Eiropas Parlamenta informācijas biroja (EPIB) konkursā “Interneta drošības IQ tests” uzvarējusī Rīgas 34.vidusskolas skolēnu komanda sadarbībā ar profesionālu programmētāju izstrādājusi mobilo lietotni ar mērķi paaugstināt bērnu un jauniešu zināšanas un izpratni par drošību internetā.
Mobilo lietotni bez maksas varēs lietot “Android“ sistēmas viedtālruņos un planšetdatoros (meklēt zem atslēgas vārdiem “Interneta drošības IQ”). Sadarbībā ar ekspertiem un atbildīgajām institūcijām “Interneta drošības IQ testu” popularizēs izglītības iestādēs visā Latvijā. Mobilā lietotne iekļauj jautājumu blokus četrām vecuma grupām no 6 līdz 16 gadiem. Vienlaicīgi eksperti aicina to izmēģināt ikvienam, īpaši vecāka gadagājuma lietotājiem.
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts no atbildīgās Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE): “Izdarīts ļoti labs un visai sabiedrībai noderīgs darbs, turklāt tas paveikts paralēli tam, ko mēs darām Eiropas Parlamentā. Mēs esam pieņēmuši datu aizsardzības regulu, jaunieši ir izveidojuši jaunu mobilo lietotni. Mēs speram tiešām vienu nopietnu soli uz priekšu mūsu privātuma aizsardzībā. Vēl vērts piebilst – ar šo iniciatīvu un paveikto darbu skolēnu ir kļuvuši par daudz aktīvākiem pilsoņiem. Aicinu šādas iespējas izmantot arī turpmāk – gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, un mums visiem būs prasmes internetu lietot droši un atrast labu darbu.”
EPIB vadītāja Marta Rībele: “Ar šo projektu skolēniem, viņu vecākiem un mācībspēkiem vēlam drošas vasaras virtuālas gaitas! Lepojamies ar rezultātu – mobilā lietotne ir pašu jauniešu “roku darbs”, kas tapis profesionāļa uzraudzībā, bet ar pašu jauniešu entuziasmu, izdomu un darbu. Šī ir pirmā lietotne latviešu valodā, kas izstrādāta ar mērķi veicināt izprati un preventīvi paaugstināt drošu interneta lietošanu.” Viņa arī uzteic uzvarētāju komandu: “Gandarījums, ka Rīgas 34.vidusskolas informātikas skolotāja uzņēmās iniciatīvu un kopā ar komandu piedalījās konkursā, kur galvenā balva bija iespēja sadarbībā ar jomas profesionāli iegūt šodien tik noderīgas programmēšanas prasmes.”
“Mobilā lietotne ir nozīmīga arī Datu valsts inspekcijas efektīvākai komunikācijai ar bērniem un jauniešiem, kuriem Latvijas nākotne digitālajā laikmetā būs jāveido droša,” uzsver Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova. “Jaunākajai paaudzei informācija par datu un privātuma aizsardzību jānodrošina atbilstoši laikmeta prasībām – jāizmanto rīki, kas šai paaudzei ir saprotami. “Interneta drošības IQ tests”, iespējams, ir viens no efektīvākajiem veidiem saprotamai komunikācijai – pirmkārt, tas veidots kā spēle; otrkārt, to izstrādājuši paši jaunieši citiem jauniešiem, ņemot vērā katras vecuma grupas īpatnības un izmantojot izteiksmes līdzekļus un piemērus, kas uzrunā konkrētās vecuma grupas.”
Fakts: Latvijā 40% Latvijas bērnu un jauniešu lieto internetu gandrīz katru dienu, turklāt to izmanto arvien jaunāki lietotāji.
“Vietnē www.drossinternets.lv regulāri saņemam lūgumus pēc palīdzības situācijās, kad internetā ir nopludināti intīma rakstura foto vai personiska informācija, kad tiek izspiesta nauda, kad kāds neautorizēti ir piekļuvis sociālo tīklu profilam un daudz citos gadījumos, kuri varēja arī nenotikt, ja vien cietušais būtu bijis zinošāks un uzmanīgāks interneta lietotājs. Liela daļa testa jautājumu ietver tēmas, kas, no mūsu pieredzes, rada būtiskākos riskus interneta lietotājiem,” skaidro Drošāka interneta centra (“Net-Safe Latvia” ) vadītāja Maija Katkovska.
“Man prieks, ka jaunieši ir ieguldījuši darbu šādas noderīgas mobilās lietotnes radīšanā. Apskatītā tēma ir aktuāla, jo vairumam no viņiem mobilais telefons ir pati svarīgākā saziņas ierīce. Ceru, ka šī lietotne tiks attīstīta un pilnveidota, lai tā būtu interesants zināšanu pārbaudes rīks arī citiem jauniešiem. Tai ir pamats kļūt par aizraujošu un izglītojošu spēli!”, teic tehnoloģiju bloga Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis.
Par ES datu reformu
Jaunie likumi aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl bija “bērna autiņos”, un sniegs iedzīvotājiem vairāk kontroles pār viņu privāto informāciju digitalizētajā pasaulē, ko veido viedtālruņi, sociālie plašsaziņas līdzekļi, internetbankas u.c. Vienlaikus noteikumi cenšas sniegt arī paredzamību uzņēmumiem, lai stimulētu inovāciju un attīstītu vienoto digitālo tirgu.
Par jaunajiem noteikumiem ES likumdevēji – Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis) vienojās 2016.gada pavasarī. Galvenie jauninājumi apskatāmi infografikā:
• pirms tiek saglabāti jebkādi personas dati, jāsaņem cilvēka skaidri apstiprinoša piekrišana;
• informācijai jābūt vienkāršā valodā un viegli izlasāmā burtu lielumā;
• cilvēkam ir tiesības tikt aizmirstam;
• lai bērns atvērtu kontu sociālajos medijos, līdz 13-16 gadu (pēc ES dalībvalsts izvēles) vecumam vajag vecāku piekrišanu;
• firmās, kas apstrādā ievērojamu apjomu datu, jābūt par procesu atbildīgajam datu aizsardzības inspektoram;
• par datu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu uzņēmējiem būs stingrāki sodi u.c.
Īsumā – mobilās lietotnes “Interneta drošības IQ” mērķi:
• veicināt skolēnu izpratni par drošāku interneta lietošanu;
• iepazīstināt ar ES likumiem par datu aizsardzību;
• vairot “droša interneta” ekspertus;
• sniegt vecākiem un skolotājiem praktisku un jauniešiem saprotamu rīku darbā ar jauniešiem, t.sk., sarunas uzsākšanai par drošību internetā;
• radīt Latvijā unikālu projektu – “Interneta drošības IQ testa” mobilo lietotni un parādīt, ka to var paši skolēni!
Likumdošanas process ES
EP un ES Padomei, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē un patērētāju aizsardzībā), kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem, piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Saites:
Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,
T. + 371 26440185; signe.znotina-znota@europarl.europa.eu