„…..Ja novads nesāks domāt par uzņēmējdarbības veicināšanu un atbalstīšanu, tad ne pārāk tālā nākotnē galvenie kultūras pasākumi dažos novada pagastos būs kapusvētki, ” – tādu skaudru domu izteicis kāds no Rēzeknes novada pašvaldības 2014. gada rudenī rīkotās iedzīvotāju aptaujas respondentiem. Laika posmā no 2014. gada 1. septembra līdz 1. novembrim Rēzeknes novada pašvaldība veica iedzīvotāju viedokļu izzināšanu ar pašvaldības mājas lapā publicētās aptaujas „Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Rēzeknes novadā” starpniecību. Aptaujā kopumā piedalījās 148 respondenti (103 sievietes, 45 vīrieši, respondentu vidējais vecums 38,1 gadi), kuri Rēzeknes novada mājas lapā izteica savu viedokli par pašvaldības teritorijā pieejamajiem pakalpojumiem, notikušajiem pasākumiem un realizētajiem projektiem.
Aptaujas „Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Rēzeknes novadā” ietvaros iedzīvotājiem bija jāatbild uz 13 jautājumiem, paužot savu viedokli par pašvaldības sniegto un novada teritorijā pieejamo pakalpojumu kvalitāti un īstenoto pasākumu, projektu lietderību tieši iedzīvotāju skatījumā.
Aptaujas rezultāti tika apkopoti un tie atspoguļo šādus dominējošos iedzīvotāju viedokļus katrā no anketas jautājumiem:
1. Nosauciet, jūsuprāt, trīs labās lietas – interesantākos pasākumus vai veiksmīgākos projektus, kuri notikuši jebkurā nozarē Rēzeknes novadā pēdējo 2 gadu laikā!
No visām respondentu atbildēm 1. attēlā ilustrētas populārākās atbildes, jeb tās atbildes, kuras tika minējuši vismaz 5 respondenti. Attēlā apkopotā informācija parāda nenoliedzami populāro Rēzeknes novada dienu tradīciju (35%), nozīmīgos pašvaldības ēku un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanas projektus, piesaistot ES finansējumu (17%), kā arī pagastos notiekošo kultūras pasākumu (12%) un Rēzeknes novadā pirmoreiz organizētās Aviācijas dienas (9%) popularitāti.
2. Nosauciet, jūsuprāt, trīs svarīgākās problēmas, kuras novadā būtu jārisina pirmām kārtām?
No visām respondentu atbildēm 2. attēlā ilustrētas populārākās atbildes, kuras tika minējuši vismaz 5 respondenti. Nenoliedzami svarīgākā problēma, kas uztrauc iedzīvotājus, ir bezdarbs (34%) un nepieciešamība pēc aktīviem uzņēmējdarbību veicināšanas pasākumiem (17%). Arī nesakārtotie lauku ceļi (27%) un labvēlīgas dzīves vides veidošana laukos (9%) ir svarīgas problēmas novada iedzīvotājiem.
3. Kā Jūs vērtējat pašvaldības sniegto un pieejamo pakalpojumu kvalitāti kopumā šādās jomās?
No aptaujas rezultātiem var secināt, ka visvairāk iedzīvotājus apmierina izglītības pakalpojumi (izvēles – apmierina un drīzāk apmierina) – 84,4%, bet viszemākais apmierinātības līmenis ir veselības aprūpes pakalpojumiem (izvēles – apmierina un drīzāk apmierina) – 53,3%.
4. Kādi uzlabojumi, jūsuprāt, būtu nepieciešami izglītības, sabiedriskās kārtības, drošības, veselības aprūpes, sociālo jautājumu, kultūras un sporta pakalpojumos novadā?
Iedzīvotāji savās atbildēs pārsvarā uzsvēra dažādo jomu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību. Bija izteikti arī stratēģiski nozīmīgi ierosinājumi:
• Izglītības jomā:
– izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana, ēku, infrastruktūras remonti; – atbalstīt un veicināt pētījumus par novada pagastu vēsturi, popularizēt latgaliešu valodu, lietot norādēs un stendos latgaliešu valodu;
– bērnudārzos pasākumi jārīko strādājošiem vecākiem pieejamos laikos;
– katrā pagastā nepieciešams jauniešu lietu koordinators;
– bērnu un jauniešu brīvā laika centru izveide;
– organizēt specializētu, bērniem paredzētu medicīnas aprūpes autobusu, kurā būtu pieejami dažādu specialitāšu ārsti;
– vidusskolēnu apmācības uzņēmējdarbībā ar praktisku pieredzes apmaiņu uzņēmumos, veicinot gan interesi jauniešos par uzņēmējdarbību, gan arī nākotnē lauku uzņēmēju attīstību novadā.
