Latgales Kultūras Centra izdevniecībā izdota rakstnieka Antona Rupaiņa romānu triloģija “Māra mostas”. Tas ir pirmais šī Latgales vēsturei veltītā vērienīgā prozas darba izdevums Latvijā, jo romānu triloģija tapusi, rakstniekam trimdā esot, un izdota “Latgaļu izdevnīceibā” Minhenē. („Poļu dumpis”, 1951, „Gaiļi pusnaktī”, 1952, „Pēteris Miglenieks”, 1956).
800 lappušu biezā grāmata tagad iznākusi, pateicoties ilggadējam Latgales Kultūras centra (LKC) izdevniecības dibinātājam un vadītājam Jānim Elksnim un viņa komandai, kā arī Antona Rupaiņa dēlam Jānim Rupainim, kurš dzīvo ASV Denverā.
Jānis Elksnis gadu gaitā no jauna izdevis jau vairākas A. Rupaiņa grāmatas: “Tauta grib dzeivōt”- 1991.g., “Jaunō skūlōtōja”- 1991.g., “Pasaules vējos”- 2000.g.. Iecerēts izdot no jauna A. Rupaiņa vēsturisko romānu divās daļās “Baltie tēvi”, kas veltīta Aglonas baznīcas un klostera vēsturei.
Triloģijas “Māra mostas” izdevums ir kā veltījums rakstnieka 110. dzimšanas dienai, kas tiks atzīmēta šoruden. Grāmatas pēcvārdu uzrakstījusi dzejniece un literatūrzinātniece Paulīne Zalāne – Vallena.
Jaunā grāmata tika uzdāvināta A. Rupaiņa muzejam, Bērzgales pamatskolai, Bērzgales bibliotēkai un Rupaiņu dzimtas māju saimniecei Genovefai Rupainei “Pūriskos”.
Rakstnieks Antons Rupainis dzimis 1906. gadā Bērzgales (tagad — Lendžu) pagasta Pūrisku ciemā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā strādājis par skolotāju, kordiriģentu, režisoru. Otrā Pasaules kara beigās devies trimdā, dzīvojis ASV. Uzrakstījis līdz šim nozīmīgākos un apjomīgākos prozas darbus par Latgales vēsturi — „Baltie tēvi I — II” (1936 — 1937), „Māra mostas I — III” (1951 — 1956), „Tauta gryb dzeivōt” (1953), pētījumu par senvalodu izcelsmi „Arheolingvistika” (1967). Miris 1976. gadā ASV, pelnu urna pārapbedīta Bērzgales kapos.
Olga Pekša
A. Rupaiņa muzeja vadītāja
0
0
0
