Atbild: Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Brigita Arbidāne
Latvijā katrā pašvaldībā zemes īpašniekiem, izmantojot savu zemi vai būvējot būves, ir jāievēro pašvaldības teritorijas plānojuma normas. Teritorijas plānojums nepieciešams tādēļ, lai līdzsvarotu kaimiņu intereses zemes izmantošanā, piemēram, lai viens kaimiņš otra kaimiņa viesu namam blakus pēkšņi neuzceltu cūku fermu. Teritorijas plānojums atļauj vai aizliedz konkrētas darbības, piemēram, nosaka, cik augstas, cik stāvu privātmājas drīkst būvēt un kādā attālumā no kaimiņa zemes robežas un tamlīdzīgi.
Rēzeknes novadā kopš 2013. gada 15.oktobra ir spēkā jaunais teritorijas plānojums 2013.-2024.gadam jeb pašvaldības saistošie noteikumi Nr.3 „Rēzeknes novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”. Teritorijas plānojuma izstrāde ilga aptuveni 2,5 gadus, un pašvaldība saņēma aptuveni 700 zemes īpašnieku iesniegumus par to, ko viņi vēlas darīt savā zemē. Pārsvarā zemju īpašnieki vēlējās apmežot aizaugušu zemi, būvēt privātmājas, pirtis un dīķus, kas lielākajā daļā gadījumu arī ir atļauts. Jaunais plānojums paredz vienādus zemes izmantošanas noteikumus visos novada pagastos, elastīgi atļaujot daudznozaru uzņēmumu attīstību laukos.
Jaunā plānojuma teksts ir pieejams pašvaldības mājas lapā: www.rezeknesnovads.lv, kur tas sastāv no divām daļām. Pirmā daļa saucas „Grafiskā daļa”, un tajā zemes īpašnieks var aplūkot savu īpašumu konkrētā pagasta vai ciema kartē, kur zemes vienības krāsa nozīmē konkrētu izmantošanas zonu jeb teritoriju. Piemēram, ja Jūsu zemes vienība ir gaiši bēšā krāsā un zaļā krāsā, kas visbiežāk laukos arī tā ir, tad Jūsu zemē ir atļauta „Lauku zemes (L)” (bēšā krāsa) izmantošana un „Mežu teritoriju (M)” (zaļā krāsa) izmantošana. Otrā plānojuma daļa saucas „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kuros Jūs varat izlasīt, kas ir vai nav atļauts konkrētajās zonās – šajā gadījumā Lauku zemēs un Mežu teritorijās. Īpašnieks var gan pats apskatīt savā zemē atļauto novada mājas lapā, gan arī var griezties Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļā un saņemt atzinumu vai izziņu par atļautajām darbībām. Atzinums tiek sniegts par vienu konkrētu darbību, piemēram, par apmežošanu, bet izziņa ietver visu informāciju par zemes vienībā atļauto/aizliegto un par to jāmaksā pašvaldības nodeva 2,13 EUR apmērā.
Kādi tad ir jauninājumi jaunajā Rēzeknes novada teritorijas plānojumā? Pirmkārt plānojums atļaut lauku saimniecībām, kuras Rēzeknes novadā ir pārsvarā, nodarboties ar daudzām nozarēm paralēli. Bēšā krāsā esošajā Lauku zemju teritorijā (L), kādā ir lielākais zemju vairākums laukos, ir atļauts nodarboties ar lauksaimniecību, zivsaimniecību, kokapstrādi, tirdzniecību, tūrismu un citiem pakalpojumiem, atļauts iegūt derīgos izrakteņus, arī sapropeli visos ezeros. Teritorijas plānojums nosaka divpadsmit izmantošanas zonas ciemos un deviņas izmantošanas zonas lauku teritorijā. Teritorijas izmantošanas zonas tika noteiktas pagastu pārvalžu un novada speciālistu darba grupās, kur balstoties uz vēsturisko teritorijas attīstību, tika plānota arī turpmākā darbība. Piemēram, ja līdz šim zemes gabals tika izmantots lauksaimniecībā un īpašnieks citu savu izmantošanas priekšlikumu netika iesniedzis, tad arī turpmāk tika ieplānota lauksaimnieciskā izmantošana.
