No 26. oktobra līdz 1. novembrim Rēzeknes novada pašvaldība uzņēma viesus no Pitea pašvaldības Zviedrijā. Pirmsskolas skolotāju un vadītāju darba grupa no Infjarden bērnudārziem, NORD PLUS projekta „Be active, be creative, be in nature!”, NP JR-2015/10087, ietvaros ieradās ar mērķi vērot pirmsskolas darbu Latvijā, konkrēti, Rēzeknes novada pašvaldības Griškānu pirmsskolas izglītības iestādē. Uzsākot projektu, tika noskaidrotas prioritātes, kas apgūstamas projekta īstenošanas laikā. Zviedru kolēģus interesēja svētku organizācija, tradīciju saglabāšana, sadarbība ar bērnu vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē.
Apmeklējot Rēzeknes novada pašvaldību, viesiem tika prezentēts pašvaldības, Izglītības pārvaldes darbs un Latvijas izglītības sistēmas pamatnostādnes pirmsskolas izglītības jomā. Sagaidot ciemiņus Griškānu PII, vadītāja Svetlana Klīdzēja prezentēja iestādes darbu, iepazīstināja ar kolektīvu un laipni izrādīja telpas, labiekārtotos bērnu rotaļu laukumus un nesen atklāto āra baseinu.
Darbīgais Griškānu pirmsskolas izglītības iestādes kolektīvs bija krietni gatavojies, lai radītu viesiem priekšstatu par pedagoģiskā procesa organizēšanu savā iestādē. Ciemiņi iejutās rudens svētku noskaņās, ejot rotaļās kopā ar bērniem un vērojot iestādes sadarbību ar bērnu vecākiem „Rudens tirdziņā”.
Ciemiņi tika aicināti piedalīties pedagoģiskā procesa vērošanā visas dienas garumā gan pastaigās, gan nodarbībās, gan brīvajos brīžos. Rīta rosmes, mūzikas rotaļnodarbības vērošana, skolotāju darba ēnošana dažāda vecuma bērnu grupās, vadītāju darba plānošanas pieredzes apmaiņa – šīs aktivitātes mijās ar sarunām pie pusdienu galda vai kafijas tases. Zviedrijas skolotāji izrādīja lielu interesi par ārstnieciskās vingrošanas nodarbību un atzinīgi novērtēja tās devumu bērnu stājas attīstībai un veselības nostiprināšanai.
Zviedru kolēģi ar skaudību atzina, cik svarīgs ir mūzikas skolotāja ieguldījums bērnu attīstībā. Šī emocionālā līdzpārdzīvojuma Zviedrijas pirmsskolēniem pietrūkst, jo pirmsskolā nav akcenta uz mūzikas nodarbībām un nav mūzikas skolotāju. Ņemot vērā, ka ne katrs skolotājs ir muzikāls, un arī to, ka Zviedrijā pirmsskolā strādājošiem netiek pieprasīta augstākā izglītība pedagoģijā, bērns iegūst tikai tik vien, cik skolotājs var dot šajā jomā. Pēdējos 7-10 gadus Zviedrijas valsts uzstādījums izglītībā ir audzināt jaunos zinātniekus un pētniekus, par prioritāti izvirzot zinātni, tādējādi māksla un mūzika ir palikušas novārtā. Savukārt mēs uzsvērām, ka mūsu valstī tiek domāts par bērnu vispusīgu attīstību.
Ciemiņus izbrīnīja tas, cik daudz mūsu skolotāji palīdz bērnam apģērbšanās procesā, gatavojoties pastaigai, uzsverot to, ka Zviedrijas bērni jau ļoti agri ir iemācījušies pašapkalpošanās iemaņas un ir daudz patstāvīgāki. Varu droši teikt, ka Zviedrijas pirmsskolēni ir ļoti patstāvīgi ne tikai ģērbjoties, bet arī visās pašapkalpošanās prasmēs, jo pati to varēju vērot, ēnojot pirmsskolas darbu Zviedrijas sadraudzības partneru pirmsskolas iestādēs.
Laiks tika atvēlēts sarunām un diskusijām par izglītības telpu Zviedrijā un Latvijā, komentētas līdzīgās un atšķirīgās iezīmes. Zviedru kolēģi bija ļoti ieinteresēti un uzdeva daudz jautājumu par Latvijas izglītības sistēmas pamatnostādnēm. Pedagoģiskā procesa vērošanas un diskusiju rezultātā zviedru kolēģi atzina, ka summējot kopā Latvijas un Zviedrijas izglītības sistēmas uzstādījumus pirmsskolas jomā, veidotos ideāls pirmsskolas izglītības modelis.
