Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Zemkopības un Veselības ministriju piektdien, 16. septembrī, Lendžu pagasta zemnieku saimniecībai “Lapegles” (saimnieki Vitālijs un Sandra Sprūgas) pasniedza apbalvojumu „Veselīgs Latvijas uzturs”. Augsto apbalvojumu šogad saņēma vien trīs bioloģiskās saimniecības Latvijā – “Lapegles”, kā arī „Atkalas” no Zilupes novada Isnaudas pagasta un „Bagātības” no Krāslavas novada Indras pagasta. Viesojoties pie saimniecību īpašniekiem, apbalvojumus pasniedza zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.
Ārstu biedrības apbalvojums “Veselīgs Latvijas uzturs” ir pateicība Latvijas lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un pārtikas ražotājiem par sasniegumiem veselīgu uzturproduktu ražošanā, veselīga uztura lietošanas un veselīga dzīvesveida veicināšanā, par izciliem Latvijā ražotiem uzturlīdzekļiem, ko ārsti iesaka ikdienas vai speciālajā diētiskajā uzturā. Apbalvojums, kura devīze ir „Valetudo Patriae” (Veselība Dzimtenei), sastāv no tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotas medaļas, uz kuras redzams medicīnas un veselības dievs Asklēpijs ar savu meitu Higieju, kā arī mākslinieka, profesora Guntara Sietiņa veidots diploms.
“Cilvēka veselībai un labai pašsajūtai tikai 15 līdz 20 procenti ir medicīnas nopelns, pats svarīgākais ir elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni, ēst labu pārtiku un iespējami daudz kustēties,” pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. “Tāpēc ir svarīgi atrast un sumināt tos, kuri audzē vai ražo veselīgu pārtiku un domā par zaļu un bioloģisku saimniekošanu.” Turklāt, kā uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvija ir viena no retajām valstīm, kur augsne nav samaitāta tādā apmērā, lai nevarētu saimniekot bioloģiski: “Videi draudzīga saimniekošana ir tas, kā mēs varam izcelties uz visas Eiropas fona.”
ZS “Lapegles” sveica arī Lendžu pagasta pārvaldes vadītājs Voldemārs Deksnis un Rēzeknes novada pašvaldības deputāte Anita Ludborža: “Mēs vienmēr esam zinājuši, ka pie mums ir labākie lauksaimnieki, labākie uzņēmēji, labākie amatnieki un labākie bitenieki. Bet, kad Rīgas ministrija to novērtē, lai gan dzīvo tālu no mums, tas ir liels sasniegums. Patiesi lepojamies ar strādīgo, uzņēmīgo un izpalīdzīgo Sprūgu ģimeni. Ir jābūt īpašiem cilvēkiem, lai diriģētu bites – pasaules lielākos ceļotājus un nepakļāvīgākos kukaiņus.”
„Lapegles” darbu biškopības nozarē sāka 1991. gadā. Pēc septiņiem gadiem saimniecību no mammas pārņēma dēls Vitālijs Sprūga ar sievu Sandru. Tajā pašā gadā ģimene sākusi saimniekot bioloģiski. Pašlaik īpašnieku pārraudzībā ir vairāk nekā 240 bišu saimes. Tiek ražots gan medus, gan arī biškopības produkcija – propoliss un bišu maize. Pērn tika saražots aptuveni astoņas tonnas medus, no kā lielākā daļa eksportēta uz Dāniju, Vāciju, Beļģiju, Franciju un citām Eiropas valstīm.
“Bioloģiski saimniekot ir gan grūti, gan viegli reizē,” teic saimnieks Vitālijs Sprūga. “Priecē tas, ka visu laiku var strādāt dabā un kopā ar dabu, nelietojot pesticīdus un nelejot kukainīšiem uz galvas indi. Taču sarežģījumus rada tas, ka visu laiku jāizvairās no nebioloģiskiem nektāraugiem, tāpēc bites jāpārved uz bioloģiski tīriem laukiem citos Rēzeknes novada pagastos vai blakus novados.” Kā stāsta biškopis, šis gads nav tas ražīgākais, jo pavasaris bija ļoti sauss, bet pēc tam sākās vasaras lietavas. “Pie mums bitēm vismaz bija trīs līdz četras stundas pastrādāt pa dienu, pirms sākās lietus, citur esot lijis no rīta līdz vakaram.”
Zināms, ka medus ir veselīgo produktu saraksta augšgalā, taču izrādās, ka arī bišu dzēliens var ārstēt: “Bites dzēliens ir labākās zāles, ja iekož ērce – uzreiz jāizņem ērce un jāuzliek bite, lai iedzeļ. Pārbaudīts, ka tas var paglābt no Laima slimības vai ērču encefalīta,” atklāj saimnieks. Savukārt bišu maize satur pretvēža zāles, kā arī tās sastāvā ir vielas, kas sportistiem palīdz audzēt muskuļu masu.
Vitālijs Sprūga stāsta, ka eksportam vispieprasītākais esot monofloras jeb no viena veida augiem ievākts medus, īpaši zeltainais pieneņu un smaržīgais viršu medus. Runājot par nākotnes plāniem, “Lapegļu” saimnieki iecerējuši turpināt attīstīties ārzemju tirgos, kā arī paplašināt telpas medus uzglabāšanai, kas nu jau palikušas par šauru 250 čaklo bišu saimju ienesumam.
Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
