Ģimene ir tautas pamatšūniņa un sakne tautas dzīvības kokam. Šis ir jau piektais gads, kad Rēzeknes novada svētku ietvaros tika sveiktas ģimenes, lai popularizētu ģimeniskās tradīcijas, kuras vienmēr ir un būs katras tautas pastāvēšanas pamatvērtības. Konkursam tik pieteiktas 20 ģimenes trīs ģimeņu nominācijās: „Zelta pāris”, „Kuplākā ģimene” un „Aktīvākā ģimene”. Rēzeknes novada dienā, 18. jūlijā, Ančupānu ielejā tika godinātas visas ģimenes, taču dažas no tām it īpaši, kuras saņēma balvas savās nominācijās un simbolisko ģimenes kroni.
„Zelta Pāris 2015”. Antonija un Aleksandrs Fedkini (Maltas pagasts)
Aleksandrs Fedkins dzimis 1941. gada 22. decembrī Rēzeknes rajona Maltā, Zamostjes sādžā, daudzbērnu ģimenē. Tēvs krita Otrā pasaules kara laikā, tāpēc kopš agras bērnības par ģimenes uzturēšanu un audzināšanu rūpējās mamma. Darba gaitas Aleksandrs uzsāka 1960. gadā, strādāja par šoferi padomju saimniecībā ‘’Malta’’, tad tika iesaukts armijā. Pēc atgriešanās no armijas turpināja šofera darbu gan p/s “Malta” (vēlāk nosaukums ‘’Garkalni’’) līdz 1967.gadam, kad par šoferi tika pieņemts Rēzeknes SCO (Starpkolhozu celtniecības organizācija). Strādājot Rēzeknes SCO, apguva citas zināšanas un prasmes, tāpēc tika piešķirta atslēdznieka un namdara kvalifikācija. Strādāja SIA ‘’Mehanizācija’’, SIA ‘’Gretta’’. Par godprātīgu darbu un izciliem darba rezultātiem tika vairākkārt apbalvots ar goda un atzinības rakstiem, ar naudas prēmijām, izteiktas pateicības, piešķirts tituls un apbalvots ar medaļu ‘’Darba veterāns’’. Aleksandrs dzīves laikā ir ieguvis tiesības vadīt dažādu kategoriju transportlīdzekļus, ko sekmīgi pielietoja, pildot savus darba pienākumus. Aleksandram piemīt lieliska humora izjūta.
Antonija Fedkina, pirms laulībām Apeine, dzimusi 1941. gada 31. decembrī Viļānu pagasta Strupļu sādžā (bijušais kolhozs ‘’Avangards’’), daudzbērnu ģimenē. Antonijas vecāku ģimenei draudēja izsūtīšana, tomēr ģimene netika izsūtīta. Darba gaitas Antonija uzsāka 1963. gadā p/s ‘’Sakstagals’’, 1964. gadā – p/s ‘’Malta’’ (vēlāk “Garkalni’’), strādājusi Maltas pienotavā. Kopš 1971. gada līdz 1993. gadam strādāja VEF Maltas filiālē. Izteiktas pateicības, piešķirtas naudas prēmijas, piešķirts tituls un apbalvota ar medaļu ‘’Darba veterāns’’.
Antonija ir prasmīga siera meistare, visi, kas nogaršojuši Antonijas sietos sierus, saimniecei vienmēr veltījuši uzslavas vārdus.
Aleksandrs un Antonija laulību noslēguši 1965. gada 10. jūlijā. Laulībā dzimušas meitas Irēna un Ilona.
Fedkinu Zelta pāris 1976. gadā no lauku mājas pārcēlās uz dzīvi daudzdzīvokļu mājā, taču dažādu apsvērumu pēc 1992. gadā pārcēlās atpakaļ uz dzīvi lauku mājā — tuvāk zemei, jo abi ir nākuši no zemnieku ģimenēm un lauku darbi abiem nekad nebija sveši un labi padevās.
Fedkinu Zelta pāris ar prieku noraugās uz mazdēla Valda sasniegumiem, jo viņš turpina pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas dažādu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanā. Mazmeita Katrīna Esmeralda vēl ir skolniece.
Zelta pāris saviem bērniem un mazbērniem ir iemācījuši darba mīlestību, izpalīdzību, sapratni un cieņu pret līdzcilvēkiem, izturību un pacietību, godīgumu visā un pret visiem.
