Latgales podnieku saimes kokam nocirsts vēl viens spēcīgs zars – 9. augustā mūžībā aizgājis izcilais podnieks, tradicionalūs zineibu turātuoju bīdreibas “Pūdnīku skūla” dibinātājs, daudzu jauno podnieku skolotājs un audzinātājs Evalds Vasilevskis.
Dzimis Rēzeknē, pabeidzis Rēzeknes 1. vidusskolu, interesi par Latgales podniecības tradīcijām guvis, klausoties mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta lekcijas Tautas universitātes keramikas fakultātē. Jānis Pujāts ir bijis tas, kas Evaldu pamudināja nevis Mākslas Akadēmijā klausīties zinātnisko komunismu, bet gan doties pie sirmajiem podnieku meistariem, kamēr tie vēl dzīvi, uzklausīt viņus, mācīties amatu. Latgales keramikas tēvs, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts savā astoņdesmitajos gados rakstītajā grāmatā Latgales keramika savu audzēkni Evaldu nodēvējis par meklētāja stigas gājēju: “Viņa profesionālās izaugsmes un mākslinieciskās domāšanas attīstības ceļš ir straujš un asu, negaidītu pagriezienu pilns. Viņš visu grib atrast pats, kā neticīgais Toms pārbaudīt, pieliekot pirkstu un pataustot. (..) Darbīgums, aktivitāte, nemitīga jaunā meklēšana, pat ja iepriekšējais vēl nav īsti izdibināts, nostiprināts, ir viņa strauji pulsējošās personības būtiska izpausme.”
Spraiga un intensīva ir E. Vasilevska radošā darbība – no 1976. gada “Latgales keramika” studijas biedrs, stažējas Pētera Ušpeļa un Vladislava Vinceviča meistardarbnīcā, 1979. gadā piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. 1982. gadā ir pirmā personālizstāde Brīvdabas muzejā, un tajā pašā gadā Evalds kļūst Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņš ir viens no Latgales keramikas dienu aizsācējiem un organizatoriem Rēzeknes rajonā. 1990. gadā, atsaucoties Imanta Ziedoņa aicinājumam, dibina Latvijas kultūras fonda kopu “Pūdnīku skūla”, kurā pulcē ap sevi jauniešus, tagad jau zināmus meistarus. “Pūdnīku skūla” rīkotajā starptautiskajā mākslinieku plenērā E. Vasilevska darbnīcā Kaunatas pagasta “Akminīšos” pulcējās ne tikai podnieki vien, tas bija dažādu mākslas nozaru un ideju simbiozes paraugs. Evalda Vasilevska un viņa audzēkņu būvētie un kurinātie cepļi aptvēra visu Latviju, kopš 2002. gada, kad uzbūvēts ceplis Kalna svētību kopienā Bruknas muižā. “Pūdnīku skūlas ” meistaru izstādes notiek ne tikai Latvijā ,bet arī ārpus tās, Baltkrievijā, Lietuvā. 2001. gadā E. Vasilevskim piešķirta Lielā folkloras gada balva par izcilu veikumu tradicionālās kultūras mantojumā balstītā jaunradē.
“No dzīves ir aizgājis Latgales keramikas meistars, kuram bija savs neordinārs skatījums uz podniecību. Evaldam bija dieva dots talants būt meistaram un skolotājam. Viņa lielākais ieguldījums ir daudzie mācekļi, kuri ir iedvesmojušies no viņa un turpina nest tālāk podniecības tradīcijas,” – tā par savu skolotāju saka biedrības “Pūdnīku skūla” vadītājs Staņislavs Viļums.
“Evalds vienmēr ir bijis sava ceļa gājējs ar savu izpratni par materiālu, par procesu, viņam bija savs skatījums pilnīgi par visu, viņš to arī pauda. Nevar nepieminēt to, ka Evaldam bija dieva dots talants būt par skolotāju, jo pateicoties viņam ļoti daudzi jaunieši ir iepazinuši mālu. Nenoliedzami, ka ikviena meistar zaudējums Latgales keramikai ir jūtams, katrs aiz sevis atstāj ne tikai darbus, bet arī tās iespējas, emocijas, zināšanas, kas varētu tikt nodotas tālāk, tas ir liels zaudējums, jo pie Evalda cilvēki brauca, brauca strādāt, mācīties, dzīvot,” – saka apvienības “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs Andris Ušpelis.
Senajā ozolu birzī “Akminīšos” pie Evalda varēja vērot, kā māls cilvēka rokās un ugunī pārtop par skanīgiem traukiem, varēja klausīties viņa domu graudus par mālu un pasauli. Tagad tas ir palicis par Mūžības daļu.
Atvadīšanās no Evalda Vasilevska pirmdien, 13. augustā 12.30 no Lielās kapličas Rēzeknē, zemes klēpī guldīs Greiškānu kapsētā.
Anna Rancāne
0
0
0
