Šogad aprīļa beigās Rēzeknes novada Lūznavas muiža svinēs pirmā darbības gada jubileju kopš atvēršanas pēc vērienīgajiem renovācijas darbiem. Par godu šiem svētkiem, 24. aprīlī muiža aicina uz jaunā koncertflīģeļa ieskandināšanu lietuviešu mākslinieka un komponista Mikolajus Konstantina Čurļoņa zīmē.
24. aprīlis Lūznavas muižā būs īpaša diena, jo tajā simboliski piepildīsies viena sapņa īstenošana – pirmo reizi publikai tiks ieskandināts jaunais Lūznavas muižas koncertflīģelis, kura pirmsākumi rodami tieši jūgendstilā, bet atdzimšana tikko notikusi Ugāles ērģeļbūves darbnīcā meistara Jāņa Kalniņa rokās. Muižas flīģeļa pirmā koncerta izspēlēšanas gods veselās divās reizēs – 12.00 un 15.00 – uzticēts lietuviešu mākslinieka un komponista Mikolajus Konstantina Čurļoņa mazmazdēlam, lietuviešu pianistam un Kauņas Mūzikas akadēmijas profesoram Rokam Zubovam (Rokas Zubovas), kurš Lūznavā koncertēs kopā ar savu sievu, lietuviešu pianisti Sonatu Deveiķīti-Zubovieni (Sonata Deveikyte-Zuboviene). Priekšnesumu kuplinās Čurļoņa gleznu reprodukciju demonstrēšana un vēstuļu fragmentu lasījumi. M. K. Čurļoni ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu.
Starp diviem koncertiem 14.00 muižā tiks atklātas arī divas Mikolajus Konstantina Čurļoņa darbu izstādes ar kopējo nosaukumu “Čurļoņa pasaule”. Izstādēs būs skatāmas mākslinieka darbu reprodukcijas un dokumentālās fotogrāfijas — cikla “Pasaules radīšana” 12 darbu reprodukcijas un mākslinieka gleznoto dabas skatu reprodukcijas, kā arī muižas viesi varēs ielūkoties M. K. Čurļoņa fotogrāfijās, kas dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu – izstādē “Anapa” sadarbībā ar Kauņas Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju apskatei tiks piedāvātas 40 fotogrāfijas.
Vairāk nekā simts gadu ilgais Lūznavas muižas pastāvēšanas mūžs ir bijis ļoti raibs. Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēku ir projektējis pats muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), poļu izcelsmes Lietuvā dzimušais dzelzceļa būvju inženieris, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu iegādājās 1870. gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza, kura īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. No 1911.–1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Vēsturiskajā notikumu gaitā muižā vēlākos gados ticis izvietots cariskās Krievijas armijas štābs, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā te bijusi Laizānu kurlmēmo skola, padomju varas gados muiža bija lauksaimniecības tehnikuma mītne. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas te atradušās gan Lūznavas pagasta administrācija, gan Lūznavas pamatskola, gan vēlākos gados Lūznavas pagasta bibliotēka, līdz 2011. gadā Rēzeknes novads uzsāka muižas renovācijas projektu, kurš noslēdzās 2015. gadā ar muižas atdzimšanu tās sākotnējo saimnieku iecerēm – kā vieta mūzikai, mākslai, izglītībai, iedvesmas gūšanai un Lūznavas “Mūzas” dzīvošanai.
Muižas jaunumiem līdzi sekot var Lūznavas muižas lapā sociālajā tīklā Facebook: http://facebook.com/luznavasmuiza vai mājaslapā www.luznavasmuiza.lv.
Plašāk:
Iveta Balčūne,
Lūznavas muižas pārvaldniece
E-pasts: muiza@luznava.lv, tālr.: +371 29390701
http://facebook.com/luznavasmuiza
0
0
0