„Zelta Pāris 2015”. Valentīna un Anatolijs Mundas (Pušas pagasts)
Valentīna dzimusi septiņu bērnu ģimenē, Anatolijs bija pastarītis – “pedelītis” vienpadsmit bērnu ģimenē. Mundas savu dzīves ceļu uzsāka pirms piecdesmit gadiem, kad Valentīnai bija 23, bet Anatolijam 25. Kā atceras Zelta pāris, tad abi iepazinušies diezgan amizantā, bet tam laikam tradicionālā veidā – večerinkās Viraudā, kur dzimusi Valentīna, bet Anatolijs bijis izslavēts apkaimes muzikants, kurš no Dītloviem ar savu bajānu izklaidējis visus lustētgribētājus. Kā smej pati Valentīna, tad bieži vien večerinkas tapa pašas no sevis, jo salasījies ļaužu bars un pār kalniem jau nācis Anatolijs ar savu bajānu un lustīgām dziesmām. Večerinka aiz večerinkas, un abi lustētāji iestūrēja laulības ostā un 1965. gadā salaulājās Andrupenes baznīcā un pārcēlās uz Dītloviem. Anatolijs strādājis par šoferi un pienvedēju, bet Valentīna fermā slaukusi govis un kopā ar puišiem reizē pļāvusi arī sienu, jo kā pati atzīst, bijusi stipra sieva. Pēc pāris gadiem ģimenē piedzima bērni – dēls un meita, kuri tagad priecē savus vecākus ar diviem čakliem un gudriem mazbērniem.
Savā brīvajā laikā Valentīna auž segas, ada zeķes, bet par īpašu hobiju sieviņai ir kļuvusi puķu audzēšana gan savam, gan citu priekam, jo ar saviem skaistajiem ziedu pušķiem rotā Pušas baznīcu, kuru ģimene apmeklē katru svētdienu. Vīriņš brīvajā laikā azartiski makšķerē zivis piemājas ezerā. Abi tur arī gotiņu.
Uzdodot jautājumu, kas ir šīs laimīgās un ilgās kopdzīves noslēpums, Zelta pāris teic tā: “Nevajag strīdēties. Ja dusmojies uz otru cilvēku, tad piedod, bet tas, kurš mīl, nespēj uz otru dusmoties. Ja mīl, tad nestrīdas. Sastrīdējies, apej ar spieķīti ap māju un dusmas pāriet. Jāmīl, jo visvairāk vecāku savstarpējā mīlestība ir vajadzīga bērniem, mazbērniem. Svarīga ir savstarpēja saticība, uzticība vienam pret otru, godīga dzīvošana, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem. Man vīrs nekad dzīvē nespēja nodarīt pāri, jo mīlēja un joprojām mīl, jo mīlestība nepāriet, — saka Valentīna. Galvenais ģimenes dzīvē un savstarpējās mīlestības saglabāšanā ir Dieva mīlestība, tad arī rodas savstarpējā mīlestība, cieņa. Mūsdienās jaunajiem neviens nemāca, ko nozīmē mīlēt. Tieši tāpēc laulības tagad ir kļuvušas par šovu, izrādīšanos citiem, nevis kopīgas dzīves noslēgšanu savā starpā. Agrāk pat iedomāties nevarējām, ka varētu no otra cilvēka šķirties…”
„Zelta Pāris 2015”. Regīna un Antons Verpakovski (Kaunatas pagasts)
Antons un Regīna savu “Jā” vārdu vien otram teica laulības ceremonijā Kaunatas baznīcā, 1965. gadā 29. aprīlī. Un tieši šogad Verpakovsku ģimene nosvinēja savu kāzu 50. jubileju!
Regīna ir nākusi no nelielas ģimenes Leiņu sādžā, kurā auga divi bērni. Toties Antons uzauga Grašu sādžā, sešu bērnu lielajā pulkā. Abi tā arī palika dzimtajā Kaunatas pagastā, Antona tēva mājā. Verpakovsku ģimene joprojām uztur savu senču māju pamatīgu un sakoptu. Šeit piedzima arī viņu divi dēli – Andris un Vladislavs, un nu jau acis un sirdi priecē divas mazmeitiņas – Evita un Ilze!
Visas savas dzīves laikā Regīna un Antons apzinīgi un godprātīgi ir strādājuši lopkopībā un lauktehnikā Kaunatas sovhozā. Ticībā un mīlestībā pret zemi un tuvāko, darbu un ģimenes vērtībām ir audzināti arī dēli.
