EP Eirobarometrs: līdz Eiropas vēlēšanām 2 gadi; arvien vairāk uzskata – “dalība ES ir laba lieta”

57% – vidēji tik Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) ir laba lieta – liecina jaunākā Eiropas Parlamenta (EP) Eirobarometra aptauja. Tas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un teju tikpat, cik 2007.gadā, pirms finanšu un ekonomiskās krīzes, kad piederību ES pozitīvi vērtēja 58%. Latvijā šādu uzskatu pauduši 45%, kamēr abās kaimiņvalstīs – vairāk nekā vidēji ES: Lietuvā 65% un Igaunijā, kas jūlijā pārņems prezidentūras ES Padomē stafeti, 67% aptaujāto.

“Aptaujas rezultāti par eiropiešu attieksmi pret Eiropas Savienību pirmo reizi, kopš krīzes sākuma 2007.gadā, iepriecina. Tie apliecina, ka Eiropas iedzīvotāji sagaida vienotu Eiropas Savienības atbildi viņu bažām, kuru iemesls ir nesenie starptautiskie satricinājumi, kas situāciju pasaulē padarījuši neskaidrāku un bīstamāku. Tas ir mūsu – politisko līderu rokās – pierādīt iedzīvotājiem, ka viņiem ir taisnība. Lai to panāktu, mums ikdienas darbā un ar mūsu lēmumiem ir jāspēj pārliecināt ikvienu iedzīvotāju, ka Eiropas Savienība var viņus gan aizsargāt, gan uzlabot viņu ikdienas dzīvi,” par pētījuma rezultātiem norāda Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Vairums (73%) – par kopīgu ES atbildi ģeopolitiskiem izaicinājumiem

Pirmo reizi EP Eirobarometrā iedzīvotāji iztaujāti arī par nozīmīgākajiem globāliem ģeopolitiskiem izaicinājumiem: augošo nestabilitāti arābu un musulmaņu pasaulē, Ķīnas un Krievijas pieaugošo varu un ietekmi, D.Trampa ievēlēšanu un #Brexit. Vairumā gadījumu (73%) ES iedzīvotāji vērtē, ka globāli izaicinājumi ES jārisina kopā, nevis katrai dalībvalstij atsevišķi. Piemēram, saistībā ar Krievijas pieaugošo varu un ietekmi 71% ES iedzīvotāju uzskata, ka dalībvalsts intereses tiktu labāk aizstāvētas, rīkojoties kopā ar pārējām ES valstīm, nevis atsevišķi. Latvijā šādi uzskata 67%, kamēr Lietuvā atbalsts šim apgalvojumam ir viens no augstākajiem ES – 86%. Igaunijā šādi vērtē 72%. Attiecībā uz augošo nestabilitāti arābu un musulmaņu pasaulē, vidēji 73% Eiropas iedzīvotāju atbalstītu kopīgu ES rīcību. Latvijā un Igaunijā tā vērtē 71%, kamēr Lietuvā pārliecinošs vairākums – 84%.

Lielāku ES iesaisti sagaida terorisma apkarošanā, bezdarba mazināšanā, vides aizsardzībā un pret nodokļu krāpšanos

Vairums Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka 15 nozīmīgākajās politikas jomās ES būtu jāiesaistās vairāk nekā pašlaik. Prioritāri cilvēki ES iesaisti sagaida terorisma apkarošanā (80%), bezdarba mazināšanā (78%), vides aizsardzībā (75%) un cīņā pret nodokļu krāpšanos (74%).

Salīdzinot ar situāciju pirms gada (2016.gada aprīlis), iedzīvotāji vēl lielāku ES iesaisti sagaida praktiski visās jomās: cīņā ar bezdarbu (78%; +1 procentpunkts), vides aizsardzībā (75%; +8 procentpunkti), demokrātijas un miera veicināšanā visā pasaulē (73%; +5 procentpunkti), veselības aprūpē un sociālajā nodrošinājumā (70%; +7 procentpunkti), drošības un aizsardzības politikā (68%; +2 procentpunkti), vienlīdzīgā attieksmē pret sievietēm un vīriešiem (65%; +10 procentpunkti), energoapgādē un energoapgādes drošībā (63%; +10 procentpunkti), ekonomiskajā politikā (58%; +6 procentpunkti), ārpolitikā (57%; +7 procentpunkti), lauksaimniecībā (56%; +6 procentpunkti) un rūpniecības politikā (52%; +3 procentpunkti).

Latvijā, salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli, iedzīvotāji vēlas vēl lielāku ES iesaisti trīs jomās: vides aizsardzībā (52%; +2 procentpunkti), energoapgādē un energoapgādes drošībā (42%; +1 procentpunkts) un vienlīdzīgā attieksmē pret sievietēm un vīriešiem (35%; +7 procentpunkti).

Latvijā pieaug interese par ES lietām un pārliecība, ka “manai balsij Eiropā ir nozīme”

Aizvadīto 2 gadu laikā Latvijā vairāk nekā vidēji ES palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri interesējas par Eiropas lietām. Salīdzinājumā ar 2015.gadu: 64% Latvijā (+7 procentpunkti) un 56% vidēji Eiropā (+2 procentpunkti).

Pēdējā gada laikā (2017.gads pret 2016.gadu) Latvijā par 2 procentpunktiem palielinājies atbalsts apgalvojumam: “Mans viedoklis tiek ņemts vērā ES”. Tā vērtē 22% Latvijas iedzīvotāju. Vidēji ES tā vērtē 43% aptaujāto. Baltijas griezumā: vismazāk Igaunijā 17% un visvairāk Lietuvā – 30%.