Rēzeknes Augstskolā (RA), sākot no pagājušā gada septembra līdz pat maija beigām, tātad deviņu mēnešu garumā, strādāja Fulbraita stipendijas ieguvēja – angļu valodas lektore Vanessa Aldrich. Fulbraita stipendija ir konkurētspējīga programma, kas paredz internacionālu apmaiņu mācību nolūkos – studentiem un pasniedzējiem, kā arī zinātniekiem un māksliniekiem. Šo deviņu mēnešu laikā Vanessai viens no lielākajiem palīgiem bija RA svešvalodu lektore Inta Rimšāne, kura stāsta, ka, mācot topošajiem skolotājiem „Amerikas studijas (novadzinības)”, cenšas, lai studiju kursa laikā nebūtu tikai teorētiskas zināšanas, tādēļ studentiem tiek dota iespēja iepazīt arī amerikāņu pasniedzējus, kas var parādīt „īstu” Ameriku un tās iedzīvotājus. Inta uzsver, ka mūsdienu globālajā pasaulē robežu nav, tādēļ šāda veida sadarbība ir gan jāizmanto, gan jāattīsta arī turpmāk.
Vanessa, stāstot par Fulbraita stipendiju, saka, ka tā ir lieliska iespēja gan Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem, gan Fulbraita stipendijas partnervalstu interesentiem. Pati Vanessa iesaistījusies angļu valodas mācīšanas asistentūras programmā. Fulbraita stipendijas galvenais mērķis ir, sadarbojoties ar Latviju un citām partnervalstīm, sniegt iespēju studentiem un skolēniem apgūt angļu valodu no lektoriem, kuriem tā ir dzimtā valoda.
Vanessa stāsta, ka šajā gadā Latvijā ir divi Fulbraita stipendijas lektori – viņa un viņas draugs Deivids, kurš pasniedz angļu valodu Valmierā. Sākotnēji Vanessa baidījusies iesaistīties Fulbraita stipendijas programmā, bet, saņemot pozitīvas atsauksmes no lektoriem un draugiem, nolēmusi riskēt, tādējādi arī piepildījusi vienu no saviem sapņiem – strādāt ārzemēs. Diemžēl nepastāv iespēja atkārtoti izmantot Fulbraita stipendiju, bet Vanessa stāsta, ka divu gadu laikā ir iespēja pieteikties kādai no Fulbraita stipendijas pētniecības programmām.
Tam, kādēļ jaunā angļu valodas lektore izvēlējusies strādāt tieši Latvijā, ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Vanessa saņēmusi lieliskas recenzijas no savas labākās draudzenes, kura kādreiz mācījusi Rīgā un arī šobrīd turpina viesoties galvaspilsētā, jo no sirds ir iemīlējusi šo pilsētu un valsti. Otrkārt, Vanessai ir ne tikai angļu, bet arī krievu valodas zināšanas un, saprotams, ka, strādājot Latvijā, pastāv iespēja uzlabot arī tās un, treškārt, vēl skolas laikā Vanessa šo to ir apguvusi folk-kultūras jomā, tas viņu ieinteresējis, un viņa vēlējusies to visu redzēt un izjust, tā teikt, – pati uz sevis.
Daloties iespaidos par Latviju, Vanessa min, ka katrai valstij ir savi plusi un savi mīnusi. Viņasprāt, Latvijas daba ir neticami skaista, tāpat kā cilvēki. Jo īpaši viņu pārsteiguši studenti, kuru uzvedības manieres esot augstā līmenī. Vanessa stāsta, ka, pirmoreiz aizbraucot uz skolu Rēzeknes novada Rogovkā (arī tur tika pasniegtas angļu valodas lekcijas), skolēni viņai uzdāvinājuši sešus puķu pušķus. „Pie mums ASV tik daudz ziedu mēs saņemam tikai tad, kad nomirstam,” Vanessa smaidot saka. „Latvieši mīl puķes, tā ir skaista tradīcija.”
Runājot par nākotnes plāniem, Vanessa saka, ka tie šobrīd ir visai neskaidri. „Esmu nogulējusi pieteikšanos skolotāju sertifikāta iegūšanai, tādēļ šobrīd meklēju darbu, kas nav saistīts ar mācīšanu. Ceru, ka līdz nākamā gada augustam būšu pilntiesīga skolotāja un varēšu pasniegt angļu literatūru, nav izslēgts, ka pēc pāris gadu mācīšanas ASV, es varētu atgriezties Baltijas valstīs, lai turpinātu lasīt lekcijas šeit,” viņa stāsta.
Kad runājam par augstākās izglītības sistēmu Latvijā un Amerikā, Vanessa saka, ka kardinālu atšķirību nav, bet pastāv pāris atšķirīgas nianses. Piemēram, lai saņemtu savu izvēlēto izglītības grādu, ir jāiziet konkrēti kursi, bet tai pašā laikā papildus ir iespēja izvēlēties tās programmas (kursus), kas pašam šķiet saistošākie.