Verpakovsku ģimene pazīstama Kaunatas apkārtnē kā godprātīga, atsaucīga saime, ar patiesu un pozitīvu dzīves uztveri, stiprām ģimeniskām saitēm, kas ir labs piemērs bērniem, mazbērniem, radiem un līdzcilvēkiem.
Arī tagad, būdami nopelnītā atpūtā, Verpakovsku pāris rosās uz nebēdu. Regīnas lielākais sirdsprieks ir puķu audzēšana un dārza iekārtošana. Savukārt, Antons, ar aizrautību ņemas ar makšķerēšanu!
„Kuplākā ģimene 2015” Nizinu ģimene (Silmalas pagasts)
Marija Nizina (pirms laulības Novokšanova) ir dzimusi un uzaugusi kuplā, draudzīgā astoņu bērnu ģimenē (četri brāļi un četras māsas). Tāpat arī vīra Pētera Nizina bērnība pagāja, blēņojoties un draiskojoties savu piecu brāļu un māsu pulkā (2 brāļi un 3 māsas). Gan Marija, gan Pēteris dzimuši Silmalas pagastā, te arī rit viņu ģimenes dzīve. Marijas un Pētera Nizinu ģimenē dzimuši trīs braši dēli. Katram tika izveidota sava ģimene. Nizinus kuplina un priecē jau seši lustīgi mazbērni (trīs mazmeitas un trīs mazdēli), pašam vecākajam šogad paliks 18 gadi, jaunākajam būs trīs gadiņi. Savā starpā viņi visi ir ļoti draudzīgi, saprotoši, izpalīdzīgi. Kontaktējoties ar viņiem, ikviens uzreiz pamana Nizinu labsirdību, dāsnumu un devīgumu. Gan lieli, gan mazi Nizini katrs savā ziņā ir ļoti aktīvi un sabiedriski cilvēki, kā arī cieņas un uzmanības cienīgi. Visi ir lieli darba rūķi, atbildīgi strādā valsts darbus, centīgi saimnieko un savlaicīgi veic piemājas un zemnieku saimniecības darbus. Gan Marijas, gan Pētera brāļu un māsu ģimenes arī lielākā vai mazākā mērā ir dāsni svētīti ar bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Katru gadu Nizinu ģimenē kuplā radu lokā tiek svinēti gan dažādi ģimeņu svētki, gan latviešu tradicionālie svētki.
”Aktīvākā ģimene 2015” - Silovu ģimene (Kaunatas pagasts)
Ēriks un Alla ir īstie kaunatieši – dzimuši, auguši, absolvējuši vidusskolu un palikuši uz dzīvošanu dzimtajā pusē. Ēriks ir mednieku biedrības “Līpukolns” valdes priekšsēdētājs, Kaunatas pagasta konsultatīvās padomes vadītājs, sporta organizators Kaunatas pagastā.
Alla ir Kaunatas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Kaunata” un jauniešu deju kolektīva “Rasa” vadītāja; Kaunatas vidusskolas četru dažāda vecuma tautas deju kolektīvu vadītāja.
Ģimenē divi pieauguši bērni: dēls Kaspars, nodarbināts mežistrādes jomā, un meita Juta, Rīgas pārtikas tehnoloģijas tehnikuma absolvente.
Silovu ģimenes kopējās nodarbības un sirdsprieks ir tautiskās dejas un sportošana. Alla ar Ēriku dejo kā pašdarbnieki bezmaz vai 30 gadus. Sešas reizes piedalījušies lielajos Dziesmu un deju svētkos. Dejošanā tika iesaistīti arī bērni. Kaspars un Juta savā laikā piedalījušies Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos un kopā ar vecākiem pabija arī Vislatvijas Dziesmu svētkos. Kaspars līdzās tēvam nodarbojās ar futbolu un volejbolu.
Alla iesaista pagasta dažāda vecuma iedzīvotājus aerobikā, dažādu kustību dejās un vingrošanā. Ēriks ir īstais sporta entuziasts, kurš ar savu dzīves veidu nemitīgi aizrauj līdzi un piedāvā aktīvi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku: spēlēt futbolu vasarā skolas stadionā, pašu rokām uzbūvēt hokeja laukumu un saraut kādu maču, saorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības vai lokālas volejbola partijas. Uz Ērika godprātīgumu, augstu pienākuma apziņu Kaunatā vienmēr var paļauties, organizējot pagasta vai novada sporta pasākumus.
