10. maijā, kad visā Latvijā tika atzīmēta Māmiņu diena, Nautrēnu pagasta Rogovkā bija divkārši svētki, jo uz 30 dziesmotiem gadiem atskatījās viens no vecākajiem folkloras kolektīviem Rēzeknes novadā – Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis.
Dziedošo kolektīvu kopš tā pirmsākumiem vada Anna Garanča. Viņa pastāstīja, ka ansambļa dalībnieki pirmo reizi kopā sanākuši 1985. gada vasarā, kad palūgti nodziedāt divas tautas dziesmas brīvdabas pasākumā Ludzas Novadpētniecības muzejā. „Tuoli dzeivoj muna meiluo” un „Upenāji, irbenāji” Rogovkas ansambļa skanējumā tik ļoti iepatikās klausītājiem, ka drīz vien nākuši arī citi piedāvājumi uzstāties.
Gadu gaitā Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis priecējis klausītājus Igaunijā, Dānijā, kā arī Latvijas malu malās. Ar īpašu lepnumu dalībnieki atceras uzstāšanos 1988. gadā Rīgā, otrajā starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica” un gadu vēlāk – Igaunijā, kad rogovkieši kopā ar folkloras draugu kopu „Skandinieki” Daiņa un Helmī Staltu vadībā bija vienīgie pārstāvji no Latvijas.
No pašiem pirmsākumiem, visus 30 gadus ansamblī dzied Maruta Belinska un Fēlikss Bogdans. Jubilejas pasākumā kolektīvam pievienojās arī pensionētā skolotāja Veneranda Boļše, kura vien nesen beigusi aktīvi piedalīties mēģinājumos un koncertos. Arī pārējie dalībnieki folkloras ansambli par savējo sauc jau daudzus gadus. Folkloristi teic, ka esot kā ģimene, ko vieno mīlestība pret dziesmu. „Koros vai ansambļos dziedu jau no septiņu gadu vecuma,” atceras Maruta Belinska. Viņas teiktajam pievienojās arī Antoņina Ludborža: „Visu mūžu esmu dziedājusi. Gan strādājot, gan atpūšoties, gan priekos, gan bēdās. Citreiz arī naktī pamostos, ja miegs nenāk, tad klusiņām padziedu. Šajā kolektīvā mēs visi ar dziesmu esam dzimuši, ar dziesmu auguši un visu dzīvi kopā ar dziesmu arī dzīvojam.”
Kā jau Latgalē parasts, folkloristi izpilda ne vien tautas dziesmas, bet arī garīgos dziedājumus, tāpēc jau daudzus gadus Veļu laikā viņi piedalās Svecīšu vakaros apkaimes kapsētās, pieminot aizgājējus, dzied arī baznīcas dārzā un Brāļu kapos.
Gadu laikā kolektīvā izveidojušās stipras tradīcijas. Kā vienu no iemīļotākajām dalībnieki min dzimšanas dienu svinēšanu. „Tad mēs dzīvojam kā karaļi,” teic Velta Drule, „sasviežam pa dažiem eiro, noklājam galdu un dziedam tā, ka griesti cilājas un katli virtuvē danco! Šādās reizēs visu dzīvi var izdziedāt, nepārspējams ir šis kopā būšanas prieks!”
1980. gadu beigās Anna Garanča izveidoja etnogrāfiskā ansambļa jauniešu kolektīvu, kas kopš dibināšanas ir bijis klāt visos nozīmīgākajos pasākumos. „Reizēm jauniešiem pat jāvelk lozes, kurš brauks līdzi, jo gribētāju ir vairāk nekā vietu,” stāsta Anna Garanča. Lai gan jaunieši, skolā mācoties, ir aktīvi folkloristi, tomēr uz „lielo” kolektīvu reti kurš pāriet. „Tas tāpēc, ka jaunieši pēc vidusskolas aiziet pasaulē,” skaidro etnogrāfiskā ansambļa vadītāja, „vecāki viņiem vēl ir stipri un paši spēj apstrādāt zemi, tāpēc jaunieši dodas meklēt darbu citur, tomēr liels prieks, ka arī citos pagastos un novados jaunieši dzied un ir aktīvi pašdarbnieki. Tas, protams, nav tikai mans nopelns, jo vissvarīgākais ir ģimene – ja ģimenē dzied un mīl mūziku, tad to pārmanto arī bērni.”
Sākotnēji Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis darbojās Ludzas rajona paspārnē, taču 1999. gadā līdz ar Nautrēnu pagasta pievienošanos Rēzeknes rajonam, arī Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis iekļāvās Rēzeknes rajona, vēlāk novada, kultūras dzīvē. Sveicot kolektīvu svētkos, Rēzeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne uzsvēra, ka Rogovkas etnogrāfiskais ar savu ieguldījumu tradicionālās kultūras apzināšanā un saglabāšanā ir vērtīgs Rēzeknes novada kultūras balsts. Svētkos ansambļa dalībnieki saņēma Pateicības rakstus gan no Latvijas Nacionālā kultūras centra, gan Rēzeknes novada pašvaldības, gan Nautrēnu pagasta pārvaldes.
Sveicot jubilejā, Nautrēnu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska uzteica dalībnieku aktivitāti: „Vislielākais prieks, ka cilvēki nesēž mājās un neskumst, bet atraduši iespēju darboties un ar savām skanīgajām dziesmām iepriecināt apkārtējos. Paldies visiem dalībniekiem un īpašs, nenovērtējams paldies kolektīva dvēselei – vadītājai Annai.” Savukārt Nautrēnu vidusskolas direktore un Rēzeknes novada domes deputāte Anita Žogota kolektīvam pateicās par bērnu izglītošanu, par vecvecmammu skandēto dziesmu saglabāšanu un arī par asajām mēlēm: „Ikvienos svētkos jūs protat tik trāpīgi apdziedāt, ka visi smejas vēl ilgi pēc dziedāšanas beigām, taču neviens neapvainojas.”
Kopā ar rogovkiešiem svētkos bija arī draugi: Ilzeskalna tautas nama folkloras kopa, Viļānu kultūras nama folkloras ansamblis „Viļōnīši”, Rikavas kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis „Rikava”, Ozolmuižas kultūras nama folkloras kopa „Ūzuleņi”, Bērzgales kultūras nama folkloras kopa „Bērzgale”, Vērēmu tautas nama folkloras kopa „Vōrpa”, Dricānu kultūras nama folkloras kopa „Bolta vīšņa” un Zvirgzdenes lauku kapela.
Līdzīgi kā citiem folkloras kolektīviem, arī „Rogovkai” šīs vasaras gaidītākais notikums būs dalība starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica”, kura pasākumi šogad risināsies arī Rēzeknes novadā un pilsētā.
Madara Ļaksa
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
