“Mes svynam sovu volūdu. Šudiņ mes tū svynam īpašā vītā. Vītā, kur globojās vairuoki izcyly myusu volūdas i gora spāka līceibys. Daudzi nu myusim šudiņ pyrmū reizi īraudzies Andriva Jūrdža Myužeiguo kalindera i Manteifeļa Inflantu zemes laika gruomotas oriģinalus. Mes svynam sovu volūdu. Mes svynam sovu volūdu — cauri aizlīgumu laikim i pašu aizalīgšonuos vuojumam,” — tā atklājot Latgales dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 12. martā teica Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule. No rīta līdz pat pēcpusdienai bibliotēkas ātrijā skanēja latgaliešu valoda, sarunās, dziesmas, izrādēs, te varēja iegādāties latgaliešu grāmatas un skaņu ierakstus, nobaudīt un iegādāties arī latgaliešu kulināro mantojumu. Vērienīgais pasākums – Latgales diena, bija veltīts vienai no pašlaik LNB aplūkojamās izstādes “Nevar nerakstīt” tematiskajām daļām – latīņu drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē un Latgales kultūras renesansei.
Dienu iesāka Andrīva Jūrdža un Pītera Miglinīka novadnieki — Nautrēnu pagasta Rogovkas jaunieši ar emocionāli spēcīgu uzvedumu. Dienas gaitā klausītāji varēja sekot Ontana un Annes gaitām Baltinavas teātra kopas “Palādas” komēdijā “Ontans izaklaidej”, dziedāt un dejot kopā ar Viļakas novada folkloras kopu “Upīte”, lasīt latgaliski tulkoto pasaules literatūras šedevru — Luisa Kerola grāmatu “Alise Breinumu zemē”, skatīties latgaliešu filmas, apmeklēt izstādi, kur glabājas unikāli vēsturiski materiāli — rakstu liecības no laika, kad nedrīkstēja rakstīt dzimtajā valodā, bet – nevarēja nerakstīt, kad radās tautas spītības un gara spēka apliecinājumi – ar roku rakstītās grāmatas, lūgšanas, dziesmas!
Akadēmiskajos lasījumos piedalījās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta profesore Skaidrīte Kalvāne (māsa Klāra, P.I.J.), Daugavpils Universitātes asoc. prof. Henrihs Soms, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesore Lidija Leikuma, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska, kā arī šo rindu autore. Dienas izskaņā plkst. 16:30 muzicēja postfolkloras grupa “Rikši”.
Kā uzsvēra LNB direktors Andris Vilks, šīs jau ir ceturtās Latgales dienas Nacionālajā bibliotēkā, bet pirmās tās jaunajās telpās, Gaismas pilī, vietā, kur satiekas novadi, tautas gara kultūras mantojums. Viņš novēlēja – ne tik daudz lūkoties pagātnē, bet svinēt valodas, tostarp arī latgaliešu valodas nākotni un renesansi, kā arī aicināja tikties nākamgad, Latgales apvienošanās kongresa simtgades gadā.
Kā vēstīts LNB mājaslapā, izstāde “Nevar nerakstīt” ir apskatāma LNB līdz š. g. 27.martam. Tā ir veltīta trim neparastām epizodēm rakstītā vārda vēsturē: brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vidzemē 18. gs. vidū; drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē; Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gs. 40. gados. Šie trīs vēsturiskie posmi pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvēs, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja. Ieeja bez maksas.
Anna Rancāne
Autores foto