• Sabiedriskās kārtības un drošības jomā:
– ciema kaimiņu veidots apsardzes kooperatīvs pēc Zviedrijas pieredzes;
– iecirkņa inspektoru pieņemšana pagastā vismaz reizi nedēļā;
– domes komiteju un sēžu pārraidīšana tiešraidē internetā;
– nepieciešama pašvaldības policijas izveide, jo Valsts policija nespēj pietiekami bieži izbraukt pa pagastiem .
• Veselības aprūpes jomā:
– ģimenes ārstu pieejamība brīvdienās;
– pagastā nepieciešams atjaunot ģimenes ārsta vizītes vismaz 1 reizi mēnesī;
– sabiedriskajam transportam jānodrošina nokļūšanu Rēzeknē no rīta pie ārstiem un nokļūšanu vakarā mājās.
• Sociālo pakalpojumu jomā:
– sociālo pabalstu izmantotājiem būtu jāveic sabiedriski nozīmīgs darbs un tikai tad varētu saņemt pabalstu;
– sociālie jautājumi tiek risināti ar pabalstu sistēmu, kas nebūt neatrisina situāciju, bet tikai pasliktina to, jo iedzīvotāji nevēlas meklēt darbu vai attīstīt savu saimniecību, vienkāršāk ir saņemt pabalstu un nodoties pļēgurošanai;
– nepieciešamas mobilās brigādes ar iespēju veikt izbraukumos pie pensionāriem, sakopjot māju, izmazgājot veļu, atvedot produktus, zāles utml.;
– zobārstniecības kabineta izbraukumi uz pagastiem;
– pensionāru vakari pagastos un pagastu pensionāru ekskursijas.
• Kultūras un sporta jomā:
– kultūras namu kolektīvu materiālās bāzes attīstība un pasākumu kvalitātes izaugsme; – – noteikt vienādu naudas summu katrā pagastā jaunu grāmatu iegādei bibliotēkā;
– attīstīt Latgales podnieku amata kultūru starptautiskā mērogā;
– rīkot radošās darbnīcas, kur būtu iespēja apgūt un attīstīt konkrētas prasmes;
– uzcelt mūsdienīgu sporta zāli un peldbaseinu Rogovkā;
– sporta pasākumu biežāka rīkošana, ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos;
– iesaistīt jauniešus pasākumu rīkošanā, konsultēties un izzināt viņu vēlmes;
– organizēt slēpošanu ar slēpju nomu.
5. Kā Jūs vērtējat transporta infrastruktūras kvalitāti un pieejamību?
Pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanas darbu kvalitāte neapmierina 51% respondentu, savukārt to par apmierinošu uzskata 48%. Ielu apgaismojums iedzīvotājus vairākumā gadījumu apmierina 53%, tomēr arī neapmierinātības līmenis ir samērā augsts – 43%. Iedzīvotāju apmierinātības ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem rādītājs ir augstāks, nekā neapmierinātības rādītājs – attiecīgi 49% un 42%. Vienāds respondentu īpatsvars uzskata valsts ceļu uzturēšanu gan par apmierinošu, gan par neapmierinošu – 48% abos gadījumos. Respondentu vairākums, jeb 58 %, uzskata satiksmes drošību novada teritorijā par apmierinošu.
6. Kādi uzlabojumi, jūsuprāt, būtu nepieciešami transporta infrastruktūras pakalpojumos novadā?
Respondentu skatījumā svarīgākie uzlabojumi transporta nozarē būtu šādi:
• Pielāgot sabiedriskā transporta kustības grafikus iedzīvotāju vajadzībām – autobusu kursēšanas laiki nav piemēroti iedzīvotāju nokļūšanai uz/no darba vietas Rēzeknē; nepārdomāta sabiedriskā transporta autobusu ietilpība (nesamērīgi pārpildīti un praktiski tukši autobusi); autobusi kursē pārāk lēni – 2 stundas jābrauc no novada nomales līdz Rēzeknei; kustības grafiks jāsaskaņo ar vilcienu kustības grafiku; nav iespējams pēc kultūras pasākumiem vēlu vakarā atgriezties mājās; autobusu kustības maršrutos jāiekļauj ne tikai pagasta centra ciems, bet attālāki ciemi; jānodrošina iedzīvotāju nokļūšana no attāliem ciemiem pagasta centrā – 56 respondenti.
