Tirgū, kā jau tirgū, pircēji un pārdevēji, viss kas baudāms, garšīgs un smaržīgs, preces sadzīvei, skaistumam, mājai un sētai. Arī satikšanās prieks, dziesmas, dejas, pavilkšana uz zoba, vīru sarunas par politiku, sacenšanās un izdarības dažādas, kulinārā mantojuma baudīšana. Dieviņš deva brīnumjauku laiku un jauku kopā būšanu. Apmierināti gan pārdevēji, gan pircēji. Dažam labam pat preces aptrūkās, tik liela bija pircēju interese.
Tirgū parasti ļaudis satiekas lai parunātos, apspriestu, kas jauns, kāda raža, kāda ziema gaidāma. “Lūkojieti bāleliņi, vai ir salmi gubenī, ja ir salmi gubenī, tad būs maize klētiņā. 23. septembris – appļāvības, rudens svinamais laiks. Tāpēc 19. septembrī laukumā pie Maltas kultūras nama visi tika mīļi gaidīti, lai maizi godā celtu. Mūsu senči lielu nozīmi piešķīra visiem maizes tapšanā iesaistītajiem – arājiem, sējējiem, malējiem, cepējiem. Maizei bijusi goda vieta kāzās, krustībās, bērēs. Maizīti ēdam brokastīs, pusdienās, launagā. Gadsimtu gaitā tā ir bijusi gan karu un dumpju iemesls, gan viesmīlības un pārticības simbols. Arī Maltas pagastā ir saimnieki, kuru darba augļi bagātīgi birst kaltēs un klētīs. Aicinājām visus mūsu pagasta graudkopjus – Gunāru Smeili, Juri Žagaru, Ivanu Jemeļjanovu, Voldemāru Pranču, Kasparu Zaikovski, lai sacītu paldies un sveiktu ar appļāvībām. Lai Dieva svētība Jums un Jūsu ģimenēm!
Graudus sējam un plaujam, lai ēstu maizi. Tagad jau maizīte ir, kādu tik vēlies – rudzu un kviešu, baltmaize, plātsmaize, maize ar augļiem, bez augļiem, ar sēklām un bez, dodies tik uz veikalu un izvēlies. Mūsu vecvecmāmiņām maizes cepšana bija goda lieta un arī nepieciešamība katrai saimei. Tad nu mēs sākām domāt, kurās mājās šodien saimnieces cep maizi. Izrādās – ir tādas mājas Maltā! Mums vajadzēja piecus kukulīšus. Ar lielu sirsnību atsaucās – Sandra Štekele, Rita Siņavska, Mārīte Zvīdriņa, Tatjana Nagle un Nadežda Kaliņina. Sirsnīgs paldies! Paņemot rokās katru kukulīti, varēja sajust saimnieces siltumu un sirsnību. Un, nebaidīšos atzīties, ka asaras sariešas acīs, ja spējam apjaust, kāda vērtība ir tāds kukulītis. Rita Siņavska uz vietas cepa plātsmaizi no zirņu miltiem un kviešu miltiem ar burkāniem. Mūsdienīgi, skaitot kalorijas un olbaltumvielas. Varēja nodegustēt, palūgt recepti un izsmeļošu konsultāciju.
Kā jau nojaušat, neatņemama “Borovys tirgus” daļa bija un ir kulinārais mantojums. Tad nu mums pašiem par patīkamu pārsteigumu izrādījās, ka abas mūsu viešņas _ Aglonas Maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa un Sarmīte Stepiņa no Stružānu pagasta, abas ir pārstāvējušas Latgali televīzijas raidījumā “Īstās latvju saimnieces”. Tad nu abas kāpa uz skatuves un sākās runāšana, jokošanās un lielīšanās katrai par savu mantojumu. Protams, varēja arī degustēt abu saimnieču sarūpēto. Vijas ceptā maize maltiešiem garšo, jo šī nav pirmā reize, kad varējām to iegādāties, bet degustējām gan pirmo reizi. Sarmītes slavenais “Griuslis” tika noņemts no ugunskura un notiesāts līdz pēdējai kripatiņai. Arī Maltas senioru ansambļa “Liepas” uz ugunskura vārītā gardā tēja ātri “izkūpēja” pa krūzītēm. Lieliski! Lai nopelnītu balvas, mazuliet vajadzēja padarboties. Par graudu ātrbēršanu balvas saņēma Marija Mironova, Biruta Vicupe, Imants Ozolnieks. Graudu vešanā ar traktoru veicās Agatei Barovskai, Naurim Bleiderim, Danielam Rutkovskim. Graudu svara bumbu turēšanā balvas saņēma Aleksandrs Gžibovskis, Pēteris Gžibovskis, Valērijs Ribakovs. Bet lielo, smago salmu ruļļu velšanā vīriešu grupā stiprākie bija Imants Ūzulnieks, Jānis Šaudiņš, Valērijs Ribakovs. Sieviešu grupā – Biruta Vicupe, Ināra Bogdanova, Valija Jasmane.
