Rēzeknes novada pašvaldība ir saņēmusi Lūznavas pagasta iedzīvotāju jautājumus un sūdzības par daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja – pašvaldības kapitālsabiedrības Maltas Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmuma (DzKSU) – lēmumu ar 2016. gada 1. janvāri paaugstināt apsaimniekošanas maksu. Aicinājām uz sarunu Maltas DzKSU valdes locekli Annu Pinku un kapitāldaļu turētāja pārstāvi, Maltas pagasta pārvaldes vadītāju Vitāliju Skudru, lai izskaidrotu, kāpēc bija nepieciešama tarifa celšana, kā tika veikta tarifa saskaņošana ar iedzīvotājiem, cik liela turpmāk būs apsaimniekošanas maksa un citiem aktuālajiem jautājumiem.
Sākumā pastāstiet, kā veidojas apsaimniekošanas maksas tarifs?
Kārtību, kādā tiek aprēķināta apsaimniekošanas maksa, nosaka attiecīgi normatīvie akti. Tam tiek piemērota speciāla formula, ko proporcionāli veido kopējās platības apsaimniekošanas izdevumi un dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi jeb uzkrājums, kas tiek izmantots lielāku darbu veikšanai. Apsaimniekošanas maksā ir iekļauti mājas tehniskās uzturēšanas izdevumi (ūdens, kanalizācijas, siltumapgādes sistēmas uzturēšana un apkalpošana), administratīvie izdevumi (finanses, grāmatvedība, jurists, administratīvo ēku uzturēšana u.c.), kā arī likumā noteiktie maksājumi un nodokļi. Ne centu vairāk mēs neņemam. Likumdošanā atsevišķa sadaļa paredzēta izdevumiem, kas attiecas uz, piemēram, zāles apļaušanu, sniega tīrīšanu vai kāpņu telpu uzkopšanu – tas Maltas un Lūznavas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas tarifos nav iekļauts, jo iedzīvotāji bija izteikuši vēlmi, ka to viņi darīs paši. Tarifs ir zemāks, taču tajā pašā laikā veidojas situācija, ka citam zem logiem zied puķes, bet citam – usnes, arī kāpņu telpas dažās mājās ir tīras un uzkoptas, bet citur nezini, kur kāju likt.
Kāda šobrīd ir vidējā apsaimniekošanas maksa Maltā un Lūznavā? Vai tā ir vienāda?
Ņemsim par piemēru vidēji lielu daudzstāvu māju Maltā, Skolas ielā 36. Līdz šim mājas iedzīvotāji maksāja 0,14229 EUR par kvadrātmetru, tagad ar paaugstinājumu būs jāmaksā 0,16179 EUR/m2. Šī ir viena no lētākajām mājām, taču kopumā jāteic, ka ar visu palielinājumu vidējā maksa par kvadrātmetru Maltā būs ap 0,20 EUR/m2, savukārt Lūznavā līdz šim nesiltinātajās mājās tika maksāts 0,25612 EUR par kvadrātmetru. Jāatzīmē, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo nosiltinātās mājās, rēķini atšķiras, jo tiek segti siltināšanas izdevumi. Apsaimniekošanas maksa nedaudz atšķiras gan katrai mājai atsevišķi, gan arī Maltā un Lūznavā kopumā. Kā redzams, Maltā tarifs ir zemāks, jo mājām jau kopš 1997. gada tika veidoti uzkrājumi, līdz ar to mēs varam atļauties lielākos darbus veikt no katras mājas iekrājumiem, tajā pašā laikā no iedzīvotājiem iekasējot mazāku apsaimniekošanas maksu. Atšķirīga situācija ir Lūznavā, kur uzkrājumu sākām veidot tikai līdz ar ēku pārņemšanu pirms pieciem gadiem. Katras mājas iedzīvotāji var paskatīties savas mājas tarifu, kādiem mērķiem izmantot nauda, cik daudz iztērēts – tā visa ir publiski pieejama informācija, kas apskatāma uzņēmuma mājas lapā www.maltasdzksu.lv.
Kāpēc tika nolemts palielināt apsaimniekošanas maksu?
Apsaimniekošanas maksa tika paaugstināta saskaņā ar apsaimniekošanas maksas aprēķina kārtību regulējošiem Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (9.12.2008.), jo MK noteikumu 7. punkts norāda, ka starp visām pārējām ar mājas apsaimniekošanu saistītajām izmaksām, tiek iekļauti arī mājas pārvaldīšanas un juridiskie pakalpojumi – tātad likums šādas štata vienības paredz. Līdz šim nedz pārvaldnieks, nedz jurists mums nebija, lai gan šie speciālisti ir teju visos šīs jomas uzņēmumos. Turklāt tā kā mums ir neliels štats (neskaitot santehniķus, kurinātājus un palīgstrādniekus mums ir astoņi darbinieki), kuri visi ir ļoti noslogoti, pat nebija iespējams šos pienākumus uzlikt kādam no esošajiem darbiniekiem. Līdz ar to uz tarifa palielinājuma rēķina daļēji tiks segta jurista un māju pārvaldnieka štata vienību.
Cik liels ir tarifa palielinājums?
