Rēznas pamatskola nosvinējusi nozīmīgu gadskārtu. 14. aprīlī bijušie skolēni, pedagogi un tehniskie darbinieki pulcējās savā skolā, lai kopīgi svinētu tās 110. gadadienu.
Skola vēsturiski mainījusies gan savā nosaukumā, gan saturā. Sākotnēji tā bija Rēzeknes apriņķa Stoļerovas sādžas zemstes skola, tad Rozenmuižas pagasta Stoļerovas skola, Stoļerovas I pakāpes pamatskola, Stoļerovas sešklasīgā pamatskola. Kopš 1934. gada skola nes vēsturisko Rēznas pamatskolas nosaukumu. Pirmskara un pēckara gados nosaukums mainās līdz ar klašu skaitu: 7.-gadīgā, 8.-gadīgā, bet līdz ar Latvijas brīvvalsts atjaunošanu, kopš 1992. gada – Rēznas pamatskola. Skolai vienmēr bijusi misija pulcināt pamatizglītībai bērnus ne tikai no sava pagasta, bet arī no tuvākās apkārtnes. Vēsturiski – galvenokārt, no Rēznas pagasta. Tas ir vienojošs arī mūsdienās, kad 2018. gadā mūsu skolā mācās skolēni no Rēzeknes novada Stoļerovas, Čornajas, Griškānu pagasta, Ludzas novada Pureņu, Ņukšu pagasta un no Rēzeknes pilsētas. Šobrīd skolā mācās 90 audzēkņi. Kopš 2014. gadā skolai pievienota pirmsskolas izglītības iestāde ,,Vālodzīte’’, mēs esam palikuši lielāki savas skolas ,,mazajā’’ galā. Šogad pirmsskolā savas pirmās dzīves gudrības apgūst 23 pirmsskolēni.
Jebkurā laikā skola var pastāvēt tikai tad, ja tajā ir tās kodols – skolēni. Skolu uz priekšu cauri visiem laika uzliktajiem pārbaudījumiem un izaicinājumiem dzen tās dzinējspēks – skolotāji. Ikdienas bieži nepateicīgo skolas uzturēšanas darbu veic tās tehniskie darbinieki. Šajā kopā atkalredzēšanās vakarā atkal bija iespēja pateikt ,,Paldies!’’ par viņu ieguldījumu katra bērna izaugsmē. Skola ir kļuvusi par dzīves un darba tiltu vairākiem skolotājiem, kuri kādreiz absolvējuši šo skolu un atgriezušies tajā kā pedagogi. Tie ir seši skolotāji, kuri jau daudzus gadus Rēznas skolā sniedz zinības nākamās paaudzes skolēniem.
Ar nesaraujamiem pavedieniem mēs esam ieausti kopējā skolas un Latvijas vēstures rakstā. Kopā bija pulcējušies laikam jau paši patriotiskākie savas skolas bijušās un esošās saimes dalībnieki, tie, kuri atraduši spēku savā zemē – Latvijā. Diemžēl, apstākļi un pavērušās iespējas daudzus Rēznas pamatskolas absolventus ir aizsaukušas tālās un tuvās ārzemēs. Ticam, ka nebūdami šeit fiziski, mūsu absolventi šajā vakarā bija kopā ar mums vismaz savās sirdīs un gaida ziņu par mūsu kopējo pasākumu.
Svētki sākās ar skolas karoga svinīgu ienešanu un kopīgu skolas himnas dziedāšanu, ciemiņus ar savu uzstāšanos priecēja Rēznas pamatskolas tautas deju kolektīva ,,Rēzna’’ mazie un lielie dejotāji (skolotāja Silvija Pranča), folkloras kopas ,,Uobuleiši’’ dalībnieki (skolotāja Inga Katkovska), dramatiskā pulciņa ,,aktieri’’ (skolotāja Irēna Batare), vokālā ansambļa dziedātāji (skolotāja Ilona Butkāne). Koncerta gaitā varēja izbaudīt izjusto bijušās skolnieces, tagad – mūziķes Lindas Laduses dziedājumu. Piederības izjūtu savai skolai kopdziesmā apliecināja visu skolotāju izpildītā dziesma pasākuma noslēgumā.
Dzimto skolu ir gan patīkami atcerēties, gan atgriezties tajā pēc pāris vai vairākiem desmitiem gadu. Katram no mums ir savs stāsts par skolas laikiem, par kādu skolotāju vai klasesbiedru, par saviem darbiem un nedarbiem. Tā ir atgriešanās bērnībā, nostalģija pēc jaunības delverībām. Katram svarīgs liksies kaut kas cits: vai tas būtu prasmīgi novadīt mācību stundu, nenokavēt uz pirmo stundu, paēdināt skolēnus ar garšīgām pusdienām, uzcelt jaunu skolu, starpbrīdī satikt draugu no citas klases, iegūt pamatizglītību…
Ar ziediem un labiem vārdiem tika godināti bijušie skolotāji par viņu ieguldījumu vairāku paaudžu skolēnu izglītošanā, ar klusuma brīdi pieminēti aizsaulē aizgājušie skolotāji.
Īpašu uzmanību un pateicību visu paaudžu skolēni un darbinieki veltīja ilggadējam Rēznas pamatskolas direktoram Antonam Gribustam, bez kura aktīvās darbības nebūtu jaunās skolas būvniecības pagājušā gadsimta 70-80. tajos gados.
Ar vēlējumiem “Daudz baltu dieniņu…’’ skolu jubilejā sveica Stoļerovas un Pureņu pagasta pārvaldes pārstāvji, Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes pārstāve, SIA ,,Baibiņa’’, bijušie skolotāji, absolventi, tautsaimnieks Leopolds Zunda, kura ieguldījums bija nenovērtējams jaunās skolas ēkas būvniecībā.
Šādās svētku tikšanās reizēs mēs nākam, lai meklētu to pavedienu, kas sapin mūs vienotā, bet neredzamā audumā – piederībā savai skolai, savai Rēznas pamatskolai!
Kāds absolvents par savu skolu ir teicis: “Šī skola ir kā strops. No kūniņas izšķilsies spēcīgas darba bites, kuras darbosies un nesīs slavu savam stropam!’’. Šovakar šis strops bija pilns.
Savukārt slavenā fantasta Herberta Velsa atziņa vēsta: ,,Mums katram ir sava laika mašīna. Atpakaļ mūs velk atmiņas, bet uz priekšu – sapņi’’. Atkalsatikšanās vakara gaitā tika vēlreiz izstaigāti atmiņu koridori, bijušie klasesbiedri pabija ar saviem skolotājiem. Bet sapnī un ikdienas dzīvē tika nosprausts: saglabāsim domu, ka šī vieta, kas mūs vieno uz mūžu, neieaugs nātrēs un dadžos, ka arī pēc desmit un vairāk gadiem atkal varēsim pulcēties kopā, lai svinētu Rēznas pamatskolas nākamās jubilejas!
,,Sveika, skola! Daudz laimes Tev dzimšanas dienā!’’
Anatolijs Kozlovskis,
Rēznas pamatskolas direktors
Foto: Ēriks Kudrjavcevs
0
0
0