Savukārt, radošajās darbnīcās – viss no salmiem un ar salmiem. Dagne Tuče un Vita Kāpostiņa Tuče piedāvāja pūst ziepju burbuļus pēc senajām tradīcijām – ar kviešu salmiņu. Izrādās – viss jaunais, sen aizmirstais vecais, tik tehnologijas citas. Ja interesēja un neslinkoja, varēja iemācīties un aiznest mājup salmu grāmatzīmi. Čaklās un rosīgās Dagne ar mammu Vitu atgādināja, ka viss nav jāpērk veikalā, bet gudri izmantot var visu, ko daba dod.
Visu šo laiku, triju stundu garumā, uz deju skatuves rosījās ap 100 pašdarbnieku, nomainot cits citu. Sākās viss “Trādi – rīdi” kā pa jokam, ar dramatiskā kolektīva “Smaidam” (vad. Mārīte Šadurska) skeču “Tierguošonuos”. Tirgotāju lomās iejutās Valentīna Miklaševiča, Elīna Prusaka, Mārīte Šadurska, savukārt pircēja un policista lomas izpildīja Imants Tučs. Kā no “Borovys laikiem”, tikko no pajūga izkāpušas, kungu pavadībā nāca Lūznvas muižas kadriļu grupas (vad. Inga Inga Žirgule) šarmantās dāmas savos elegantajos tērpos. Un kadriļa, deja – no seniem laikiem atdzīvojās uz deju grīdas, ļaujot sajust tā laika attiecību izsmalcinātību, rotaļīgumu un jutekliskumu. Ozolaines TN folkloras kopa “Zeile” (vad. Ināra Blinova) savā uzrunā, dziesmās, rotaļās slavēja maizi, darbu, vēlot visiem labu dzīvošanu. Savukārt Kārsavas novada Mežvidu pagasta Tautas nama folkloras kopa “Vysu dīnu Jumi jiema” (vad. Lāsma Inkina) iemēģināja tolkys bolsus, ciemiņi no Ludzas – vokālais ansamblis “Kruževa” un baltkrievu vokālais ansamblis “Krinica” (vad. Vera Doreiko Sinkeviča) priecēja ar krievu un baltkrievu tautas dziesmām. Un kā citādi, jo senos laikos “Borovys tiergā” satikās dažādas kultūras, dažādas tautības, tāpat tirgojās, mainījās precēm un protams lustējās, tāpat kā mēs. Ar visiem kopā lustējās arī Maltas pašdarbnieki – deju kolektīvs “Rutuļi” un līnijdeju grupa “Pieneņpūka” (vad. Ruta Mika), lauku kapela ”Malta” un senioru ansamblis “Liepas” (vad. Normunds Štekels), soliste Žanna Sļadzevska, krievu dziesmu ansamblis “Kalinuška” (vad. Olga Gaile). Skandējot rudenīgās un sirsnīgās latviešu, latgaliešu, krievu dziesmas par lauku ciemu, par maizi, par ganos iešanu, par dzeiveiti, gan izdejojot jestro “Ābrama polku” vai “Buobu danci” guvām prieku paši un dalījāmies ar visiem, kas bija sanākuši un sabraukuši “Borovys tiergā”. Klāt bija arī Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra, runājās ar pašu ļaudīm un ciemiņiem, un sacīja visiem lielum lielu paldies. Arī mēs ar Mārīti Šadursku sakām sirsnīgu, jo sirsnīgu paldies visiem, kas pielika savu roku, lai svētki izdotos.
Elīna Prusaka
foto: Mārīte Šadurska