• Ceļu seguma un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana – jāveic regulāri, savlaicīgi ceļu remontdarbi; nepieciešams palielināt asfaltēto ceļu skaitu; trūkst norāžu uz tūrisma objektiem; trūkst veloceliņu, ietvju vismaz pagastu centros; pirmkārt jāsakārto galvenie tūrisma ceļi, kas ir novada vizītkarte – 47 respondenti.
• Satiksmes drošības uzlabojumi – apdzīvotās vietās, īpaši pie skolām, nepieciešams uzstādīt „guļošos policistus”, jo policija laukos ierodas pārāk reti; pagastu centros nepieciešams ielu apgaismojums, ietves, veloceliņi, ceļu aizsargbarjeras – 23 respondenti.
• Ceļu uzturēšanas darbu veikšanas regularitāte – ziemā – biežāk jātīra ceļi, vasarā – biežāk jāgreiderē; regulāri jākopj ceļmalas, jāatjauno autobusu pieturas, ceļa zīmes, norādes, jāizcērt bīstamie koki – 23 respondenti.
• Regulāra iedzīvotāju informēšana par ceļa remontiem un uzturēšanai iztērēto finansējumu, veiktajiem darbiem – 5 respondenti.
• Inovatīvu risinājumu attīstība – elektrovelosipēdiem nepieciešamās uzlādes infrastruktūras veidošana; nepieciešami veloceliņi un gājēju ietves posmā Vipinga-Sprūževa, Linu fabrika-Greiškāni, Rēzeknes Ziemeļu rajons – Sondori; veloceliņi aktīvā tūrisma zonās, piemēram, no Kaunatas līdz krustojumam pie Rāznas ezera; informatīvo stendu uzstādīšana latgaliešu valodā – 3 respondenti.
7. Kā jūs vērtējat pašvaldības sniegto un pieejamo komunālo pakalpojumu kvalitāti?
Tā kā novada teritorijā centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta salīdzinoši nelielam iedzīvotāju skaitam – pagastu centru ciemu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, tad arī 49% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā. Vairākums respondentu, jeb 52% kopumā ir apmierināti ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, gandrīz 80% respondentu ir apmierināti ar kapsētu sakopšanas darbus veikšanu novadā. Vairākumā gadījumu iedzīvotājus apmierina arī atkritumu apsaimniekošana (70%) un zaļo zonu sakoptība novadā (65%).
8. Kādi uzlabojumi, jūsuprāt, būtu nepieciešami komunālo pakalpojumu jomā?
Respondentu skatījumā svarīgākie uzlabojumi komunālo pakalpojumu jomā būtu šādi:
• Nepieciešama komunālo pakalpojumu jomas regulācija novada griezumā – lai iedzīvotājiem būtu pieejama izsmeļoša informācija par visos novada pagastos pieejamajiem pakalpojumiem, to cenām un cenu veidojošiem faktoriem, jo situācija pagastos ir ļoti atšķirīga; nepieciešama novada pašvaldības kontrole par komunālo pakalpojumu kvalitāti un reālajām izmaksām; jāpiemēro sankcijas ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas netiek darīts un kontrolēts – 24 respondenti.
• Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošana – nepieciešams uzlabot ūdens kvalitāti daudzos ciemos, rekonstruējot ūdensapgādes sistēmu, veicot atdzelžošanu un pieslēdzot arī jaunus lietotājus no privātmājām – 22 respondenti.
• Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana – nav noregulēta atkritumu izvešana; daudzas saimniecības nav noslēgušas atkritumu izvešanas līgumus; nepieciešams ieviest atkritumu šķirošanu, pārņemot Maltas pagasta pieredzi; praktiski nedarbojas ļaunprātīgo atkritumu līgumu neslēdzēju sodīšana – 21 respondents.
