“Manas mājas dzimtā novadā…” – ar šiem Rēzeknes novada himnas (autors Normunds Zušs) vārdiem kā moto sestdien, 23. jūlijā izskanējusi nu jau piektā Rēzeknes Novada diena. Uz Ančupānu ieleju (kartodromu) jau priekšpusdienā plūda ļaudis, — gan lai pavērotu strītbola un spēkavīru sacensības, aplūkotu Rēzeknes novada pagastu bagātības Pagastu sētā, tirdziņā iegādātos mājražotāju un amatnieku izstrādājumus, lai izklaidētos, atpūstos un atkalsaredzētos, jo te priecīgi satikās novadnieki — kaimiņi, radi, ilgi neredzēti skolas biedri un draugi. Ne jau velti Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs savā apsveikuma runā novada svētkus salīdzināja ar dzimtas saietu, uz kuru ļaudis sabrauc, lai apliecinātu piederību savai dzimtai. “Pareizāk būtu teikt, ka – Rēzeknes novads organizē Rēzeknes novada dzimtas svētkus. Mēs esam šeit, lai apliecinātu piederību šai Rēzeknes novada dzimtai, mēs esam šeit, lai uzaicinātu savus tuvus un tālus draugus, sadarbības partnerus un lai kopā visi lustētos.” M. Švarcs pateicās novada ļaudīm, kas ikdienā strādā tīrumos, pašvaldības iestādēs, kas uztur savu ģimeni, aicināja visus lepoties gan ar savas dzimtas saknēm, gan ar novada izcilajiem ļaudīm, kuri spodrinājuši savas dzimtās vietas slavu gadsimtos. “Rēzeknes novadnieki, tie ir cilvēki, kuru vārds ir izskanējis ne tikai Rēzeknes novadā, bet arī tālu aiz tā robežām. Tie ir cilvēki kā Francis Trasuns, Andrivs Jurdžs, Nikodems Rancāns, viņi runā jau paši par sevi. 1926. gadā tā laika valsts prezidents Kārlis Ulmanis precīzi pateica, ka Francis Trasuns bija tas cilvēks, kas Latvijas vainagā ielika trešo zvaigzni, Latgali. Es domāju, ka ir simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri šo gadu garumā, kas mērāmi jau simtā, ir rūpējušies, lai šī zvaigzne, Latgale, kas ir Latvijas vainagā, patiešām mirdzētu.” Koncerta laikā tika īpaši sveikta viena no šābrīža izcilībām – Rēzeknes novada Lendžu pagastā dzimusī vieglatlēte Gunta Latiševa –Čudare, kas drīzumā pārstāvēs mūsu valsts godu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Brazīlijas galvaspilsētā Rio. “Mēs vēlēsim, Gunta, lai no tava spara nobīstas konkurenti, lai tev vienīgajai uz skrejceļa ir vējš mugurā, taviem pretiniekiem lai tas pūš degunā, un lai tiešām tu ar patieso latgaliskumu nostājies uz starta un vēl ar patiesāku latgaliskumu finišā. Sveicam tevi Gunta un vēlam rezultātus,” – jaunajai olimpietei teica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Koncerta dalībnieki sveica Rēzeknes novada ilggadējos sadarbības partnerus no Kupišķiem (Lietuva), Postaviem (Baltkrievija), Aust Agderas (Norvēģija). Pirmo reizi Rēzeknes novada svētkos viesojās delegācija no Moldovas pilsētas Jedinecas. Koncerts iesākās ar vieskolektīva — Baltkrievijas Republikas Postavas rajona estrādes ansambļa „25+” (vadītājs Aleksejs Kononovs) priekšnesumu, to turpināja Rēzeknes un Rēzeknes novada mazākumtautību kultūru kolektīvi — Audriņu pagasta vokālais ansamblis “Ivolga”, vadītāja Tatjana Rasčosova, Maltas pagasta vokālais ansamblis “Kalinuška” un Latvijas Poļu savienības Rēzeknes nodaļas sieviešu koris “Jutrzenka”, diriģente Irēna Ivanova. Visu bagātīgo latgaliešu melodiju, krāsu un deju soļu pūru izdejoja Rēzeknes novada jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi.