Pirmsskolas izglītības pamatnostādnes Zviedrijā ir ļoti svarīgas, un ikdienā tiek perfekti ievērotas visas to sadaļas. Tikām iepazīstinātas ar šo nelielā izmēra dokumentu (brošūriņu), kura pašu zviedru kolēģu skatījumā ir viņu Zelta grāmata.
Diskusiju laikā skolotāji varēja uzzināt vairākas sev interesējošas lietas par darba organizāciju vienā vai otrā valstī. Izrādās, ka Zviedrijas kolēģu darba cēliens sākas jau sešos no rīta līdz ar iestāžu atvēršanu un turpinās līdz plkst. 19.00. Dienas laikā vienas bērnudārza grupas darbības nodrošināšanā piedalās trīs skolotāji, katrs nostrādājot 8 darba stundas. Skolotāja palīgs kā štatu vienība neeksistē. Bērni neguļ dienas miegu, jo tāds ir vecāku uzstādījums, protams, ir arī izņēmuma gadījumi.
Laiks tika veltīts ne tikai darba ēnošanai, bet arī E-twinning projekta plānošanai turpmākās sadarbības attīstībai. Kopīgās sarunās izkristalizējās tēmas, pie kuru izpētes notiks darbs un viedokļu apmaiņa kopējos projektos.
Bez paredzētajām aktivitātēm zviedru kolēģi paguva apskatīt Rēzeknes vērienīgākos apskates objektus- “Zeimuli”, “GORU”, neizpalika arī Rēzeknes novada Lūznavas muižas apskate. Tāpat labas atsauksmes guvām arī par piedāvāto iespēju ciemiņiem apmeklēt koncertu „ORGAnismi”koncertzālē “GORS” un izstādē- gadatirgū „Rēzeknes Uzņēmējs”. Piepildījās arī ciemiņu vēlme iegūt vietējos izstrādājumus, un nu zviedru kolēģi valkā mūsu Latgales sievu roku darinātos rakstainos cimdus.
Plānotais Kaunatas PII „Zvaniņš” apmeklējums izvērtās īpaši sirsnīgs, jo ciemiņi tika sagaidīti, muzicējot Kaunatas vidusskolas folkloras kopai „Rāznaveņa” vadītājas Sandras Višas vadībā. Radošās darbnīcas atmosfērā, skolotāji dalījās savā pieredzē un prasmēs mājas gariņu veidošanā. Pēc sentēvu tradīcijām, dziedot, smejot un runājoties, rokas čakli darbojās, galarezultātā iepriecinot visus klātesošos. Ikviena Zviedrijas kolēģe paņēma līdzi gan ideju, gan gatavu produktu savas dzīvestelpas interjeram.
Ciemojoties pie keramiķa Pētera Gailuma Ilzeskalna pagastā, ciemiņi varēja vērot, kā dažu desmitu minūšu laikā no necila māla pikuča tapa skaista, tikai Latgalei raksturīga vāze, kā arī skatīt cepļa izņemšanas momentu un iegādāties suvenīrus mājiniekiem. Skolotāji bija gandarīti par šādu iespēju un ar nožēlu pastāstīja, ka amatniecība Zviedrijā pamazām kļūst par pagātni, jo jaunatnei nav intereses apgūt senos arodus.
„Cilvāka bārna parkā” Ozolmuižas pagasta Untumos, ar kopīgām, uz ugunskura gatavotām pusdienām, ar latviešu un zviedru rotaļām, dziesmām laiks aizritēja nemanot un pienāca šķiršanās mirklis, ko ļoti emocionāli izjutām gan mēs, gan zviedru kolēģi, jo pa šo nedēļu spējām ļoti satuvināties. Joprojām saglabājam labos iespaidus par sirsnīgiem un atvērtiem cilvēkiem, un jau pavisam drīz, no 2016. gada 8. februāra līdz 14. februārim, Griškānu PII skolotāji dosies uz Pitea, lai gūtu pieredzi brīvdabas pedagoģijā.
Rezumējot var uzskaitīt šo projekta aktivitāšu ieguvumus. Komunikācijas prasmes, lepnums par paveikto, ciemiņu uzņemšanas pieredze, idejas turpmākai sadarbībai, kā arī svešvalodu prasmju nostiprināšana un apjausma, ka ir nepieciešams apgūt svešvalodu turpmākai kvalitatīvai sadarbībai kopējos projektos – šīs ir tās lietas, kas dos Griškānu PII pedagoģiskajam kolektīvam stimulu turpmākajam darbam.
Nedēļas garumā kopā ar ciemiņiem bija raksta autore – Rēzeknes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības metodiķe Biruta Rīvāne un projekta vadītāja Iveta Tiltiņa.
0
0
0