Palielinājums ir vienāds gan Maltā, gan Lūznavā, un tas ir 0,0434 EUR par kvadrātmetru. Vidēji 50 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim kopējais palielinājums būs nedaudz lielāks par 2 EUR. Turklāt maksa par apsaimniekošanu Maltā nav palielināta kopš Maltas pagasta padomes laikiem, kopš 2008.gada. Lūznavā tarifs nav palielināts kopš sākām veikt māju apsaimniekošanu, tas ir arī kādus piecus gadus.
Vai tika organizētas dzīvokļu īpašnieku sapulces Maltā, Lūznavā un Veczosnā pirms tarifa palielināšanas?
Šādas sapulces netika organizētas. Nedz MK noteikumi, nedz “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” to obligātā kārtā neparedz. Ja iedzīvotājiem bija interese šo jautājumu izrunāt kopējā iedzīvotāju sapulcē, paši mājas iedzīvotāji varēja sanākt kopā, vajadzības gadījumā arī paaicināt Maltas DzKSU pārstāvi un izrunāt šo jautājumu. Mums kā apsaimniekotājam šajā gadījumā nebija jābūt sapulces iniciatoram.
Apsaimniekošanas maksas tarifa palielinājums tika veikts uz iedzīvotāju anketēšanas pamata. Kā noritēja anketēšana un vai aptauja veikta atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem?
MK noteikumu Nr. 1014 10. punkts paredz: “Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendārajam gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu.” Vadoties pēc šī punkta, arī sagatavojām informāciju – gan anketu, gan tāmi. Līdz 15. oktobrim anketas tika ieliktas iedzīvotāju pastkastītēs, uz informatīvajiem dēļiem tika izlikti paziņojumi, kā arī visa informācija, ieskaitot aptaujas anketas, bija publicēta Maltas DzKSU mājas lapā. Tie, kuriem nav pieejams internets, ar katras mājas tāmi varēja iepazīties arī uzņēmumā pie ekonomistes. Anketas varēja aizpildīt un iesniegt no 15. oktobra līdz 1. decembrim, kas ir pietiekami ilgs termiņš, lai atrastu laiku atvest vai iesūtīt anketu. Mums bija anketu reģistrs, pēc 1. decembra anketas tika apkopotas, un nolemts palielināt tarifu, jo visās mūsu apsaimniekotajās mājās dominēja atbildes “Par” (tas ir ieskaitot pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, kā arī ieskaitot neiesniegtās anketas, jo, kā paredzēja anketā aprakstītā aizpildīšanas kārtība, anketas neiesniegšana tika uzskatīta par piekrišanu).
Iedzīvotāji ir teikuši, ka ne visi saņēma anketas?
Anketa tika ielikta katrā pastkastītē. Pat, ja kādu iemeslu dēļ nesaņēma anketu, tā bija pieejama gan uz informācijas dēļa, gan Maltas DzKSU mājaslapā, gan uz vietas uzņēmumā. Informācija bija pietiekami plaši izplatīta, lai to saņemtu visi, kuriem bija interese. Tagad izskan ziņas, ka neesam informējuši tos iedzīvotājus, kuri ir Rīgā vai Rēzeknē – bet likuma izpratnē mums atsevišķi viņi arī nav jāinformē. Mums ir jāreaģē tikai uz tiem, kuri ir deklarēti konkrētajā adresē. Turklāt arī tie, kuri ir Rīgā vai Rēzeknē, varēja anketu atrast uzņēmuma mājas lapā. Lielākā vai mazākā apjomā, bet anketas tika saņemtas no visām mājām – tas jau liecina, ka informācija par anketēšanu bija nonākusi līdz katrai mājai. Vai katrs iedzīvotājs atsevišķi šai informācijai pievērsa uzmanību un anketu aizpildīja un iesniedza – tas jau paliek katra paša ziņā.
Dzīvokļu īpašnieku likuma 20. pants paredz, ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot kopsapulci, bet anketējot iedzīvotājus, tad uzskatāms, ka atbildes neiesniegšana nozīmē, ka iedzīvotājs balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu. Taču Maltas DzKSU anketā bija otrādi – anketas neiesniegšana nozīmē, ka balso “par”. Kāpēc tā?
Anketā tika paskaidrots, ka neiesniegšana nozīmē atbildi “par” tarifu celšanu. Izveidojām tieši šādu anketu, jo mums bija svarīgi noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tas ir, nevis “es vienkārši neiesniedzu, jo negribu maksāt vairāk”, bet gan jāpamato – kāpēc ir pret un kāda būtu tā cena, cik iedzīvotājs būtu gatavs maksāt un par kādiem pakalpojumiem. Ja tikai neiesniedz un automātiski ir pret, tad mums nav iespējams saņemt argumentāciju, kāpēc tā. Ja iedzīvotāji norādītu šī mūsu aprēķinātā tarifa vietā kādu citu tarifu un argumentētu, kāpēc tā, tad mēs izskatītu šo norādīto tarifu un izvērtētu, vai spējam par tādu cenu nodrošināt pakalpojumu. Ja nevaram, tad iedzīvotājiem būtu jāmeklē cits pārvaldnieks vai turpmāk māja jāapsaimnieko pašiem. Protams, neviens iedzīvotājs nav ieinteresēts maksāt vairāk, bet arī mēs kā uzņēmums nevaram un nedrīkstam nodrošināt pakalpojumu zem pašizmaksas, tāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas tarifā.
