Kalendārs mūs šogad lutināja ne pa jokam, un daudzās brīvās dienas bija lielisks iemesls, lai brauktu ciemos pie radiem, lai pie sevis uzņemtu ciemiņus, kā arī lai dotos paceļot pa Latviju. Tieši tāpēc Līgo svinības Ozolaines pagastā šogad notika lielo brīvdienu priekšvakarā, un pasākums tā arī tika nosaukts- „Ielīgošana Bekšos”.
22. jūnija rīts atnāca ar nepastāvīgu laiku un visas dienas garumā uztraucāmies, vai svinības maz būs iespējams rīkot „Līgo kalnā”, vai arī – jālīgo būs Tautas nama aktu zālē, iztiekot bez ugunskura un citām brīvdabas priekšrocībām. Pāris reizes draudīgi lietus mākoņi vēl mūs pārsteidza, taču vakarpusē, īsi pirms pasākuma, lietus beidzot mitējās un debesis pavērās priecīgākās krāsās. Jau no plkst.19:00 gaidījām pagasta iedzīvotājus un viesus uz radošajām darbnīcām. To nu bija daudz, katram dodot iespēju iemācīties ko jaunu, sagatavoties līgošanai un arī izveidot sev kādu nieciņu par piemiņu no pasākuma. Kopā ar Sandru Stari un Nelliju Kotebo katrs varēja iemācīties izgatavot kļavu lapu cepuri, kopā ar folkloras kopas „Zeiļa” sievām varēja sev pagatavot Saulgriežu laika maģiskās pirtsslotas un uztaisīt sev smaržīgu skrubīti pirts rituālam, kā arī smelties iedvesmu un uzpīt sev dažādu stilu vainagus. Milzīgu interesi un pieprasījumu izraisīja Jeļenas Bondares vadītā hennas ķermeņa zīmējumu darbnīca, par ko liecināja nepārtrauktā garā rinda pie viņas. Šoreiz uzsvars tika likts tieši uz latviešu etnogrāfiskajām zīmēm. Plašas iespējas darboties bija arī bērniem – varēja izveidot gan savu „Jāņtārpiņu lukturīti”, kurā iedegt gaismiņu, kad paliek tumšs, gan pagatavot filca brošiņas, gan Līgo dekorus, ko piekārt mājās svētku sajūtas radīšanai.
Paralēli radošajām darbnīcām tika kurinātas arī pirtis. Patīkamu pārsteigumu mums sagādāja pirtnieks Viktors Glinskis, ar kuru mums bija tas gods iepazīties tikai pasākuma laikā. Jāatzīmē, ka Viktors ieradās pasākumā un pats brīvprātīgi noorganizēja īstus pirts seansus mūsu sagatavotajā pirtī. Tie, kas izmantoja izdevību un devās baudīt rituālu, izbaudīja īstu pirtnieka roku un kārtīgu pirts seansu, gluži kā Līgo tradīcijās paredzēts. Gribam teikt lielu paldies Viktoram par sagādāto patīkamo pārsteigumu un mūsu pasākuma apmeklētāju lutināšanu!
Plkst. 21:00 sākās svētku koncerts. Pasākumu atklāja f/k „Zeiļa”, ieskandinot to ar tautiskām Līgo melodijām. Ilgi nebija jāgaida un klāt bija arī Līga un Jānis limuzīnā Jāņu nakts krāsās, tikai šoreiz vēl lepnākā, kā filmā redzēts. Glaunā “Volga” vakara turpinājumā kalpoja arī kā brīnišķīgs fotorekvizīts. Kā jau Līgo svētkos, arī uz skatuves notika dažādas nenopietnas izdarības – Līga ar Jāni mēģināja ievērot Līgo diētu, taču beigās atmeta tai ar roku, jo nespēja turēties pretī kārdinājumam baudīt svētku galda gardumus; citkārt liriskās ansambļa „Nadežda” sievas devās uz Saulgriežu tirgu notirgot savu vīru… Acis priecēja Feimaņu kolektīvu brīnišķīgās dejas. Dāmas no kolektīva „Fazira” uzstājās krāšņos, greznos tērpos, ar patiesi elegantiem priekšnesumiem. Jaunietes no kolektīva „Ilgrozītes” dejā izdejoja Līgo nakts iemīlēšanos un pārdzīvojumus. Mazās dejotājas – grupa „Karameles” skatītājos raisīja sajūsmu un apbrīnu, rādot sanākušajiem skaistu deju-„Ziedu valsis”, kā arī patiesi oriģinālu un interesantu deju priekšnesumu „Moskītu deja”, kas lieliski iederējās brīvās dabas kontekstā, jo odi sanākušos līgotājus labprāt lika uz “kārā zoba”. Pasākuma laikā notika arī saimnieču konkurss, kura rezultātā tika noteikts, ka garšīgāko sieru Ozolaines pagastā gatavo Revita Runča. Līdzīgu punktu skaitu un degustētāju atzinību izpelnītās arī Intas Runčas un Ludmilas Blinovas gatavotie meistardarbi. Savukārt kupls vīru pulks sacentās alus mucas turēšanas sacensībās, kurās pierādīja, ka sapulcējušies bija tik tiešām stipri vīri, jo muca svēra ne mazāk kā 60 kg, bet vīri turējās kā ozoli un mucas ilgu laiku neizlaida no rokām. Pasākuma noslēgumā, protams, tika aizdedzināts Līgo ugunskurs, kā arī, gluži kā sendienās, pie mums šogad tapa Līgo lāpa, kuru tradicionāli uzstādīja un dedzināja, lai citi līgotāji malu malās varētu redzēt, kur notiek īstā līgošana.
Tumsai iestājoties sākās ilgi gaidītā zaļumballe ar Ēriku Gruzniņu. Talantīgais šlāgerdziedātājs priecēja klausītājus un daudzos dejotājus gan ar tradicionālajām Līgo dziesmām, gan arī ar saviem labākajiem hītiem. Populārā dziesma „Zirnekļa tīklos sapinies rīts” vakara gaitā izskanēja veselas piecas reizes. Lustīgās dejās pagāja ielīgošanas nakts Bekšos, un pēdējie dejotāji, kopā ar pašu muzikantu atstāja Līgo kalnu jau saullēktā. Promejot bija sajūta, ka tas bija nevis ielīgošanas pasākums, bet gan īstais Līgo.
Priecājamies, ka mūs lutināja patiešām labi, skaisti un silti laikapstākļi. Un no sirds vēlamies pateikties visiem, kas pielika palīdzīgu roku, lai svētki izdotos tik lieliski- folkloras kopai „Zeiļa”, sieviešu vokālajam ansamblim „Nadežda”, deju kolektīviem „Karameles”, „Ilgrozītes” un „Fazira” un viņu vadītājām: Ilgai Smanei, Inārai Daugulei un Ērikam Zlatkum, pirtniekam Viktoram Glinskim, Sandrai Starei, Jeļenai Bondarei, lepnās “Volgas” saimniekam Igoram Rubcovam, Liepu pamatskolas skolēniem, skolotājai Nellijai Kotebo, pārvaldes vadītājam Edgaram Blinovam, vīriem no Ozolaines pagasta pārvaldes un visiem citiem, kas iesaistījās pasākumā!
Santa Ostaša,
Ozolaines Tautas nama vadītāja