Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis – laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Maija dievkalpojumi ir savdabīgi rituāli Jaunavas Marijas godināšanai, kad cilvēki pulcējas pie krucifiksiem, kas atrodas ceļmalās, ceļu krustojumos, pie senām un ne tik senām lauku mājām, lai dziedātu dziesmas Dievmātes godam, skaitītu Rožukroni, izdziedātu Litāniju Jaunavai Marijai, lūgtu Dieva un Dievmātes svētību, gūtu garīgu stiprinājumu. šī gandrīz 200 gadus senā katoļu tradīcija ir saglabājusies Latgalē.
Maija dievkalpojumus cilvēki sauc par dziedāšanu pie krusta un notur pēc pašu ierosmes, visbiežāk bez garīdznieku klātbūtnes. Dievkalpojumu vadītāji ir no pašu vidus, visbiežāk tās ir gados vecākās sievas, kas labi pārzin rituāla uzbūvi, prot melodijas un zina kā uzsākt nākamo dziesmu.
Maija dievkalpojumu centrālais elements ir Marijas dziesmas, kurās ir stāstīts par Marijas dzīvi, ciešanām un nopelniem cilvēces labā. Tradicionāli dziesmu melodijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē līdzīgi kā tautasdziesmas. Dziesmu izvēli un secību katrā gadījumā nosaka klātesošo dziedātāju pieredze un vietējās tradīcijas. Būtisks dievkalpojuma elements ir Bībeles lasījumi, kas veltīti katrai maija dienai.
Šo tradīciju Romā 1750. gadā ieviesa jezuīti, bet, sākot ar 19.gs. maija dievkalpojumi kļuva pazīstami visā katoliskajā pasaulē. Latgalē šī tradīcija tika kopta un godā turēta Latvijas brīvvalsts laikā, bet padomju periodā daudzi krucifiksi tika nogāzti un iznīcināti, tradīcija sāka izzust, jo arī ticīgie šajā laika posmā tika vajāti. Sākoties Atmodas periodam, atjaunojās arī katoliskās tradīcijas. Ceļmalu krusti daudzviet tika atjaunoti un līdz ar to atjaunojās arī maija mēneša tradīcijas. 20.gs. 90.g.s. arī F. Trasuna muzeja “ Kolnasāta ” ābeļdārzā tika uzstādīts un iesvētīts krucifikss, kur cilvēkiem , ne tikai muzeja apmeklētājiem, ir iespēja lūgties un pateikties Dievam.
Lai gan Sv. Jaunavai Marijai veltītie maija dievkalpojumi ir katoļu pasaulei raksturīga parādība, to norises apstākļi, forma un pārmantošana ir savdabīga. Latvijas kultūras kanonā tradīcija maijā noturēt dievkalpojumus pie brīvdabas krustiem jeb dziedāšana pie krusta ir iekļauta kā vienota vērtība kopā ar mirušo ofīciju jeb salmu dziedāšanu. Uzskatu, ka mēs varam būt lepni, ka Latgales tradīcijas ir pamanītas un novērtētas .
Balvu centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule uzsver: “Ir lietas, kas raksturo, Latgali īpašāk nekā citus novadus, un tādi ir maija dziedājumi pie krustiem. Lai šī tradīcija neaizietu nebūtībā mums ir svarīgi šo tradīciju ne vien pētīt un dokumentēt, bet arī pašiem aktīvi piedalīties šīs tradīcijas saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. ” Ieklausoties R. Cibules paustajā, šogad Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” kolektīvs maija sākumā pulcēja tuvākās un tālākās apkārtnes ticīgos pie Kolnasātas krucifiksa, lai kopā ar Ciskādu draudzes priesteri Imantu Petrovski un folkloras kopu “Kolnasāta” ( vad. Madara Broliša) kopīgi lūgtos un izdziedātu dziesmas par godu Jaunavai Marijai.
Inta Deksne,
F. Trasuna muzeja „ Kolnasāta” direktores p.i.
Solvitas Teilānes foto
0
0
0