Jau tradicionāli svētku koncertā „Manas mājas dzimtā novadā tika suminātas Rēzeknes novada aktīvākās un izpalīdzīgākās ģimenes. Šogad šīm nominācijām nāca klāt vēl viena – Dzimtas mantojums, kurai tika izvirzītas ģimenes, kurās vecāki nodod savas amata prasmes bērniem, tā veicinot dzimtas pārmantojamību. Aizkustinoši bija vērot, kā uz skatuves uznāca visas izvirzītās saimes, kā viņas sveica pagastu vadība, kaimiņi, draugi.
Nominācijai IZPALĪDZĪGĀ ĢIMENE tika izvirzītas četras ģimenes, kas ar savu brīvprātīgo darbību ir sniegušas lielu palīdzību un atbalstu līdzcilvēkiem — Kristīnes un Artūra Zuju ģimene no Pušas pagasta, Lindas un Valda Bilinsku ģimene no Nautrēnu pagasta, Ināras un Valda Pujatu ģimene no Ilzeskalna pagasta, bet balvu šajā nominācijā BTA apdrošināšanas kompānijas Ziemeļu reģiona direktora vietniece Rita Kurmeļova pasniedza Ilonas un Daiņa Delveru ģimenei no Gaigalavas pagasta. Delveru ģimenē aug 3 bērni – skolēni Jānis, Gatis un nepilnus 2 gadus mazā Annija. Mamma Ilona ikdienā strādā par Gaigalavas bāriņtiesas priekšsēdētāju, tētis Dainis ir autobusa šoferis. Neraugoties uz ikdienas aizņemtību, veicot gan darba pienākumus, gan apkopjot saimniecību, ģimenei atrodas laiks sniegt palīdzību un atbalstu līdzcilvēkiem. Ilona un Dainis ar lielu aizrautību un entuziasmu cenšas palīdzēt citiem, nedomājot par materiālo labumu sev. Ģimene kopīgi apmeklē tuvākus un tālākus pasākumus. Dainis ar dēliem piedalās dažādās sporta sacensībās – spēlē futbolu, piedalās galda spēļu turnīros un citur. Delveru ģimene ir pelnījusi IZPALĪDZĪGĀKĀS ģimenes titulu, jo ar savu brīvprātīgo darbību ir sniegusi lielu palīdzību un atbalstu līdzcilvēkiem, tā rakstīts pagasta sūtītajā pieteikumā.
Visvairāk ģimeņu šogad tika pieteikts nominācijai AKTĪVĀKĀ ĢIMENE – tās ir ģimenes, kas apliecinājušas sevi kā aktīvu sabiedrības labā pagastā, novadā, reizē veicinot ģimenes vērtību popularizēšanu. Pateicības rakstu par piedalīšanos konkursā nominācijā “Aktīvākā ģimene” saņēma Ingas un Aināra Rutkovsku ģimene – Pušas pagasts, Irīnas un Viktora Ščerbakovu ģimene – Silmalas pagasts, Elitas un Jāņa Koroševsku ģimene – Lendžu pagasts, Ritas un Aleksandra Bogdanovu ģimene – Strūžānu pagasts, Anitas un Andra Kudļu ģimene – Sakstagala pagasts, Solvita Pluša ar bērniem no Gaigalavas pagasta, Intas un Jāņa Lizdiku ģimene no Dricānu pagasta, Ineses un Andra Boltānu ģimene no Ilzeskalna pagasta, Ilutas un Māra Krišānu ģimene no Nautrēnu pagasta. Simboliski, ka balvu nominācijā AKTĪVĀKĀ ĢIMENE pasniedza pārstāve no pagājušā gada Aktīvākās ģimenes – Gunta Latiševa Čudare. No topošās olimpietes rokām šo balvu saņēma Sandras un Ērika Višu ģimene (Čornajas pagasts).
