Jūnija beigās Rēzeknes novada Ozolaines pagastā pētnieki un studenti no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas devās pie vietējiem cilvēkiem, lai apzinātu viņu atmiņas un dzīvesstāstus. Ekspedīcijas laikā savāktie materiāli tiks atlasīti un ievietoti Ozolaines pagasta 80 gadu jubilejai veltītajā grāmatā.
Folkloras ekspedīcijas dalībnieki iztaujāja vietējos iedzīvotājus par viņu bērnības atmiņām, notikumiem, tā laika tradīcijām. Ekspedīcijas mērķis ir pēc iespējas vairāk apzināt cilvēku dzīvesstāstus un novada vēsturi. Šogad Ozolaines pagastam ir jubilejas gads. Kopš 1939.gada, kad Ozolaines pagasts tika atdalīts no Ozolmuižas pagasta, ir pagājuši 80 gadi. Par godu šim notikumam ir iecerēts izdot grāmatu, uzņemt dokumentālo video filmu, iedvesmojoties arī no cilvēku stāstiem ekspedīcijas laikā.
“Es ceru, ka man izdosies uzrakstīt grāmatu, kas veltīta Ozolaines pagasta 80 gadiem. Mēs parunāsim ar cilvēkiem, parādīsies jaunas idejas, kas ir tā vērts, lai to pierakstītu grāmatā,” stāsta ekspedīcijas dalībniece Sandra Ūdre, kurai uzticēts grāmatu izveidot.
Ozolaines pagasts atrodas netālu no Rēzeknes pilsētas, nacionālais sastāvs šeit ir daudzveidīgs, spējot katram saglabāt savas tradīcijas un valodu, nepārņemot otru.
“Te vienmēr latgalieši ir sadzīvojuši kopā ar vecticībniekiem, to mēs jūtam, runājot ar cilvēkiem. Var redzēt, ka nedaudz krievu mentalitāte ir aktīvāka, bet, kā varam redzēt, visu laiku tā pastāvēja kopā ar kaut ko citu.
Kā stāsta, krievi runāja krieviski, latgalietis runāja latgaliski, bet viņi sapratās savā starpā, bet paši uz citu valodu nepārgāja, lai cik dīvaini tas nebūtu,” norāda Ūdre.
Ideja ekspedīciju rīkot šogad Ozolaines pagastā radusies pagasta pārvaldes vadītājam Edgaram Blinovam, kurš vēlas apkopot pagasta vēsturi, gan izdodot grāmatu, gan veidojot video materiālus.
“Mēs neierobežojam konkrēto cilvēku, ka stāstiet tikai par konkrēto tēmu. Viņi stāsta par visu, un tad mēs no tā visa ņemam informāciju grāmatai, kura taps drīzumā, un filmai. Mani interesē viss, kas varētu būt saistīts ar mūsu pagastu, jo tā ir vēsture, un es gribu to apzināt, lai tā būtu pieejama ikvienam,” stāsta Blinovs.
Piemēram, stāsts, ko atminas Marija, ir par laiku, kad Ozolaines pagasta Bekšu ciemā tika ierīkota elektrība.
“1966. gadā 7. novembrī Bekšu ciemā parādījās elektrība, tas tiešām ir kaut kas grandiozs, ko mēs šobrīd vairs nenovērtējam. Cilvēki, kuri atceras šādus notikumus, viņiem ir patīkami, ka viņi spēj būt noderīgi.
Sīkie fakti, ko mēs neuztveram nopietni, tiešām ir ļoti būtiski. Kā stāstīja Marija, viņai bijusi tāda sajūta, ka ap vakarpusi mājās saule ir parādījusies,” teic Blinovs.
Kā uzsver ekspedīcijas dalībniece Sandra Ūdre, ir būtiski ikvienam parunāt ar vecāko paaudzi, lai viņiem zināmie stāsti tiktu saglabāti. Tieši tādēļ ekspedīcijās tiek uzrunāti cilvēki jau ar dzīves pieredzi.
“Tas varētu būt pamudinājums jebkuram pierakstīt savas saimes hroniku, jo tad pēc gadiem atgūstas, ka nav vairs ar ko parunāt, ka visa vecākā paaudze aizgājusi, to var dzirdēt dažādās situācijās, nožēlojot, kāpēc es neierakstīju, kāpēc es neparunāju,” atzīst Sandra Ūdre.
Līdz 30. jūnijam ekspedīcijas dalībnieki devās ar velosipēdiem uz dažādām Ozolaines pagasta apdzīvotām vietām, izzinot cilvēku dzīvesstāstus, vietvārdu izcelsmi, kultūras mantojumu, veicot arī pagasta vēsturisko ēku un vietu foto un video dokumentēšanu.
Lāsma Zute,
Latvijas radio Latgales studijas žurnāliste
Foto: Māris Justs
0
0
0