• Zaļo publisko zonu labiekārtošana, sakopšana – vairāk jāveido iedzīvotāju atpūtai ainaviski pievilcīgas, labiekārtotas zaļās zonas, regulāri kopjot un savācot atkritumus; jāaktivizē darbs ar graustu īpašniekiem, motivējot likvidēt vidi degradējošas un dzīvībai bīstamas ēkas – 17 respondenti.
• Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas aktivizēšana – vairot īpašnieku izpratni par apsaimniekošanas iespējām, viņu atbildību par sava īpašuma apsaimniekošanu un ES finansējuma piesaisti ēku remontdarbiem – 10 respondenti.
• Nodrošināt kapsētu teritoriju apsaimniekošanu – daudzām kapsētām novadā nepieciešama ūdens ņemšanas vietu, tualešu, atkritumu konteineru uzstādīšana, žogu atjaunošana, pāraugušo un lauzto koku regulāra izgriešana; vēlams uzstādīt kapsētu nosaukumus un norādes uz kapsētām – 7 respondenti.
• Inovatīvi risinājumi – elektroniski e-rēķini tiem, kuriem ir e-pasts; pabalsts akas ierīkošanai viensētā; pakāpeniski piesaistīt gaismas enerģijas izmantošanas iespējas; katrai kapsētai varētu ieviest pārvaldnieku vai sargu, kurš uzraudzītu tajā veiktos sakopšanas darbus; izveidot sakoptākās lauku sētas nomināciju novadā – 6 respondenti.
9. Kāds atbalsts lauku uzņēmējiem, jūsuprāt, ir visnepieciešamākais?
Respondenti izvērtēja pašvaldības piedāvātā atbalsta variantu aktualitāti no lauku uzņēmēju viedokļa, izvirzot 1. vietā vissvarīgāko atbalsta veidu.
Kā trīs visnepieciešamākos atbalsta veidus lauku uzņēmējiem, kurus var sniegt pašvaldība, respondentu vairākums nosauca – finansiālo atbalstu biznesa uzsākšanai, konsultācijas uzņēmējdarbības jautājumos tuvāk dzīves vietai, kā arī saražotās produkcijas noieta veicināšanu, organizējot tirdziņu iespējas Rēzeknes pilsētā.
10. Jūsuprāt, cits nepieciešamais atbalsta veids lauku uzņēmējiem?
Respondentu viedokļu kopsavilkums parādīja šādus galvenos atbalsta veidus, kurus pašvaldībai vajadzētu piedāvāt:
• Uzņēmējdarbības atbalsta punktu izveide laukos, piedāvājot plaša spektra atbalstu vietējiem uzņēmējiem – īpašu uzmanību jāpievērš jauniešu izglītošanai uzņēmējdarbības uzsākšanai; pieredzes apmaiņas pasākumi; uzņēmēju vajadzību aptauja; apmācību, semināru, konsultāciju piedāvājums; palīdzība projektu pieteikumu sagatavošanā; pašvaldības nekustamo īpašumu un zemju piedāvājums; veterinārijas speciālistu piesaiste, tehnikas nomas pakalpojumi – 33 respondenti.
• Produkcijas, pakalpojumu noieta uzlabošanas pasākumi – kooperatīvu veidošana ražotās produkcijas realizācijai; lauku labumu veikaliņš, izstāde-tirdziņi Rēzeknē; internetveikals; sadaļa Rēzeknes novada un Latgales reģiona mājas lapā ar vietējo ražotāju kontaktiem; vietējā produkcija kā novada prezentācijas suvenīri; vietējo zemnieku sadarbība ar izglītības iestādēm pārtikas produktu iegādei, vietējiem veikaliem, tūrisma uzņēmējiem; vietējo ražotāju popularizēšana Rēzeknes novada dienās u.c. novada organizētajos pasākumos; unikalitātes izcelšana – 24 respondenti.
• Finansiāls atbalsts – grantu un projektu līdzfinansēšanas pasākumi uz atvieglotiem noteikumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai; līdzfinansējums vietējo produktu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas atbalstam – 24 respondenti.
• Nodokļu atlaides un mazākas birokrātiskās prasības – nodokļu atlaides uzņēmējdarbības uzsākšanas pirmajos 3 gados – 20 respondenti.
• Informatīvais atbalsts – semināru, apmācību, konsultāciju uzņēmējdarbībā nozīmīgos jautājumos organizēšana gan pagastos, gan Rēzeknē; informācijas aprites uzlabošana, izplatot to vairāk laikrakstā „Rēzeknes Vēstis”; novada mājas lapā publicēt plašāku informāciju par zemes, ēku nomas un projektu iespējām – 15 respondenti.