Sandra ar Ēriks Viši kopā ar bērniem – meitām Santu un Daigu, kā arī jaunāko dēlu Jāni – dzīvo un aktīvi darbojas Kaunatas pagastā. Mamma Sandra ir Kaunatas un Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, savukārt tētis Ēriks strādā zemessardzē un vada zemnieku saimniecību “Ezerkrasti”. Visi trīs bērni ir beiguši Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolu, Santa – vijoļspēli, Daiga – flautas spēli un dēls Jānis – akordeona spēli. Višu ģimene ir aktīva muzicējot, sportojot un iesaistoties dažādos kultūras pasākumos. Mamma Sandra vada vairākas folkloras kopas, tostarp, ar bērnu folkloras kopu “Rāznaviņa” nests Rēzeknes novada vārds daudzviet pasaulē – Baltkrievijā, Čehijā, Taizemē un citur. Starp citiem darbiem un aktivitātēm, ģimene atrod laiku arī darboties lauku tūrisma jomā, uzņemot ciemiņus viesu namā “Ezerkrasti” Rāznas ezera krastā. Višu ģimene jau piekto gadu “Ezerkrastos” rīko pasākumu “Ielīgosim Jāņu dienu Ezerkrastu kalniņā” ar iespēju apgūt Jāņu dienas tradīcijas. Ģimene ir apliecinājusi savu aktivitāti arī īstenojot dažādus Eiropas Savienības projektus savā saimniecībā.
Nominācijā DZIMTAS MANTOJUMS balvu pasniedza Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kurš nosauca to par pašu galveno un svarīgāko. Pateicības rakstu par piedalīšanos konkursā saņēma Mundu dzimta – Pušas pagasts, Ķezberu dzimta – Nagļu pagasts, Dembovsku dzimta – Dricānu pagasts, Kūčinu dzimta – Gaigalavas pagasts, Razgaļu dzimta – Ilzeskalna pagasts, Cauņu dzimta – Sakstagala pagasts, bet kā izcilākā ģimene šajā nominācijā tika atzīta kuplā un spēcīgā Vogulu dzimta no Lendžu pagasta. Uz skatuves uznāca ļaudis, kurus pazīst un ciena visā Latvijā.
Podnieks Voldemārs Voguls savu darbnīcu un cepli Lendžu pagasta “Ceplīšos” uzbūvēja pirms 40 gadiem, 1976. gadā. Jau daiļrades sākumā viņš piesaka sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi un izkopj savu radošo rokrakstu, tālākajos gados to spilgtinot un pilnveidojot. Plecu pie pleca ar vīru strādā arī Voldemāra dzīvesbiedre Olga Vogule, rotājot šķīvjus un daudzos vīra darbus. 1981.gada 2. janvārī pasaulē nāk dvīņi – Jānis un Māris. Abi dēli jau no agras bērnības iepazina mākslas bagāto pasauli, mācījās podniecības amata prasmes. Tagad abi ir jau pazīstami meistari: Jānis ir talantīgs formu veidotājs, vislabāk viņam padodas lielformas. Mārim īpašs talants jūtams sīkplastikas veidošanā. Vogulu ģimene daudzu gadu garumā ir pierādījusi, ka dzimtas mantojums – prasme mālā saskatīt un no tā radīt neatkārtojamus mākslas darbus – , tiek saglabāta un pilnveidota. Voguli ar mīlestību turpina Latgales podniecības tradīcijas, kas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums amata mākslas nostiprināšanā un popularizēšanā.
Koncerts noslēdzās ar jauniešu vokālās studijas “Skonai” (vadītāji: Guntra Kuzmina un Edgars Jukna), Rēzeknes novada kora “Ezerzeme” (vadītāji: Ēriks Čudars, Anda Lipska, Rota Salmiņa) un postfolkloras grupas “Rikši” kopīgu priekšnesumu, ko caurvija enerģija un dzīvesprieks, tā ievadot nakts koncertu, kurā uzstājās Intars Busulis, “Menuets”, “Otra puse” un citi Latvijā zināmi mūziķi.
Koncerts un ģimeņu godināšana
Pagastu sēta un amatnieku tirdziņš
Strītbols un stiprākais lauku vīrs
Anna Rancāne,
Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldība
0
0
0
