Feimaņu pagasta iedzīvotājai Rutai divos zemes pleķīšos nesen norakti kartupeļi, vēl savu kārtu gaida cūku pupas, bietes un burkāni. Sešu cilvēku ģimene šogad varēja atļauties apstrādāt divus mazdārziņus, pateicoties projektā “Darba terapija” piešķirtajiem līdzekļiem. Projekta ietvaros katrai ģimenei tika piešķirti 83 EUR mazdārziņa ierīkošanai un uzturēšanai, lai saviem spēkiem varētu sarūpēt pārtikas krājumus ziemai. Projekts “Darba terapija” Rēzeknes novadā notiek jau otro gadu, to realizē Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes komiteja kopā ar Rēzeknes novada pašvaldību, savukārt finansējumu 1000 EUR apjomā nodrošināja Sarkanā Krusta komiteja no Oplandes (Oppland) reģiona Norvēģijā. Šogad projektā piedalījās 12 ģimenes – divas ģimenes no Griškānu pagasta, divas no Stoļerovas pagasta, trīs no Audriņu pagasta, divas no Feimaņiem un trīs no Silmalas pagasta. Septembra nogalē brīvprātīgo grupa no Norvēģijas Sarkanā Krusta Oplandes reģiona viesojās Rēzeknes novadā, lai apmeklētu dažas no projektā iesaistītajām ģimenēm un uzzinātu, kā tām ir pa vasaru klājies.
Feimaņos vispirms viesiem tiek parādīti daži no pagasta lepnumiem – greznā Romas katoļu baznīca, karogu ražotne SIA “Baltic flags”, kultūras nams, pensionāru dienas centrs un jauniešu centrs “Kastaņi”. Pēc tam ceļš ved uz Rutas un Ivana mājām. Lai arī māja ir veca un prasīties prasās pēc remonta, par saimnieces roku liecina ar kārtīgu žodziņu apjoztais puķudārziņš, kurā uzziedējušas gladiolas. Ģimenē ir seši cilvēki – trīs pieaugušie un trīs bērni, no kuriem jaunākajam, Kirilam, ir tikai gads un trīs mēneši, ciemošanās dienā viņu klēpī auklē tēta jaunākais brālis, kurš bērnību pavadījis Tiskādu bērnu namā, tagad, sasniedzot pilngadību, dzīvo šeit. Feimaņu pagasta sociālā darbiniece Māra Taranda jauno ģimeni slavē – lai arī dzīve nav lutinājusi, Ruta ir ļoti čakla un uzņēmīga, tagad, kad vīram ir problēmas ar veselību, viņa ir uzņēmusies visu slogu uz saviem trauslajiem pleciem. Atjaunots vecais šķūnis un saimniecības ēka, šopavasar ierīkots arī otrs mazdārziņš, kura apstrādei arī pārsvarā izmantota projektā piešķirtā nauda.
“Ja godīgi, tad tas tik tiešām bija liels atspaids. Ja tā nebūtu, šis gabals netiktu apstrādāts, jo par aparšanu vien samaksājām par vienu lauciņu 10 eiro, par otru 15, bet, kā traktorists teica, tā nauda vairāk par ceļu, nekā par darbu,” – saka Ruta. Mājas atrodas pašā meža malā, pagājušajā gadā turējuši tītarus, vistas, meža dzīvnieki visus aplasījuši. Ruta atzīstas, ka ir sapnis iegādāties kaziņu, jo tai te būtu ganības, būtu arī bērniem piens. Grupas vadītājs, Oplandes SK komitejas priekšsēdētājs Ods Egsets (Odd Egset) painteresējas, cik tad viena tāda kaza varētu maksāt, uzzinot cenu, ciemiņi žigli saorganizējas un turpat uz vietas saziedo naudu divām kazām, lai Ruta savu sapni varētu piepildīt. Savukārt saimniece ciemiņiem dāvina pašas sarūpētus kompotus un sulas.
Silmalas pagasta iedzīvotāja Linda kopā ar jaunākajiem bērniem Haraldu un Madaru panāk pretī ciemiņiem uz lielā ceļa, sveicinot angļu valodā. Svešā mēle saimniecei padodas visai raiti – Linda gandrīz pusgadu strādājusi Anglijā. Kā stāsta Silmalas pagasta sociālā darbiniece Vera Laškova, jaunā ģimene neapdzīvotajā mājiņā ievākusies pirms diviem gadiem, pirms tam dzīvojuši Koknesē. Ģimenē ir četri bērni, visi mācās skolā, darbs ir tikai tētim, mamma dzīvo pa mājām un kopj mazo saimniecību, kurā ir gan kazas, gan truši un bars vistu, neliels augļu dārzs. Šogad izrakta aka, līdz šim pēc dzeramā ūdens esot bijis jāiet puskilometru. Arī Lindai projektā piešķirtais finansējums pārsvarā aizgājis zemes apstrādei un sēklas iegādei, taču lietainā laika dēļ kartupeļu raža bijusi trūcīga. Linda pateicas norvēģiem par palīdzību un piebilst, ka lauksaimniecības iemaņas jau esot apgūtas bērnībā, pie vecvecākiem. Vīrs gan esot rīdzinieks, pēc viņa iniciatīvas jau arī pārcēlušies dzīvot laukos, jo vīrs gribējis, lai bērniem būtu plašums, brīvība, dārzs, saskarsme ar mājdzīvniekiem. Ar draugu palīdzību atraduši šo veco mājiņu. “Es nenožēloju, ka pārcēlāmies uz laukiem, kaut arī nezināju, ka būs tik grūti. Tomēr pilsētā dzīvot vairs negribētu, vienīgi vēlētos labākus dzīves apstākļus tepat laukos, ” atzīst Linda.