Visa Silovu ģimene vienmēr aktīvi iesaistās pagasta kultūras, sporta un sabiedriskajā dzīvē ar pilsonisku nostāju, radošu izdomu, darba mīlestību un izpalīdzību. Apmeklē dažāda veida un mēroga kultūras aktivitātes paši un rosina uz to arī citus. Šai ģimenei darbība un rosība ir dzīvesveids. Alla ir rokdarbniece ar radošu dvēseli, šuvēja, ziedu mīlētāja, atsaucīga kolēģe. Ēriks — čakls un apzinīgs darba darītājs, sava vārda turētājs un īstais draudzīgais plecs ģimenei un draugiem.
Patiess prieks un gandarījums ir par Allas un Ērika ģimenes nesavtīgumu un aizrautību, ģimenes vērtību un aktīva dzīves veida popularizēšanu!
Latiševu – Čudaru ģimene (Lendžu pagasts)
Latiševu-Čudaru ģimene dzīvo Lendžu ciemā. Audzina trīs bērnus: Gunta, 20 gadi, mācās Latvijas Universitātē, ir vieglatlēte, startē sprinta distancēs, pārstāv Latviju Eiropas un pasaules sacensībās, ir guvusi ievērojamus sasniegumus; Santa, 15 gadi, šogad beidza Kalnezeru katoļu pamatskolas 9. klasi, turpinās mācības vidusskolā, Armands, 8 gadi, mācīsies Kalnezeru katoļu pamatskolas 3. klasē.
Arvīds Latiševs-Čudars strādā Valsts policijā, no darba brīvajā laikā apsaimnieko piemājas saimniecību, ir bioloģiskās saimniekošanas piekritējs. Viņš vienmēr palīdz kaimiņiem, citiem pagasta iedzīvotājiem.
Līga Latiševa-Čudare strādā veikalā “Lūcija” Lendžos, ir dramatiskās kopas vadītāja Lendžu kultūras namā un sporta organizatore Lendžu pagastā. Darba pienākumus pilda ar lielu atbildības sajūtu.
Latiševu-Čudaru ģimene ļoti aktīvi piedalās pašdarbībā: visi spēlē teātri, Gunta dejo jauniešu deju kolektīvā “Ūdzeņa”, nesen vadīja estrādes atklāšanas pasākumu Lendžos; Santa dzied Lendžu popgrupā “Medus”, piedalās Latvijas mēroga konkursos (konkurss “Balss pavēlnieks”, festivāls-konkurss „Skudru pūznis” Priekuļu kultūras namā u.c.), šogad piedalījās skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Armands dzied bērnu vokālajā ansamblī Lendžos, ir piedalījies festivālā-konkursā „Popfestjūrmala VI” šā gada maijā.
Ģimene vienmēr piedalās Lendžu kultūras nama pasākumos, atbalsta sporta pasākumus pagastā un ārpus tā. Apmeklē pasākumus Rīgā, ir hokeja fani.
Latiševu-Čudaru ģimenes locekļi ir atsaucīgi, sirsnīgi, pretimnākoši, labi saimnieki mājās un ir sava pagasta un ciema patrioti, kas Lendžu vārdu godam popularizē gan novadā, gan ārpus tā. Arvīds- ģimenes galva – papildus dienestam valsts darbā ir prasmīgs mājas saimnieks un nenogurstošs lauksaimnieks. Ir jautrs un azartisks cilvēks, aktīvi iesaistās pašvaldības radošajos pasākumos, piedalās teātru iestudējumos. Atbildīgs sava amata veicējs un uzticams cilvēks. Līga – ģimenes pavarda uzturētāja, strādīga un čakla mājsaimniece, kā arī vietējā uzņēmuma darbiniece. Aktīva kultūras pašdarbniece un teātra pulciņa vadītāja. Dzied un spēlē teātri. Ļoti aktīva, atraktīva,draudzīga un personība, cilvēks – magnēts. Viņas mājās parasti pulcējas daudz ciemiņu.
Ģimene ir aktīva un atraktīva, pozitīva un jautra, stipra un vienota. Tā ir pelnījusi uzslavu un atzinību par patiesu latviešu ģimenes vērtību un tradīciju kopšanu un popularizēšanu, par spēju dzīves grūtības pārvarēt ar smaidu. “Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam’!”
Foto: Raimonds Kaļva un Guntars Skudra
0
0
0