Gribam uzsvērt, ka vēsturiski veidojušās mazdārziņu teritorijas, piemēram, Rēzeknes pilsētas tuvumā, arī turpmāk tiek plānotas kā mazdārziņu teritorijas, kur primārā izmantošana ir dārzniecība, līdz ar to atļauta dārza māju, nevis privāto savrupmāju būvniecība. Turklāt mazdārziņu teritorijā esošā apbūve ir tik blīva, ka izmantot šādas mājas pastāvīgai dzīvošanai nemaz nepieļauj ugunsdrošības normatīvi. Reāli ugunsgrēka gadījumā sīkie zemes gabali un šaurie pievedceļi padara ugunsgrēka dzēšanu par praktiski neiespējamu vai neefektīvu, un blīvā apbūve pieļauj ātru ugunsgrēka izplatību no ēkas uz ēku, tādēļ savrupmāju apbūve mazdārziņu teritorijā nav atļauta.
Kā jaunums ir iestrādātas obligātās un rekomendējoša rakstura ainavu aizsardzības prasības, kuras attiecas uz ainaviski pievilcīgākajām teritorijām, kur jau vēsturiski attīstās tūrisms. Kā pati augstvērtīgākā ir noteikta Rāznas ezera ainavu telpa (Rāznas ezers ar apvedceļu) un seši ainaviski ceļu posmi, piemēram, A12 ceļa posms Ozolmuižas pagastā skatoties no ceļa uz Rēzeknes upes ieleju. Ainavu saglabāšana ir nepieciešama, lai ne tikai pašiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem būtu vēlēšanās uzturēsies skaistā vidē, kur harmoniski iekļaujas ēkas un būves. Ainavu telpās nav vēlama pilsētas tipa apbūve, arhitektoniski neatbilstošu objektu būvēšana un nepieciešams saglabāt Latgales kultūrvēsturiskajai un dabiskajai ainavai raksturīgo arhitektūras stilu, kā arī krāsu paleti. Ainaviski augstvērtīgajos skatu punktos, kur paveras skats uz plašu ainavu, tiks ierobežota apmežošana un citas darbības, kas negatīvi ietekmē ainavu.
Teritorijas plānojumā ir noteiktas arī pašvaldības nozīmes katra pagasta kultūrvēsturiskās vērtības un dabas objekti, kuru saglabāšana pagastam ir svarīga. Tie ir krucifiksi, senkapi, piemiņas vietas, koku alejas, senie akmeņi, piemēram, Āžmuguras akmens Mākonķalna pagastā. Šie pašvaldības nozīmes vērtīgie objekti kalpo ne tikai kā katra pagasta atpazīstamības simboli, bet ir nozīmīgi turpmākā tūrisma attīstība, kā vēl pilnībā neizmantots resurss.
Jaunajā plānojumā ir ierobežota vērtīgo meliorēto lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana, jo šo zemju meliorēšanā ir ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, tādēļ tās pirmām kārtām ir jāizmato lauksaimnieciskā ražošanā, nevis mežsaimniecībā. Turklāt novada lauksaimnieki aktīvi izrāda interesi par brīvo zemju nomu vai iegādi lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai. Tādēļ plānojuma izstrādes laikā tika rīkota speciāla darba grupas tikšanās, lai izstrādātu šos apmežošanas ierobežojumus, kuri galvenokārt attiecas uz meliorētām lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām, kas lielākas par 3 ha ar auglību vismaz 30 balles un kuras tiek izmantotas lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka šādā augstvērtīgā zemē, kura tiek izmantota lauksaimniecībā, meža ieaudzēšana ir aizliegta. Savukārt nemeliorētajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs meža ieaudzēšanas ierobežojumi nepastāv.
Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties novada pašvaldības mājas lapā, lasot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus vai konsultējoties Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļā Rēzeknē (Atbrīvošanas aleja 95, 28.kabinets (3.stāvā), Brigita Arbidāne, tālr. 64607189, e-pasts: Brigita.Arbidāne@rdc.lv). Pagastu pārvaldēs teritorijas plānojuma jautājumos, aicinām konsultēties pie vietējā pagasta zemes ierīkotāja, kura kontakti ir pieejami pagastu pārvaldēs un pašvaldības mājas lapā: www.rezeknesnovads.lv.
0
0
0
