Lieldienu izjūta katram cilvēkam ir sava. Kādam tā ir klusa lūgšana un gaviles par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kādam rituālas izdarības saulītes atnākšanai par godu, vēl kādam iespēja visai ģimenei kopā pavadīt brīvdienas. Pavasara saulgrieži, saulstāvji, ekvinokcija, pagāniskās un kristīgās Lieldienas – gadu desmitiem un simtiem ejot, viss saplūdis lielu un mazu gaidītos un līksmi svinētos pavasara svētkos, kas sevī nes vēstījumu par saules un gaismas atgriešanos, gaismas uzvaru pār tumsu, labā uzvaru pār ļauno, galu galā – par atdzimšanu.
1. aprīlī Griškānu pagastā Lieldienu svinēšana ar nolūku tika organizēta pēcpusdienā, lai cilvēki varētu paspēt gan nosvinēt baznīcā Kristus Augšāmcelšanās svētkus, gan atnākt uz pasākumu kultūras namā, jo tas mūsdienās nav nekāds brīnums, ka viens un tas pats cilvēks Lieldienās pēc dievkalpojuma nopērk lielveikalā Ķīnā ražotu „Lieldienu zaķi” un dodas uz visai laicīgu svētku svinēšanu.
Lietus un saltais laiks šā gada agrajās Lieldienās nekavēja svinēt gribētājus mērot ceļu līdz pasākuma norises vietai. Par izklaidēm visai ģimenei rūpējās Griškānu pagasta dramatiskā kolektīva „Aizspogulija” un jaunatnes centra „JOLO” dalībnieki. Zālē valdīja jautra un draudzīga atmosfēra – gan mazi, gan lieli, gan jauni, gan ne tik jauni pagasta iedzīvotāji omulīgi iekārtojās pie kopēja svētku galda. Pasākums sākās ar dramatiskā kolektīva „Aizspogulija” Lieldienu priekšnesumu. Neizpalika arī Zaķu mātes pūpolpēriens. Turpinājumā pasākuma dalībnieki gan dejoja, gan minēja mīklas, gan spēlēja spēles, gan piedalījās jautrās sacensībās. Prieka un jautrības netrūka pavasarīgajā dienā, bet vislielākais gandarījums bija par olu ripināšanu. Katrs vēlējās, lai viņa Lieldienu oliņa aizripotu vistālāk. Arī olu sišanās noritēja itin spraigi – tā ir viena no jautrākajām aktivitātēm Lieldienās. Latvietim Lielā diena ir dzīvības, saules un auglības svētki, tāpēc liela nozīme ir visam, kas apaļš – siera ripulim, sviesta cibai, karašai, zirņiem un, protams, olām. Mūsu senču galdā ola nebija pierasts produkts, tālab Lieldienās, kad īstā vaļa olas saēsties, tas ar lielu prieku tika arī darīts. Ticējumi vēsta: olas jāēd, lai būtu apaļš kā ola – gan pats, gan lopi; lai būtu laba labība un lini. Tādēļ zaķi, gatavojoties Lieldienām, bija nokrāsojuši varen daudz olu, lai pietiktu visiem svinētājiem. Aktīvākie pasākuma dalībnieki sapelnīja pilnas kabatas ar olām.
Bija iespēja arī radoši izpausties olu krāsošanas darbnīcā. Pēc klātesošo vērtējuma trīs skaistāko olu krāsotāji ieguva balvas – olu trauciņus.
Dienas kļūst garākas, saulīte siltāka. Cik ļausimies brīnumiem ticēt, tik brīnumus sastapsim! Lai visiem pavasaris būtu tik jauks un krāsains, kā raibās oliņas Lieldienu zaķa groziņā!
Inga Oltiņa,
Griškānu pagasta KN dramatiskā kolektīva „Aizspogulija” dalībniece
0
0
0
