Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā ir nepārtraukts radošā darba process, kurā sadarbojas tautas mākslas kolektīvi, profesionālie mākslinieki un tradicionālās kultūras lietpratēji. Šo svētku laikā gan katrs Latvijas novads, gan katrs mākslas žanrs demonstrē savus sasniegumus, dodot iespēju mūsu iedzīvotājiem un viesiem iepazīt un baudīt Latvijas kultūras daudzveidīgās izpausmes.
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem 2013.gadā.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē.
Rēzeknes novads svētkos tiks pārstāvēts ar lielu pašdarbības kolektīvu skaitu. Pēc izvērtējuma nozaru skatēs, svētkos piedalīsies 32 kolektīvi, kopskaitā ar 640 dalībniekiem. Tas ir ilgstošs, mērķtiecīgs un profesionāls darba rezultāts. To veicina arī kolektīva vadītāja, kultūras iestādes vadītāja un pagasta pārvaldes radoša, pozitīva sadarbība. Svarīga ir arī katra kolektīva dalībnieka aktīva līdzdarbošanās. Jo kolektīva ikdiena ir ne tikai mēģinājumi, bet arī tērpu pagatavošana, transporta nodrošinājums un citi uzturēšanas izdevumi. Tā ir kopīga līdzatbildība. 14 Rēzeknes novada pagastos ir uzturēts Dziesmu svētku process. Vislielākais kolektīvu skaits 5 ir Maltas pagastā: Maltas sieviešu koris MADARIŅA, vadītāja Kristīne Zeltiņa, Maltas vidējās paaudzes deju kolektīvs RUTUĻI, vadītāja Ruta Mika, Maltas tautas mūzikas instrumentu ansamblis MALTA, vadītājs Normunds Šteķels, Maltas pagasta pūtēju orķestris VIKORDS, vadītājs Vasīlijs Kozlovs, Maltas pagasta krievu dziesmu vokālais ansamblis KALINUŠKA, vadītāja Svetlana Kozlova. 4 kolektīvi piedalās no Dricānu pagasta: jauniešu deju kolektīvs JUMALĒNI un vidējās paaudzes deju kolektīvs JUMALO, vadītāja Silvija Bokta, folkloras kopa BOLTA VĪŠŅA, vadītājs Ēriks Čudars, sieviešu koris TAUNADZE, vadītājs Ēriks Čudars. 3 kolektīvi no Kaunatas pagasta jauniešu deju kolektīvs RASA un vidējās paaudzes deju kolektīvs KAUNATA, vadītāja Alla Silova, folkloras kopa RĀZNA, vadītāja Sandra Viša. 2 kolektīvi Lendžu pagastā: jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi ŪDZEŅA, vadītāja Sintija Gailuma. 2 – Nautrēnu pagasta: jauniešu deju kolektīvs TROKS VOI, vadītāja Ingūna Ludborža. 2- Strūžānu pagasta: jauniešu deju kolektīvs DZIETI, vadītāja Vanda Ķebe, kuriem šie dziesmu svētki ir pirmie un Dricānu – Strūžānu sieviešu koris TAUNADZE, vadītājs Ēriks Čudars. 2 kolektīvi Vērēmu pagastā: vidējās paaudzes deju kolektīvs KŪZULS, vadītāja Vineta Āboliņa un sieviešu koris VĒJŠ, vadītāja Solvita Pavlovska. Svētku dalībnieki ir arī Čornajas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs JURIS, kurš Čornajas pagastu pārstāv pirmoreiz, Feimaņu pagasta jauniešu deju kolektīvs VĪMYNS, vadītājs Guntis Tjarvja, Gaigalavas pagasta jauniešu deju kolektīvs KRĒSLĪTE, vadītāja Maira Gribuste, Lūznavas pagasta senioru deju kolektīvs LŪZNAVA, vadītāja Iveta Alika, Nagļu pagasta jauniešu deju kolektīvs PIPAREŅŠ, arī pirmo reizi piedalīsies Dziesmu un deju svētkos, Ozolmuižas pagasta folkloras kopa ŪZULEŅI, vadītāja Marija Andina, Rikavas pagasta etnogrāfiskais ansamblis RIKAVA, vadītāja Aija Dundure. Svētku dalībnieki ir arī Rēzeknes novada jauktais koris EZERZEME, vadītāji Anda Lipska, Ēriks Čudars, Rota Salmiņa. Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova pūtēju orķestris, vadītājs Romāns Ivanovs, ar labiem rezultātiem startēja Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2. jūlijā Rīgā orķestru 3.grupas grūtības pakāpē un ieguva godpilnu 2. vietu. Vokālo ansambļu finālskatē piedalīsis Rēzeknes novada vokālais ansamblis SKONAI, vadītāji Guntra Kuzmina- Jukna un Edgars Jukna. Šis kolektīvs piedalās arī vokālo ansambļu koncertā “Laiku viju gredzenā”, kurš notiks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Visas nedēļas garumā TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” darbi būs skatāmi amata meistaru darinājumu gadatirgū Vērmanes dārzā un tautas lietišķās mākslas izstādē “Radītprieks” Rīgas izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpā”.
Svētku vizuālās identitātes galvenā vērtība ir cilvēks, ne tikai dalībnieks, bet ikviens, kas iesaistīts Svētku procesā – autobusa šoferis, šuvēja un vecāki un draugi… Mums visiem kopā ir gandarījums par labi padarīto darbu. Mēs varam būt lepni, ka mēs esam dziedošs, dejojošs un spēlējošs novads. Ikviens iesaistītais turpina tradīciju, radot un darot Dziesmu un deju svētkus, un reizē arī savu valsti – Latviju. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums.
Ināra Pleikšne
Rēzeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koordinatore
0
0
0
