Ar svinīgu dievkalpojumu 3. augustā, plkst. 10.00 simtgadi svinēs viena no ievērojamākajām Latgales baznīcām, Nautrānu Romas katoļu baznīca Rogovkā. Majestātiskais romāņu stila dievnams ar savu krāšņumu un būves apjomiem darītu godu pat lielpilsētai.
Pirmā koka baznīca atradās Žogotu kapos. 1799. gadā šo koka baznīcu pārcēla uz Rogovku un veltīja Vissvētās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam. Pie baznīcas uzcēla mūra zvana torni un akmens mūra žogu. 1901. gadā sāka rakt pamatus mūra baznīcai, tas notika diakona Andriva Kantinīka laikā. 1903. gadā prāvests D. Jasinskis turpina būvdarbus, un jau 1912. gadā baznīcas būvi pabeidz priesteris Ksavers Martinenass. Par baznīcas uzcelšanas gadu tiek uzskatīts 1914. gads, kad baznīca tika konsekrēta.
1939. gadā dekāna Ignata Dekšņa laikā baznīcai iegādātas ērģeles, kurām līdzekļus ziedojis arī toreizējais valsts prezidents Kārlis Ulmanis, lielais altāris un baznīcas soli. Līdz 1934. gadam no Nautrānu draudzes ir nācis visvairāk garīdznieku no visām Latgales draudzēm, tostarp bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī šobrīd Nautrāni lepojas ar priesteru Pujatu dzimtu, kas devusi Latvijai kardinālu Jāni Pujatu.
Šai baznīcai ir ne tikai arhitektoniska vērtība, bet arī milzīga kultūrvēsturiska nozīme Latgales likteņos, 3. augustā pēc dievkalpojuma tiks prezentēta jauna grāmata par Nautrānu Romas katoļu baznīcu. Prezentācijā piedalīsies grāmatas autore Andra Zubko – Melne, valodniece, profesore Anna Stafecka, 11. Saeimas deputāte Līvija Plavinska, solists Andris Baltacis.
0
0
0