Mācību gada beigās ir viena nedēļa, kuras laikā jānokārto visi eksāmeni.
„Pirms-diploma klasēs (tātad mācību pirmajos kursos) pie mums (ASV) nav studiju darbu un lielo gala noslēguma darbu, kā tas ir jums,” stāsta Vanessa, piebilstot, ka tā Latvijā ir visai laba ideja, jo šie darbi iemāca studentus veikt izpēti un pareizi rakstīt.
Kad jautāju RA Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem, kā viņi vērtē iespēju mācīties angļu valodu pie „native speaker” jeb cilvēka, kuram tā ir dzimtā valoda, tad uzzinu, ka visi kā viens ir sajūsmā par Vanessas spēju pasniegt lekcijas un nav neviena negatīva viedokļa.
Gints Zelčs („Uzņēmējdarbība” – „Komercpakalpojumu vadība”) stāsta, ka kādu laiku ir dzīvojies Skotijā un vēlāk – Anglijā, tādēļ valodas uztvere viņam nav sagādājusi problēmas. Savukārt, atsaucoties par pasniedzēju, students, saka, ka patīkama bijusi viņas attieksme – atsaucīga un pretimnākoša, kas studentiem (īpaši 1. kursa) nozīmē ļoti daudz. „Pasniedzēja gandrīz uz katru lekciju mums bija sagādājusi labus izdales materiālus, ikreiz, ienākot lekcijā, valdīja ļoti laba atmosfēra, gaisotne bija nepiespiesta, un piedāvātā mācību metode – visai efektīva, uzsvars katrā lekcijā bija vērsts tieši uz runāšanu,” saka Gints.
Ruta Ivone („Uzņēmējdarbība” – „Komercpakalpojumu vadība”) atzīst, ka mācības pie viešņas no ASV bija viens interesants pasākums – aizraujoši angļu valodas lekcijas pavadīt ar cilvēku, kam tā ir dzimtā. „Tā bija lieliska pieredze gan mums, gan, domāju – arī viņai. Protams, bija daži momenti, kad līdz galam nesapratāmies, jo viņa sagaidīja, ka kādu jaunu vārdu vai terminu mēs paskaidrosim angliski, bet vienīgais, kas tajā brīdī nāca prātā, bija latviskais tulkojums. Sākotnēji grūtības sagādājis amerikāņu angļu valodas paveids, kādā runājusi Vanessa, jo jau skolas laikos ir ticis iemācīts britu variants,” stāsta jauniete.
Par nelielu valodas barjeru piekrīt arī Artūrs Voskāns („Uzņēmējdarbība” – „Komercpakalpojumu vadība”), kurš saka, ka noteikti vēlētos paklausīties vairāk par Tehasi, no kurienes nāk Vanessa, kā arī par ASV kopumā.
RA studente Banga Pudža („Uzņēmējdarbība” – „Mārketinga sektora vadība”) uzsver, ka valodām ir ārkārtīgi liela nozīme turpmākajā dzīvē un veiksmīgai startēšanai darba tirgū. „Protams, ka sākotnēji bija grūtības saprasties ar pasniedzēju no ASV, bet ar katru lekciju gan studenti, gan pati pasniedzēja arvien vairāk atvērās un lekciju gaisotne kļuva nepiespiesta un brīva,” stāsta Banga.
Sintija Batare („Uzņēmējdarbība” – Komercpakalpojumu vadība) stāsta, ka vairums studentu nespēja uztvert Vanessu kā lektori, jo viņa vairāk bija kā draugs. „Vanessa lekciju laikā bieži izteica savu viedokli un dalījās pieredzē, kas mums –studentiem – bija jo īpaši interesanti.” Sintija saka, ka, pateicoties Vanessai, viņai radusies interesanta biznesa ideja, kuru noteikti paturēs prātā. „Atvadoties no Vanessas, sapratu, ka, lai gan šo cilvēku tā pa īstam nemaz nepazīstu, man patiešām pietrūks lekciju kopā ar viņu, jo tas bija kaut kas interesants ierasto lekciju vidū,” tā Sintija.
Runājot par ārzemju pasniedzējiem, RA svešvalodu lektore Inta Rimšāne stāsta, ka RA aicina vieslektorus no ASV jau vairāk nekā 15 gadus un ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar ASV vēstniecību Rīgā, kas labprāt brauc uz lekcijām pie studentiem, kā arī uzņem mācību ekskursijas, piedāvājot iepazīties ar vēstniecības darbu un arī ar Amerikas stipendijām studentiem un skolotājiem.
Laura Stepiņa,
Rēzeknes Augstskolas studente
0
0
0
