Pavasara tiergā Borovajā šogad satikās daudz ļaužu — maltieši un ciemiņi, saimnieki un saimnieces ar dažādu produkciju, pircēji ar savām vēlmēm, kā arī pašdarbnieki ar kultūras programmu. Izsenis zināms, ka uz tirgu devās lai satiktos, puiši noskatīja meitas, meitas puišus, lai rudenī dzertu kāzas. Tirgū varēja nolīgt ļaudis vasaras darbiem, pārdot un pirkt, vienkārši parunāties par laiku, par dzīvi, par pavasari un gaidāmajiem darbiem.
Dažādi kolektīvi iedziedāja un iedejoja pavasari . „Buri buri bur, buri buri bur….. pībur sauli, pībur spāku, pībur dīnu, pībur laimi bur ! Pībur rosu, pībur reitu, pībur vieju, pībur guni, pībur vuordus, bur ! Buri buri bur..buri buri bur bur buri buri bur bur …” Guntras Kuzminas „Burvju dziesma” ar Inetas Atpiles-Juganes vārdiem rosināja iztēloties zāļu sievas, kas, atnesušas avota ūdeni, kurina guni, lai lielajā katlā mestu zālītes tējai, labiem ļaudīm pieburot spēku, veselību, auglīgu vasaru. Īsta zāļu tēja bez pašu laukos, gravās un tīrumos augušām zālītēm vienkārši nav iespējama. Te nu bez zināšanām un īstas zāļu sievas neiztikt, tāpēc talkā nāca zāļu sieva un pirtniece, zāļu tēju pazinēja un vācēja Nellija Kisčenko. Tēja no piparmētrām, melisas un sarkanā āboliņa (imunitātei un spēkam) izrādījās ne vien veselīga, bet arī garšīga.
Saimniece Anna Tereskina rādīja klātesošajiem, kā saldo krējumu 15 minūšu laikā pārvērst sviestā, bez īpašiem traukiem un procedūrām, vienkārši sakuļot trīs litru burkā. Bija aizraujoši vērot, kā no savas Brūnaļas izslauktais ekoloģiski tīrais piens pārtapa saldajā krējumā un, gala rezultātā, sviestā. Kas var būt labāks par šo? Labi derēja klāt īsta rudzu maize un arī baltmaize, un to nobaudīt varēja ikviens atnācējs. Turpat blakus bija izvietojušās rokdarbnieces — Aleksandra Čekriževa saulītē balināja vilnas zeķes, kas sievām un vīriem adītas, pie blakus galda vidusskolas māmiņu klubiņa dalībnieces ar dažādām interesantām, smalkām pašdarinātām lietiņām. Un tad nu tirgus piedāvājums izvērtās riņķa dancī: no saldās vates, zivīm, gaļas, sieriem maizes produkcijas līdz koka izstrādājumiem, groziem, beidzot ar pavasara sēklām, stādiem, augļu un košuma krūmiem, augļu kokiem.
Tirgus bijis un būs visos laikos. Te cilvēki var aprunāties kā savējie. Tā arī mums izvērtās skaista koncert-saruna citam ar citu un ar skatītājiem. No Varšavas puses pa seno pasta ceļu Pēterburga – Varšava Borovajas tiergā bija atbraukusi folkloras kopa „Atzola” no Dubnas (Daugavpils novads). Izrādās arī viņu pusē ir tāda vieta „Borovaja” un viņi pat nenojautuši, ka tas saistīts ar iebraucamo vietu. No Sanktpēterburgas puses — sen gaidīti viesi, folkloras ansamblis „Harmonija” (Rēzekne). Pavasari iedziedāja un iedancoja Maltas senioru ansamblis „Varaveiksna”, līnijdeju grupa „Pieneņpūka”, ansamblis „Kalinuška”, austrumu deju grupa „Šeherezada” un ciemiņu kolektīvi. Un vēl – lietutiņš ļāva mums pabūt kopā un svinēt svētkus ar trīskārtīgu prieku – jo Pavasara tiergu Borovajā papildināja Darba svētku prieks un pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienu gaišums. Ikviens varēja rast sev kaut ko tīkamu. Liels paldies visiem pārdot un pirkt gribētājiem, pašdarbniekiem. Lai visiem laba veselība un auglīga vasara mūsu zemītē.
Elīna Prusaka,
Maltas kultūras nama vadītāja
0
0
0
