Jaunais gads muzejā sākās ar kādas neparastās izstādes atklāšanu 12. janvārī, proti – maltēniešu redzesloka paplašināšanai divas prezentācijas un savas neparastās kolekcijas 25 “eksponātus” (no kopumā 70) piedāvāja Maltas vidusskolas absolvente, žurnāliste, grāmatu redaktore un korektore Skaidrīte Svikša. Skaidrīte pati ir neparasta personība: dvēseliski gudra, sirsnīga un atsaucīga, augstas raudzes profesionāle. Viņa ir korektore, daudzu saturīgu rakstu autore. Ja zem raksta ir Skaidrītes Svikšas paraksts, tad tas ir garants tam, ka raksts būs saturīgs un baudāms.
Sagaidot izcila latgalieša, Latgales kultūrvēstures, periodikas pētnieka un apjomīgo grāmatu “Latgales kultūras vēsture” un “Latgales periodika” autora, filozofijas zinātņu doktora, profesora Pētera Zeiles 90 gadu jubileju (14. janvārī), Maltas vēstures muzejs vēlējās akcentēt šī izcilā zinātnieka devumu Latgales kultūrvēsturē un sniegt ieskatu gan viņa izpētītajā latgaliešu periodikā. Taču palīdzēt avīžu pasaules iepazīšanā piekrita S. Svikša – pēc profesijas un sūtības žurnāliste, kura šajā jomā darbojas jau 20 gadus (pašlaik ir arī Maltas pagasta ikmēneša informatīvā izdevuma “Maltas Ziņas” atbildīgā no “Vietējās Latgales Avīzes” redakcijas puses). Viņa pastāstīja par grāmatu sagatavošanas darbu izdevniecībā, tostarp savu sadarbību ar profesoru Pēteri Zeili, rediģējot viņa trīs grāmatas, un tika piedāvātā prezentācija par šo 22 Latgalei nozīmīgu grāmatu autoru.
Savukārt neparastā avīžu kolekcija ir cieši saistīta ar Skaidrītes profesionālo darbību, un pirmo avīzi – no Honkongas – viņa sameklējusi, lai pārsteigtu Maltas jauniešus, kad sākusi vadīt pulciņu Bērnu un jauniešu centrā (BJC). Pasākuma otrajā daļā viņa piedāvāja prezentāciju par saviem atklājumiem pasaules valstu avīzēs, tāpat varēja apskatīt un pataustīt, cik dažādas pēc izmēra un pat papīra avīzes. Lektore pievērsa uzmanību lietām, kas mūsu stereotipiskajā domāšanā nav raksturīgas mums zināmajām Latvijā izdotajām avīzēm. Avīžu veidošanā katrā valstī ir savas tradīcijas, kas ir atšķirīgas formas ziņā, sleju izvietojumā un šrifta pielietojumā, racionālā vai taupīgā avīzes laukuma izmantošanā. Bija interesanti uzzināt to, ka Austrumu valstu avīzes ir lasāmas, no mūsu skatījuma raugoties, ačgārni – no pēdējās lapas uz pirmo, bet Amerikā u.c. valstīs izdotās avīzes ir liela izmēra un sadalītas atsevišķos tematiskos blokos. Te jāatzīst, ka droši vien tas darīts apzināti, lai nav jāstrīdas, saņemot ģimenē presi pie brokastu galda, jo katrs var paņemt un lasīt to tematisko sadaļu, kas katru interesē. Krievijā izdotās avīzes vēl aizvien izmanto padomju laiku simbolus. Lielbritānija pārsteidza ar avīžu biezumu, savukārt skandināvu valstis – ar milzīgajām bildēm un īpatnējo pirmo lapu. Apskatot avīzes, var secināt, ka Latvijā izdotās dizaina un satura atspoguļojuma ziņā vairāk līdzinās Vācijā un citās Eiropas valstīs izdotajām avīzēm.
Muzejs pateicas par lielisko iespēju iepazīt pirmās latgaliešu avīzes, atklāt P. Zeiles unikālo grāmatu “Latgales periodika”, kā arī par prezentācijām un par pasaules avīzēm un iespēju izstādīt muzejā unikālo kolekciju! Tāpat paldies pasākuma apmeklētājiem – jauniešiem, muzeja pasākumu aktīvajām apmeklētājām – seniorēm, kā arī citām aktīvistēm un Maltas BJC pārstāvjiem.
Līdz 26. janvārim Maltas vēstures muzejā vēl var aplūkot Pētera Zeiles grāmatas, pasaules valstu avīžu kolekcijas daļu, kā arī Latvijā izdotiem padomju laika žurnāliem. Visi laipni aicināti!
Silvija Pīgožne,
Maltas vēstures muzeja vadītāja
Intas Danovskas foto
0
0
0
