Pirmajā Adventa svētdienā, pēc Sv. Mises Nautrēnu baznīcā, visi tika aicināti iedegt pirmo sveci Adventa vainagā kopā ar etnogrāfisko ansambli “Rogovka”, Nautrēnu vidusskolas etnogrāfisko ansambli un ciemiņiem. Šogad dalīties ar labām domām un gaišiem vārdiem bija atbraukuši Ilzeskalna tautas nama folkloras kopa un Ozolmuižas folkloras kopas pārstāvji. Kopīga pirmās sveces iedegšana Rogovkā notiek jau trešo gadu, pasākuma idejas autore ir etnogrāfiskā ansambļa “Rogovka” vadītāja Anna Garanča.
Šogad Adventa sākums ir zīmīgs arī ar Nautrēnu pagasta Gaismas nesēju dzimšanas gadadienām – Andrivam Jūrdžam – 170 un Pīteram Miglinīkam – 165, kuras kopīgi ar ciemiņiem un pagasta iedzīvotājiem tika svinētas, iededzot pirmo svecīti un gremdējoties stāstos par šo izcilo vīru dzīvi un sniegumu saviem ļaudīm.
Andrivs Jūrdžs ir dzimis 1845. gada 30. novembrī Rēzeknes apriņķa Zaļmuižas Kuorklinīkos zemnieka ģimenē. Pašmācības ceļā iemācījās lasīt un rakstīt, apguva krievu, poļu un latīņu valodu.
Latgales pārkrievošanas laikā 1865. gadā Latgales latviešiem aizliedza drukāt grāmatas ar latīņu burtiem. No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, bet arī izplatīt latviešu vai latgaliešu valodā iespiestus tekstus. Šajā laikā Andrivs Jūrdžs sāka cītīgi rakstīt dzeju, aforismus un reliģiskas esejas, ko izplatīja rokrakstos. Līdztekus viņš vāca latgaliešu tautas dziesmas un sakāmvārdus.
Savas dzīves laikā sarakstīja vairāk kā 15 biezu sējumu ar apmēram tūkstoš lapām katru. Vecumdienās zaudēja acu gaismu. 1922. gadā P. Strods rokrakstu sējumus ievietoja Latgales centrālajā bibliotēkā Rēzeknē, no tiem lielākā daļa gāja bojā 1925. gada ugunsgrēkā.
Saglabājušās grāmatas (trīs garīgo dziesmu tulkojumi, daži stāsti, vēstules) glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.
Miris 1925. gada 22. aprīlī, apglabāts Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos.
Pīters Miglinīks bija dzejnieks, pirmais tautas tiesību aizstāvis. Dzimis Nautrēnu pagasta Zaļmuižā 1850. gada 13. decembrī. Ar barona Rozenšilda Paulina palīdzību beidzis Rēzeknes apriņķa skolu, bet cara valdības īstenotās pārkrievošanas politikas dēļ nevarējis strādāt par skolotāju. Kalpojot par muižas rakstvedi Viļakā, Makašānos, Zaļmuižā dedzīgi aizstāvējis zemnieku tiesības, rakstīja dzeju, dziesmas, kas kļuva ļoti populāras tautā. Vēl nebijušā tiesas prāvā pret baronu Paulinu Rozenšildu P. Miglinīks uzstājās kā zemnieku aizstāvis un uzvarēja. Apmelots muižas rijas dedzināšanā, 11 mēnešus ieslodzīts Ludzas cietumā, kur saslima ar tuberkulozi un 33 gadu vecumā nomira.
Atdusas Nautrēnu pagasta Desetnīku kapsētā.
Godinot šos izcilos vīrus, centīsimies būt gaismas nesēji sev pašiem, savām ģimenēm, draugiem, kaimiņiem un visiem apkārtējiem cilvēkiem.
Inga Brokāne
Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore
0
0
0
