“Jāņu dienu pirti kūru” – viena no daudzveidīgajām norisēm 16. jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur Pirmsjāņu laiku tradicionālajās “Novadu dienās” kopā ar citiem etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām no visiem Latvijas Dižnovadiem ieskandināja arī etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”. Plašajā un viesmīlīgajā Kurzemes zvejnieku sētā “Lurķi” dziesmu programmās, muzikantu priekšnesumos, stāstos un rotaļās savijās kopā gan Jāņu gaidīšanas laiks ar līgotnēm un gada īsākās nakts burvību, gan vasaras darbi, gan atmiņas par kolhozu laikiem, gan raits dejas solis.
Vasaras Saulgriežu laiks zemniekiem nebija tikai priecīga un gaidu pilna gatavošanās svētkiem. Tas bija ļoti spraigs darba cēliens, jo kārtīgā saimniecībā līdz Jāņiem bija jābūt ne tikai izravētiem dārziem, bija jāizved mēsli, jāapar un jānoecē papuves. Saulgriežu svinēšana nedrīkstēja aizkavēt nevienu darbu, talkas nereti rīkoja tieši Līgo dienā. Pēc smagas darba dienas talcinieki un māju ļaudis veldzi dvēselei un miesai atrada pirtī.
Etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” aicināja ieskatīties vienā no svarīgākajām norisēm Līgo vakara gaidās – pirts kurināšanā: ar un par slotu siešanu, par zāļu vākšanu un lietošanu, pirts kurināšanu un pirtī iešanu, māju un pagalmu rotāšanu, zīlēšanu, par darbiem, kas padarīti, lai godam varētu līgot līdz rīta gaismai. Ar dzirkstošu humoru, ar dziesmām, rotaļām un līgo nakts priekšnojautu etnogrāfiskais uzvedums “Pierts” kādu skatītāju aizveda senajās bērnības vai jaunības dienās, citam no jauna atklāja Saulgriežu svinēšanas īsteno jēgu. Atzinība par rikaviešu uzstāšanos izskanēja aplausos un pateicības vārdos. Daudzi vēl uzkavējās, lai nobaudītu sieru un alu, rudzu maizi ar svaigi kultu sviestu un piparmētru tēju, lai vienkārši parunātos.
15. un 16. jūnija “Novadu dienu” pasākumu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Aija Dundure,
Etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” vadītāja
Foto no kolektīva arhīva