Tālāk ceļš ved pie Lindas kaimiņienes Ivetas. Vecajā sētā vēl jūtama kādreizējā godība –uz lielo māju ved skaista aleja ar milzu dižozolu, ap pagalmu rindojas vēl pagājušā gadsimta sākumā no akmeņiem būvētas saimniecības ēkas un pamatīgs pagrabs, taču tas viss ir pagalam nolaists. Saimnieces Ivetas vīrs šovasar aizgājis mūžībā, ģimenē seši bērni, no kuriem vecākā meita jau savā dzīvē, audzina meitiņu, gaida otro bērnu, pašas Ivetas jaunākajam puisītim tikai 2 gadi. Tomēr, kā stāsta Vera Laškova, mamma esot ļoti strādīga un centīga, tikai visam nepietiek ne spēka, ne naudas. “Kā var, tā sitas.” Zeme vēl skaitoties uz sen mirušās vīramātes vārda, tagad miris arī vīrs, nenokārtoto mantojuma papīru dēļ Iveta nevar saņemt subsīdijas, taču zemes jautājumu kārtošana prasot pārāk lielu naudu. Saimniecībā ir govs un telīte, izaudzēti dārzeņi, kartupeļi, tikai arī šeit raža nav diža. Tomēr pagrabā ir skābēto kāpostu muca, uz plauktiem rindojas burciņas ar kompotiem un marinējumiem. Iveta rāda projekta dienasgrāmatu, kur fiksētas visi darbi un izdevumi, viens no nosacījumiem bija arī ievietot fotogrāfijas, bet Ivetas dienasgrāmatā meita Aija sazīmējusi jaukus zīmējumus, kuros atainota visa darbu gaita.
Pa vienai ģimenei – projekta dalībniecei gan Feimaņu, gan Silmalas pagastā palika neapciemotas, jo ar autobusu pie tām nemaz nevarot piebraukt. Tomēr, gan no vienas, gan no otras mājas ik dienu bērni mērojot vairākus kilometrus pa meža un lauku ceļu, lai nokļūtu uz ceļa, pa kuru kursē skolēnu autobuss. Ne jau velti mazākais puisēns, braucot no skolas, parasti saritinoties uz sola un cieši aizmiegot.
Kā informē Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale, novadā ir 3000 trūcīgas ģimenes, kurās ienākums uz vienu ģimenes locekli ir 128 eiro un mazāk. Viņām visām ir nepieciešama palīdzība. Arī šis projekts “Darba terapija”, kas novadā turpinās jau otro gadu, ir neliels, tomēr labs atspaids vismaz dažām no tām. “Šogad projektam pieteicās tādas ģimenes, kas ir īstas cīnītājas. Kaut arī klimatiskie apstākļi nelutināja un dārziņos izaudzētā raža nav liela, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šīm ģimenēm sasniegtais progress ir lielāks un vajadzētu viņām ļaut šo projektu turpināt vēl arī nākamo gadu.”
Arī projekta vadītājs Ods Egsets bija gandarīts par redzēto un atzina, ka projektu “Darba terapija” vajadzētu turpināt. “Paldies tām ģimenēm, kuras mums ļāva ienāk savās mājās un ieraudzīt, kā viņas dzīvo. Šīs ģimenes bija tik dažādas, bet visās apstākļi bija trūcīgi, visās mēs redzējām mātes, kuras cīnās par savu bērnu labklājību. Daudz ko mums bija skumji redzēt, jo mūsu valsts ir pārticīga. Domāju, ka daudziem Norvēģijas jauniešiem būtu derīgi atbraukt uz šejieni un paskatīties, kā dzīvo bērni Latvijas laukos.”
Norvēģijas partneri savu atbalstu apliecināja arī praktiski — vizītes laikā Rēzeknes Sarkanā Krusta komitejai tika pasniegts čeks 2000 eiro vērtībā no Oplandes komitejas Nordre Land nodaļas Rēzeknes novada trūcīgo ģimeņu vajadzībām.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
