Laiks, kas pakļauts dažādiem ierobežojumiem, liek arī kultūras pasākumu organizatoriem izdomāt svētkus rīkot citā, netradicionālā, formātā. Arī Strūžānos jokojot teicām – katru gadu ciema ļaudis devās uz Līgo kalnu, bet šoreiz Līgo kalnam laikam būs jādodas pie ciema ļaudīm. Kalns gan palika uz vietas, toties „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” kopā ar kultūras nama radošo komandu (vokālais ansamblis „Sidrabrasa”) izbrauca Līgo maratonā pa Strūžānu ciemu.
Līgotāji dziedādami un spēlēdami startēja no kultūras nama, pa ceļam uzgavilēja gan pretimnācējiem, gan garāmejot tiem, kas jau bija sapulcējušies savos ģimenes dārzos. Desmit pieturas punktos, pārsvarā daudzdzīvokļu māju pagalmos un pie Strūžānu veco ļaužu pansionāta, tika sveikti ciema ļaudis, runāti ticējumi un skandētas ar sulīgu humoru caurvītas aplīgošanas dziesmas. Katrā pieturas punktā tika atstāts maģiskais jānu zāļu pušķis, kā svētības, aizsardzības un auglības simbols. Dažos pagalmos līgotājus uzcienāja gan ar sieru, gan kvasu.
Kad lielais aplis pa ciemu bija izstaigāts, līgotāji devās uz Līgo kalnu, lai iekurtu ugunskuru, kas ezera atspulgā dega visu nakti. Paskatīties uz lielo ugunskuru bija piepeldējusi arī Strūžānu ezera gulbju saime –vecāki ar septiņiem mazuļiem.
Leokādija Razgale,
Strūžānu kultūras nama vadītāja
Autores foto
0
0
0
