23. aprīlī Lūznavas muiža aicināja visus interesentus uz lietuviešu komponistam un māksliniekam Mikalojam Konstantinam Čurļonim veltītu dienu. Pērn iesāktā sadarbība ar slavenā lietuvieša mazmazdēlu, pianistu Roku Zubovu turpinās arī šogad — ar Čurļoņa mākslas un mūzikas godināšanu Kerbedzu dzimtas īpašumos Latgalē, kuros savulaik Čurļonis radis iedvesmu un atpūtu.
Svētdien, 23. aprīlī, M. K. Čurļonim veltītā diena Lūznavas muižā sākās ar vēsturiskās drāmas “Vēstules Sofijai” seansu. 2013. gadā tapusī filma vēsta par lietuviešu gleznotāju un komponistu Čurļoni un viņa mīļoto Sofiju Ķīmantaiti – žurnālisti un politisku aktīvisti. Čurļoņa lomu drāmā spēlē viņa mazmazdēls, pazīstamais mūziķis Roks Zubovs. 14.00 tika atklāta M. K. Čurļoņa darbu reprodukciju izstāde “Saule tek pa Zodiaka ceļu”, kurā skatāmi visi 12 darbi no 1906.–1907. gadā tapušās Zodiaka zīmēm veltītās sērijas, kā arī citu darbu ciklu reprodukcijas (“Vasara”, “Ziema”, “Raigardas”, “Pavasaris” u.c.). M. K. Čurļoņa mākslas darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus.
Pēc izstādes atklāšanas plkst. 15.00 uz koncertprogrammu Lūznavas muižas Sarkanajā zālē aicināja lietuviešu pianists un Kauņas Mūzikas akadēmijas profesors Roks Zubovs ar sievu, lietuviešu pianisti Sonatu Zubovieni. Programmas pirmajā daļā izskanēja Čurļoņa darbi, kam, sasaucoties ar izstādi, dots nosaukums “Saule tek pa Zodiaka ceļu”, bet koncerta otrajā daļā Roks un Sonata četrrocīgi izspēlēja franču komponista Kloda Debisī skaņdarbus.
Pirms gada, 2016. gada 24. aprīlī, tieši lietuviešu pianistu pāris bija pirmie, kuri ar koncertuzvedumu “Čurļoņa pasaule” ieskandināja Ugāles ērģeļbūves darbnīcā meistara Jāņa Kalniņa vadībā atdzimušo Lūznavas muižas flīģeli, reizē simboliski atjaunojot arī Čurļoņa pēdas Kerbedzu dzimtas īpašumos. Šogad ceļš pa šīm pēdām turpinājās, atklājot arvien jaunus, mazzināmus faktus Lūznavas muižas vēsturē. Roks Zubovs uzdāvināja poļu mākslinieka Kazimira Stabrovska (1869-1929) reprodukciju albumu. Kazimirs un viņa dzīvesbiedre, tēlniece Jūlija Stabrovska (1869 — 1941) 20. gs. sākumā pēc muižnieku Kerbedzu uzaicinājuma viesojās Riebiņu un Lūznavas muižā, šeit uzgleznoti daudzi K. Stabrovska darbi, tieši Lūznavā aizsākās arī Kazimira un Jūlijas kopīgais dzīves ceļš. Ir pieņēmums, ka Jūlija Stabrovska ir slavenās Lūznavas Madonnas autore.
Lietuviešu mākslinieks un komponists Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911) ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu “padarīt redzamu” skaņu. Čurļoni jau vēsturiski ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu, bet simbolisko draudzības ceļu mūsdienās ļauj turpināt Čurļoņa mazmazdēls Roks Zubovs, ar kura gādību jau otro gadu aprīlī Lūznavā notiek Čurļonim veltīti pasākumi.
Izstāde tapusi sadarbībā ar M. K .Čurļoņa māju Viļņā (M. K. Čiurlionio namai), Lietuvas vēstniecību Latvijā, bet filmas seansu atbalsta “ACME Grupė“ UAB.
Plašāk par muižā notiekošajiem pasākumiem var uzzināt Lūznavas muižas mājaslapā http://luznavasmuiza.lv vai FB profilā http://facebook.com/luznavasmuiza.
Saziņai: Inga Drele,
Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja
29473700, inga.drele@rezeknesnovads.lv
http://luznavasmuiza.lv
http://facebook.com/luznavasmuiza
Foto: Anna Rancāne
0
0
0
