Latvijai ir jābūt zaļai, tīrai, sakoptai valstij, — ar tādu vienotu domu 22. martā, Rīgā pulcējās Lielās Talkas koordinatori no visas Latvijas, kā arī Lielās Talkas organizatori un atbalstītāji. Tikšanās notika tieši mēnesi pirms 22. aprīļa, kad visā Latvijā ļaudis jau desmito reizi pulcēsies Lielajā Talkā.
Pasākuma dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Lielās Talkas patrons. Arī viņš pats visus gadus ir bijis talkotāju rindās, jo, kā savā uzrunā apliecināja R. Vējonis, talka ir laba iespēja, kā mainīt cilvēku domāšanu.
“Šodien ir Starptautiskā ūdens diena, talka notiks Starptautiskajā zemes dienā, kad ANO, UNESCO grib izcelt to, cik planēta, uz kuras mēs dzīvojam, ir trausla. Gribu novēlēt, lai mēs šajā kopīgajā darbā Latviju padarītu tīrāku, zaļāku, lai mēs savā uzvedībā būtu zaļāk domājoši. Pateicos visiem reģionu ļaudīm, kas ir atsaukušies Vitas Jaunzemes iniciatīvai, aicinu it visus 22. aprīlī doties Lielajā Talkā, lai Latviju padarītu tīrāku, sakoptāku, zaļāku!,” – teica Valsts prezidents.
Starp Lielās Talkas atbalstītājiem arī šogad, kā parasti, ir AS “Latvijas Valsts meži”, SIA “Arčers”, Rīgas Brīvostas pārvalde, AS “Latvijas Dzelzceļš”, kuru pārstāvji piedalījās preses konferencē un apliecināja savu gatavību 22. aprīlī sakopt savu vidi un aicināja to darīt arī visus Latvijas ļaudis. Savukārt Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga informēja, ka šogad Talkā ar Eiropas latviešu apvienības starpniecību izteikušas vēlēšanos piedalīties latviešu kopienas visā pasaulē.
Lai arī ar katru gadu, šķiet, Latvija paliek tīrāka, darāmā tomēr vēl ir ļoti daudz, par to savā priekšlasījumā “Quo vadis, piesārņotā Latvija?” ar uzskatāmiem un skaudriem piemēriem informēja ārsts Pēteris Apinis. Galvenās sabiedrības veselības problēmas uz zemeslodes kopumā ir globālā sasilšana, ķīmisko vielu – endokrīnās sistēmas kavētāju izmantošana un dzeramā ūdens trūkums. Ja ar pēdējo mēs vēl neesam īsti saskārušies, tad pirmie divi aspekti ir aktuāli arī Latvijai. Globālā sasilšana iet roku rokā ar atkritumiem un vides piesārņojumu. Ja, piemēram, banānu miza atkritumos sadalās 2-10 dienās, tad autiņbiksītes – 500-800 gadu laikā, bet plastmasas pudeles nesadalās nekad! Pārtikas produkcijas ķimizācija, nekontrolēta antibakteriālo līdzekļu lietošana lopkopībā un zivkopībā, pārmērīga minerālmēslu un pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā neizbēgami ietekmē sabiedrības veselību, rada onkoloģiskās un citas saslimšanas, negatīvi ietekmē cilvēka neiroloģisko, reproduktīvo, imūnsistēmu. Ķīmiskais piesārņojums, kāds tagad ir uz zemeslodes, pilnībā atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. Tāpēc nedrīkstētu būt vienaldzīgiem un ir aktīvi jāiestājas pret pesticīdu, bisfenola A, glifosāta (raundapa) izmantošanu visā pasaulē, jāierobežo lielsaimniecības un nekontrolēta mežu izciršana! Taču, izrādās, ka uz zemeslodes tikai 7% cilvēku aizdomājas par vides veselību, bet tikai 1% gatavs par to iestāties!
Piedalīšanās Lielajā Talkā tomēr ir viena no iespējām, kā mēs varam iestāties par vides tīrību un veselību, — to apliecināja tikšanās dalībnieki. Zaļi domāt, zaļi dzīvot, tas nozīmē dzīvot moderni, inovatīvi, — atzina Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga, arī viņa ar ģimeni allaž piedalās Talkas aktivitātēs. Kā informēja Lielās Talkas orgkomitejas pārstāve Evija Grīnmane, šogad tiek izsludināts arī jauns konkurss, kurā var piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais. Konkursa dalībnieki tiek aicināti sagatavot video par tēmu – kā pastāstīt citiem stāstu par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē?
“Talka, tas ir Latvijas fenomens, nevienā valstī procentuāli nav tik liela sabiedrības iesaiste. Ar to mēs varam lepoties,” — uzsvēra Lielās Talkas “krustmāte”, šīs idejas aizsācēja Vita Jaunzeme. “Ja mēs, divi miljoni, pateiksim sev, ka mēs gribam būt zaļākā valsts pasaulē, tad mēs tādi arī būsim!”
Pieteikties Lielajai Talkai, kā arī uzzināt visu jaunāko informāciju, arī šogad var Lielās Talkas mājaslapā www.talkas.lv
Anna Rancāne
0
0
0
