Aprīļa nogalei Latgalē parasti ir māla smarža un glazūras mirdzēšana. Jau četrdesmit gadus šajā laikā notiek Latgales Podnieku dienas, un visvairāk podnieku cepļu kuras tieši Rēzeknes novadā. Rēzeknes novada pašvaldība ir arī šo dienu oficiālā rīkotāja. Šogad pasaulē notikumi ir iepauzēti, arī Podnieku dienu bagātīgās norises Covid 19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu dēļ ir uz nenoteiktu laiku atceltas, taču podnieku cepļi nav atdzisuši, māla trauki top un podnieki un Latgales keramikas draugi ar nepacietību gaida, kad varēs atkal pulcēties kopā pie kāda no cepļiem, lai sajustu, sadzirdētu, izgaršotu ne ar ko nesalīdzināmo Latgales mālu un šo brīnišķīgo kopības sajūtu aprīlī.
40. Latgales Podnieku dienu norise bija paredzēta kupla, Latgales podnieku darbnīcās notiktu atvērto durvju dienas – paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, keramikas cepļu kurināšana un atvēršana, iespēja iegādāties tikko no cepļa izņemtus traukus, izstāde un teorētiskie lasījumi Latgales Kultūrvēstures muzejā par tautas lietišķo mākslu. Galvenais Podnieku dienu ceplis jau 24. aprīļa vakarā tiktu iekurināts Rēzeknes novada Griškānu pagasta “Moldedžūs” pie podnieka Andra Ušpeļa, lai 25. aprīļa rītā celtu ārā Latgales podnieku brālības sarūpēto bagātību. Šogad cepļa tematika ir Latgales servīze – katrs podnieks būs gatavojis kādu no māla traukiem – šķīvi vai žbanu, bļodu vai vāraunieku utt., it kā veidojot kopīgo Latgales saimes galdu, uz kura parasti netrūka māla trauku, netrūka arī cienasta, dziesmu un smieklu.
“Latgales Podnieku dienas būs! Protams, mēs nezinām, kad valstī tiks atcelti ierobežojumi, jauki jau būtu, ja tās varētu notikt, piemēram, Jāņos, kad liesmos Jāņugunis, taču arī augusta nogale pēc lielajiem Aglonas svētkiem vai rudens nav nemaz tik slikts laiks. Cepļi kuras, trauki top, viens otrs varbūt krīzes dēļ šo darbiņu ir atlicis, bet zinu, ka daudziem viss notiek”, – saka studijas “Latgolas apriņķa pūdnīki” vadītājs Andris Ušpelis. Viņš atzīst, ka, protams, pieklusums tirdziņu un tūristu plūsmas apritē arī podniekiem nav viegls, jo podniecība daudziem ir galvenais iztikas avots, taču tie, kuriem ir savas mājaslapas, cenšas darbus piedāvāt internetā. Uz augustu ir pārcelts arī jūnija sākumā parasti notiekošais lielais gadatirgus Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, taču arī par šī pasākuma norisi vēl nav lielas skaidrības.
Podnieku dienu izstāde šogad jau piekto gadu ir paredzēta Lūznavas muižā. Rēzeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne atzīst, – ir bijušas domas šo izstādi sarīkot un parādīt skatītājiem virtuāli, taču tās iekārtošana ir ļoti darbietilpīgs process, kurā arī būtu grūti ievērot distancēšanos.”Podnieku dienām ir jānotiek, tas ir ne tikai notikums skatītājiem, tas vislielākajā mērā ir ilgi gaidīts notikums pašiem podniekiem, kas dod impulsu visam gadam, šis pasākums viņiem ir ļoti svarīgs.”
“Pūdnīku dīnys nūtiks, gaideisim vysus gostūs,” – saka Andris Ušpelis.
Anna Rancāne
Foto no Podnieku dienu norises arhīviem