17. aprīlī Rēzeknes novada domi apmeklēja Labklājības ministre Ramona Petraviča, ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.
Tiekoties ar Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu, izpilddirektoru Jāni Trošku un Sociālā dienesta vadītāju Silviju Strankali, tika pārrunāta virkne jautājumu – par sociālo problēmu risināšanu novadā, par deinstitucionalizācijas procesa gaitu, par NVA lomu nodarbinātības veicināšanā un administratīvi teritoriālo reformu.
M.Švarcs informēja, ka jau vairākkārt griezies valdībā ar priekšlikumu, kas ļautu valstij un pašvaldībām solidāri risināt nodarbinātības un sociālās jomas problēmas, proti, ierosinot daļu no līdzekļiem, ko pašvaldības maksā sociāli mazaizsargātajām grupām – Garantēto minimālo ienākumu (GMI), atgriezt pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai.
“Šobrīd Rēzeknes novadā izdevumi GMI segšanai ir 373 000 gadā. Ja daļa no summas tiktu atgriezta pašvaldībai uzņēmējdarbības veicināšanai, mēs spētu vēl vairāk atbalstīt uzņēmējus, kas savukārt varētu radīt jaunas darbavietas”, atzina M.Švarcs. Īpaši aktuāli šāds sadalījums būtu pašvaldībās ar augstu bezdarba līmeni un lielo sociālo spriedzi. Rēzeknes novadā šobrīd viens no augstākajiem bezdarba rādītajiem valstī- 16 % darbaspējīgo iedzīvotāju ir bez darba.
Labklājības ministre Ramona Petraviča atzina, ka viņai ir liela pieredze uzņēmējdarbībā, un šādi pasākumi noteikti būtu atbalstāmi, jo tieši uzņēmēji ir tie, kas maksā nodokļus un veido valsts budžetu.
Rēzeknes novadā uzņēmējdarbības veicināšanai ar nodibinājuma LEARN (Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā) starpniecību tiek atbalstīti vismaz 14 projekti, kuriem tiek piešķirti 30 tūkstoši eiro gadā, un tiem ir reāla atdeve. Šādu praksi pārņēmušas arī Ludzas un Viļakas pašvaldības.
Diāna Selecka, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Autores foto
0
0
0
