Piektdien, 13. martā darba vizītē Latgalē viesojās Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Vizītes ietvaros Ministru prezidente ar delegāciju apmeklēja Nautrēnu vidusskolu, kur kopā ar Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu, novada Izglītības pārvaldes pārstāvjiem un izglītības iestāžu vadītājiem diskutēja par aktuālākajiem jautājumiem izglītības jomā.
Šobrīd Rēzeknes novada pedagogus visvairāk satrauc neskaidrības par plānoto finansējuma apjomu izglītības iestādēm un tā ietekmi uz skolu tīkla attīstību. „Diemžēl kopš 2009. gada skolu skaits Rēzeknes novadā ir samazinājies no 31 līdz 17. Jau šobrīd skolēni uz mācību iestādēm novada teritorijā tiek pārvadāti 42 maršrutos. Daudziem bērniem jau tā ik rītu un vakaru ceļā ir jāpavada stunda – mēs nedrīkstam šo laiku vēl vairāk palielināt, tāpēc skolu slēgšanas jautājumus nevar būt dienaskārtībā,” uzsvēra Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma piekrita: „Līdz 6. klasei skolai jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, tāpēc mazās skolas, vismaz kā sākumskolas, tiks saglabātas.” Monvīds Švarcs atbildēja, ka skolas tomēr ir jāsaglabā līdz 9. klasei, kā pamatskolas: „Vairākkārt esam pārliecinājušies, ka mazo skolu atstāšana tikai līdz 4. vai 6. klasei pie mums nestrādā, jo darbojas „brāļu – māsu princips”, tas ir, vecāki izvēlas bērnus sūtīt vienā skolā gan tāpēc, ka tas ir ērtāk no izvadāšanas viedokļa, gan arī vecākiem drošāk, jo lielākie var pieskatīt mazākos brāļus vai māsas.”
Turpinot diskusiju, pašvaldības pārstāvji aicināja atcelt savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām, kas paredz, ka pašvaldībai jāmaksā par skolēniem, kuri izvēlējušies mācīties citas pašvaldības izglītības iestādē. Tas veido nevajadzīgu cīņu starp pašvaldībām. „Piemēram, Kārsavas novada Mežvidu pamatskola ir tikai septiņu kilometru attālumā no Nautrēnu vidusskolas, tāpēc līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums par savstarpējo norēķinu ieviešanu, pie mums mācījās ļoti daudzi jaunieši no Kārsavas novada,” pastāstīja Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Žogota, „tomēr tagad, pašvaldības mudināti, viņi tomēr sākuši vairāk izvēlēties 15 kilometrus attālo Kārsavas vidusskolu, lai tikai paliktu savā pašvaldībā.” Kā atzina pedagogi, ir atbalstāma veselīga konkurence starp izglītības iestādēm, kas veicina mācību kvalitātes celšanos, taču ne jau starp pašvaldībām finansiālu apsvērumu dēļ.
Runājot par mācību kvalitāti, Ministru prezidente aicināja izglītības iestādes gatavot nevis darbaspēku, bet darba devējus: „Mūsu valstij vajag jaunus cilvēkus, kuri spēj pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un ir gana zinoši, lai nodrošinātu ar darbu ne vien sevi, bet arī citus,” uzsvēra L. Straujuma. „Līdzīga nostāja ir arī Rēzeknes novada pašvaldībai,” pastāstīja M. Švarcs. „Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, šobrīd četrās Rēzeknes novada vidusskolās – Nautrēnos, Maltā, Kaunatā un Dricānos – veidojam uzņēmējdarbības kontaktpunktus, kas būs noderīgs atspēriena punkts jaunajiem uzņēmējiem.”
Sarunas noslēgumā Ministru prezidente solīja ņemt vērā diskusijas laikā dzirdētos priekšlikumus un panākt, lai pedagogiem visā valstī nodrošinātu labus darba apstākļus un līdzvērtīgu atalgojumu, jo, kā atzina L. Straujuma, kvalitatīva izglītība ir viens no Latvijas izaugsmes stūrakmeņiem.
Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
