Krāšņa, skanīga, daudzkrāsaina, emocijām bagāta aizritējusi gadskārtējā Rēzeknes novada diena, kas šogad zīmīgi savijās ar starptautiska mēroga kultūras pasākumu – folkloras festivālu “Baltica’ 2015”, kas šogad no 15. līdz 19. jūlijam jau 10. reizi notika Latvijā. Folkloras festivāla moto par tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu zīmīgi sasaucās ar Rēzeknes novada dienas simbolisko saturu, jo pagastu dižošanās, stiprāko, kuplāko un darbīgāko ģimeņu godināšana, sadziedāšanās, sadancošanās un laika pavadīšana kopā ar ģimeni arī ir tradīcija, kuru novada pašvaldība rūpīgi kopj un atbalsta. Arī kaprīzā Latvijas vasara šoreiz bija labvēlīga, jo pēc pavēsās nedēļas 18. jūlija rīts atausa skaidrs, saulains un silts, kā rasā nomazgāts, pulcējot Ančupānu ielejā tūkstošiem pasākuma dalībnieku, klausītāju, skatītāju.
Jau priekšpusdienā varēja iepirkties amatnieku un mājražotāju tirdziņā, vērot strītbola sacensības, bērnus vilināja dažnedažādās košās atrakcijas, kuras piedāvāja biedrība “Par stipru ģimeni”, taču visinteresantākais bija vēl priekšā. No plkst. 14.00 Ančupānu ielejā sākās vēl nebijis pasākums – Rēzeknes novada spēkavīru sacensības, kur par stiprākā lauku vīra titulu dažādās disciplīnās sacentās deviņu pagastu – Audriņu, Bērzgales, Ilzeskalna, Kaunatas, Nagļu, Nautrēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Vērēmu spēkavīri. Cerams, ka šis sporta kluba “Magnen” un tā vadītāju Edgara un Māras Kļaviņu ierosinātais un izlolotais pasākums kļūs par vēl vienu Rēzeknes novada dienu tradīciju, tāpat kā pagastu dižošanās, kas šoreiz notika jau otro gadu pēc kārtas. Katrs pagasts rādīja to, ar ko tas var lepoties, un pirmām kārtām jau tie ir pagasta ļaudis ar savām amatu prasmēm. Ilzeskalna pagasts lepojās ar keramiķa Pētera Gailuma darinājumiem, Maltas pagasta rotkalis Rihards Ciblis piedāvāja izkalt Maltas latu, Gaigalavas pagasta ļaudis bija atveduši un uzstādījuši pat veselas stelles ar audumu. Bērniem patika Stoļerovas pagasta sapņu ķērājs, veiklākie pie Čornajas pagasta telts varēja mēģināt salasīt sēnes Rāznas nacionālā parka mežos, bet visiem garšoja pagastu piedāvātais kulinārais mantojums. Viskuplākā dižošanās laikam gan šogad bija Nautrēnu pagastam – gan ar J. Soikana Ludzas mākslas skolas Nautrēnu filiāles audzēkņu mākslas darbiem, mazpulcēnu panākumiem, pat dzīvajām skulptūrām, bet augstajai viešņai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai tika uzdāvināts pagasta jaunās uzņēmējas Evitas Šķesteres saimniecībā izaudzēto ķiploku vainags, lai atbaidītu visus mošķus. Tanī pašā laikā uz lielās estrādes tika godinātas novada stiprākās un darbīgākās ģimenes, bet tad jau uz skatuves saplūda tūkstošiem skaņu un krāsu – zvārgulīšos un zvaniņos, brunčos un sagšās, saktās, vainadziņos un matu lentēs, jo ar latgaliski viesmīlīgu sveicinājumu: “Vasali sovejī, vasali tyvī i tuolejī gosti!” — sākās starptautiskā folkloras festivāla “Baltica’2015” dižkoncerts, kuru ar savu klātbūtni bija pagodinājušas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs tautas mantojumu tēlaini salīdzināja ar lielu pūra lādi, kurā glabājas dziesmas, dejas, stāsti un parašas. “Šīs tradīcijas ir dzīvas tikai tad, kad lāde tiek regulāri virināta, mani priecē tas, ka starp šīs lādes virinātājiem ir gan vecāka gadagājuma ļaudis, gan, vēl jo vairāk, bērni, kuri kopā ar mums dzied un dejo ne tikai svētkos uz skatuves, bet arī mājās un ģimenē.”
“Tā tauta, kura kopj un sargā paaudžu paaudzēs mantotās vērtības, tā sev ir nodrošinājusi izdzīvošanu, ilgtspējīgu attīstību un drošu mantojumu savas zemes nākotnei. Lai šovakar dzied un dejo Latgola!” – savā uzrunā dižkoncerta dalībniekiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ministru prezidente Laimdota Straujuma pasniedza simbolisku balvu mantojuma glabātājam — cienījamajam Latgales podnieku Ušpeļu dzimtas vecmeistaram Antonam Ušpelim.
Mantojums tika izdziedāts un izdejots caur četru gadalaiku ritējumu – no pavasara gavilēšanas līdz rudens kāzu dziesmām un talku balsiem, no vasaras līgodziesmu krāšņuma līdz ziemas saulgriežu rotaļām (koncerta režisore Māra Zaļaiskalns, scenārija autore Edīte Husare, vadītāji – Aiga Sprindža un Ēriks Zeps). Latvijas visu četru etnogrāfisko novadu dziedātājiem un dejotājiem pievienojās ciemiņi no Gruzijas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Īrijas un daudzām citām valstīm. Līdz ar rietošo sauli pāri Ančupānu ielejai aizskanēja gruzīnu ansambļa uzsāktā, bet visu klausītāju līdzi dziedātā “Pūt vējiņi..”, bet padebešos planēja baltais stārķis, it kā vēlēdams auglību, kuplumu un bagātību Latgalei un Latvijai.
Anna Rancāne
Foto: Raimonds Kaļva
Fotogalerija: strītbols
Fotogalerija: dižkoncerts
Fotogalerija: amatnieku tirdziņš
Fotogalerija: pagastu dižošanās
Fotogalerija: ģimeņu godināšana
Fotogalerija: spēkavīru sacensības
Fotogalerija: novadā viesojas Valsts augstākās amatpersonas
0
0
0