Vai jurista atlīdzība tika sadalīta tikai uz kopējo dzīvokļu platību vai arī ūdensapgāde un apkure tika ņemta vērā, jo visdrīzāk jurists strādās ar klientiem, kam ir ne tikai apsaimniekošanas parādi, bet arī parādi par citiem pakalpojumiem?
Plānojam, ka juristam pamatā būs jānodarbojas ar parādu lietām un tiesvedību. Protams, nevaram viņa algu attiecināt tikai uz apsaimniekošanas maksām, jo iedzīvotāju parādi ir ne vien par apsaimniekošanu, bet arī par ūdeni, siltumu un atkritumu izvešanu. Šajā 0,0434 EUR par kvadrātmetru palielinājumā ir ietverti 50 procenti no jurista atalgojuma. Pārējā atalgojuma daļa tiks aprēķināta no citām nozarēm.
Vai tas nozīmē, ka drīzumā gaidāms tarifa kāpums arī citās nozarēs?
Maltā visas nozares mums ir stabilas un pelnošas, tāpēc varēsim paņemt no rezervēm un maksu nedz par atkritumu izvešanu, nedz apkuri, nedz ūdeni pagaidām nepaaugstināt, bet Lūznavā mums drīzumā būs jāpārskata arī pārējie tarifi. Izmantojot gadījumu, varu arī informēt, ka no 1. jūlija valstiski pieņemts lēmums namu apsaimniekošanas pakalpojumu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli, līdz ar to ikvienu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju sagaida rēķina palielinājums par 21 procentu. Iedzīvotājiem tas noteikti būs nepatīkams sadārdzinājums, bet arī apsaimniekošanas uzņēmumiem tas būs sarežģīti, jo mums nodokļus vajadzēs nomaksāt uzreiz, arī par parādniekiem.
Vai jau ir sagatavots jurista amata apraksts?
Amata apraksts šobrīd nav sagatavots. Pagaidām vēl neesam nonākuši pie kopsaucēja ar kapitāldaļu turētāja pārstāvi Maltas pagasta pārvaldi – vai juristu ņemt kā ārpakalpojumu, tas ir, parādu piedziņas firmu vai tomēr kā štata darbinieku, bet jebkurā gadījumā darbs pārsvarā būs ar parādniekiem un tiesvedību.
Kā līdz šim noritēja darbs ar parādniekiem?
Nepiekrītu, ja kāds no malas runā, ka slikti strādājam ar parādniekiem. Lai gan līdz šim štata vienības nav bijis, ar parādniekiem strādāja gan valdes locekle, gan ekonomiste, gan sekretāre, kura tūlīt brauks uz tiesu, lai gan tas nav viņas tiešais pienākums. Diemžēl tiesvedība ir lēns process, piemēram, 2015. gada martā iesniedzām prasību pret parādnieku tiesā. Oktobrī nozīmēja tiesu, bet šis parādnieks neatnāca, līdz ar to tiesa tika pārcelta uz 2016. gada martu. Visu šo laiku parādnieks turpina nemaksāt, bet pakalpojumus mums ir jāturpina sniegt. Tas viss velk uzņēmumu strupceļā.
Vai katram iedzīvotājam “uz rokas” ir līgums par apsaimniekošanu?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts nevis ar katru iedzīvotāju individuāli, bet ar mājas kopību. Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu noslēgt Pārvaldīšanas līgumu, ir spēkā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumi, kuri noslēgti individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku. Apsaimniekošanas līgumu noteikumi arī paredz, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, sedzot ar to saistītos nepieciešamos izdevumus proporcionāli savai kopīpašuma daļai.
Vai Maltas DzKSU apsaimnieko visas daudzdzīvokļu mājas Maltā un Lūznavas pagastā?
Jā, šobrīd apsaimniekojam visas mājas. Ieskaitot privātmājas, kur nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, Maltas DzKSU ir vairāk nekā 2000 klienti. Bet mēs kā apsaimniekotājs noteikti neesam uzspiesta lieta. Mēs katru gadu iedzīvotāju sapulcēs aģitējam cilvēkus – ja neapmierina pakalpojuma sniedzējs, var dibināt biedrību, dibināt SIA un apsaimniekot savu māju paši. Ja tā visi būtu laimīgāki, tad kāpēc ne!
Līdztekus ikgadējām sapulcēm, ko Maltas DzKSU ik pavasari organizē katrā daudzdzīvokļu mājā, februāra vidū Lūznavā plānots organizēt iedzīvotāju sapulci, lai iedzīvotājiem izskaidrotu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas nepieciešamību, izstāstītu par paveiktajiem un plānotajiem darbiem, kā arī atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem. Uz sapulci aicināti gan dzīvokļu īpašnieki, gan īrnieki. Precīzs sapulces laiks tiks izziņots februāra sākumā.
Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