• Inovatīvi risinājumi – uzņēmēju izglītošana par sociālo tīklu izmantošanas iespējām; uzņēmēju – iesācēju klubiņu veidošana; pašvaldības uzņēmumu veidošana skolu, bērnudārzu un citu iestāžu apgādei ar pārtikas produktiem; komplekso piedāvājumu pakešu veidošana e-veikalā (atpūta+ vietējo produktu iegāde novadā) – 3 respondenti.
11. Kurus informācijas avotus jūs visvairāk izmantojat, lai iegūtu informāciju par pašvaldības darbību?
Respondenti informācijas iegūšanai visvairāk izmanto novada mājas lapu, laikrakstu „Rēzeknes Vēstis” un pašvaldības avīzi – „Rēzeknes Novada Ziņas”.
12. Kā jūs vērtējat pašvaldībā strādājošo kompetenci un atsaucību?
Respondentu vairākums ir apmierināti gan ar pašvaldības darbinieku kompetenci, gan ar atsaucību: deputātu līmenī – 58,7%, domes vadības līmenī – 70,3%, administrācijas darbinieku līmenī – 68,9%, pagasta vadības līmenī – 72,3%, pagasta darbinieku līmenī – 75,7%.
13. Kādi iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes uzlabojumi, jūsuprāt, būtu jāievieš novadā?
Respondentu skatījumā svarīgākie uzlabojumi būtu šādi:
• Saskarsmes kultūras un profesionalitātes uzlabošana – pašvaldības darba laika ievērošana un pielāgošana strādājošiem iedzīvotājiem, pagarinot/saīsinot darba dienu noteiktās nedēļas dienās; iedzīvotāju sapulces rīkot vakaros pēc darba laika; skaidri definēt pagastos un administrācijā risināmos jautājumus, informējot par to; laipnāka komunikācija; darbinieku profesionalitātes un atbildības līmeņa paaugstināšana, atskaitīšanās par paveikto; nepieciešams organizēt deputātu, administrācijas darbinieku izbraukumus pa pagastiem pieņemot un uzklausot iedzīvotājus; „priekšlikumu kastītes” ieviešana administrācijā; iedzīvotāju sapulces vismaz 3 reizes gadā katrā pagastā, pieaicinot dažādus speciālistus – 53 respondenti.
• Iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu nodrošināšana, uzlabošana – pasta nodaļu darba laiks jāpielāgo strādājošiem iedzīvotājiem; nepieciešami apģērba, elektroierīču u.c. preču remonta pakalpojumi laukos; interneta pārklājuma pakalpojumu attīstība; e-pakalpojumu attīstība; uzņēmējdarbības konsultāciju, atbalsta plašāka pieejamība; pašvaldības policijas izveide; atbalsts jauniešiem; dzīvojamais fonds jaunajām ģimenēm; latgaliešu valodas iedzīvināšana tirdzniecības, pasākumu vietu noformēšanā; nomaļu iedzīvotāju nokļūšana pagastu centros; iedzīvotāju konsultatīvo padomju aktivizēšana – 22 respondenti.
• Informācijas pieejamības uzlabošana – mājas lapas pilnveidošana (plašāka informācija, iespēja pieteikties uz jaunumiem, komentēt, detalizēts katra darbinieka atbildību apraksts, katrā pagastā paveiktie un plānotie darbi pa gadiem un finansējuma summām); saistošo noteikumu izskaidrošana pagastu sapulcēs; biežāk rīkot iedzīvotāju sapulces, kurās informēt par jaunumiem visās jomās; biežāk un lielākā tirāžā izdot novada avīzi „Rēzeknes Novada Ziņas” un lai tā nokļūst katrā pastkastē – 18 respondenti.
Rēzeknes novada pašvaldība pateicas iedzīvotājiem par aktivitāti un radošu pieeju priekšlikumu izteikšanā! Jūsu priekšlikumi kalpos par pamatu pašvaldības pakalpojumu pakāpeniskai uzlabošanai, jaunu projektu izstrādei un pasākumu tradīciju veidošanai mūsu novadā!
Aptaujas rezultātus apkopoja
Brigita Arbidāne
Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja
0
0
0
