No 25. līdz 27. aprīlim tautas mākslas cienītājus Rēzeknes novadā kopā pulcēja tradicionālās Latgales podnieku dienas. Šis ir jau 33. pavasaris, kad ikviens interesents varēja vērot brīnumaino māla pārtapšanas procesu, aprunāties ar keramiķiem, kā arī iemēģināt roku pie podnieka ripas. Podnieku dienas šogad sākās ar teorētiskajiem lasījumiem Latgales kultūrvēstures muzejā. Te varēja gūt gan vēsturisku ieskatu māla mākslas attīstībā Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieces, profesores Ilzes Lozes lasījumā par agrā neolīta laika keramiku Lubāna mitrāja apkārtnē, gan arī iesaistīties Evalda Vasilevska diskusijā par Latgales amatniecību un to, vai mūsdienu globālajā pasaulē ir vajadzīgi amata kanoni.
Jau tradicionāli Podnieku dienu iecienītākā aktivitāte ir podnieku cepļa kurināšana. Šoreiz dūmi no podnieku cepļiem kūpēja divās meistardarbnīcās – vispirms, 25.aprīlī, pie keramiķa Viktora Pankova Vērēmu pagastā, kur ugunskristības piedzīvoja vairāk nekā 300 krūzes, glāzes, svečturi un citi māla darinājumi, savukārt dienu vēlāk cepli kurināja keramiķis Staņislavs Viļums Ozolaines pagastā. Keramiķis pastāstīja, ka uzņemties rūpes par cepli, kurā cits citam līdzās sagūluši vairāk nekā desmit autoru darbi, esot gan liels gods, gan arī atbildība. Jāatzīmē, ka abos podnieku cepļos šogad tika dedzināta svēpētā jeb melnā keramika.
Podnieku cepļa kurināšanu pie Staņislava Viļuma apmeklēja vairāki desmiti interesentu. Visbiežāk ciemiņi jautāja, cik māla darinājumu salien vienā ceplī? Keramiķis atzina, ka skaits ir atkarīgs no darbu lieluma: „Vienā ceplī varētu salikt aptuveni divus tūkstošus svilpaunieku vai arī pāris grīdas vāzes, tāpēc visprecīzāk cepļa ietilpību varētu raksturot, sakot, ka nepieciešams apstrādāt aptuveni 300 kilogramus māla, lai piepildītu cepli.”
Podnieku dienu izskaņā Maltas pagasta kultūras namā tika atklāta ikgadējā izstāde. Līdz 12.maijam tajā ikviens interesents var novērtēt vairāk nekā 30 Latgales keramiķu meistardarbus – gan krāšņi glancētus, gan bagātīgi rotātus, gan lipinātus, gan veidotus sarkanajā, gan melnajā glazūrā.
„Latgales keramika ir vienreizēja un neatkārtojama Latgales kultūrmantojuma tradīcija. Organizējot Podnieku dienas un veidojot plašu Latgales keramiķu darbu izstādi, tiek popularizētas lietišķās mākslas tradīcijas, kā arī veicināta Latgales amatniecības aizsardzība un saglabāšana,” uzsver Podnieku dienu rīkotāja, Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne. Bez Rēzeknes novada pašvaldības, Podnieku dienas palīdzēja organizēt arī Tautas lietišķās mākslas studija „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Latgales Kultūrvēstures muzejs. Podnieku dienu tapšanu finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
0
0
0
