Vai jūs kādreiz esat izjutuši uz savas ādas robežas šķērsošanas īpatnības? Ja nē, tad mēģiniet izjust, lasot šo rakstu par to, kā Kaunatas vidusskolas 10. un 11. klases skolēni ar savām audzinātājām Irēnu Selivončiku un Mariju Mukāni ceļoja uz Baltkrievijas Republiku.
Agrā 27. aprīļa rītā, vēl samiegojušies, jaunieši devās pie skolas, lai kāptu autobusā un brauktu pretim kārdinoši nezināmai valstij. Ātri sasniedzot Latvijas – Baltkrievijas robežu, skolēnus pamodināja gides balss, kas ziņoja, ka ir pienācis laiks sagatavot pases un neizrādīt savu arvien pieaugošo uztraukumu robežsargiem. ‘’Citādi būs nepatikšanas,’’- viņa piemetināja. Robežpunktā skolēnus gaidīja vēl viena nezināma lieta – Baltkrievijas rubļi. Jaunieši visas trīs dienas nodarbojās ar matemātiku – pārskaitīja rubļus uz eiro. Tiesa, skaitīšana gan bija dažāda, kāds veikli sarēķināja galvā, bet kāds ar veikliem pirkstiem sarēķināja uz kalkulatora.
Ekskursijas galamērķī, Minskā, skolēni apskatīja šo neparasto pilsētu pa autobusa logu, kā arī paviesojās sarežģītas formas arhitektūrā būvētajā Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā, kur tuvāk iepazinās ne tikai ar šīs bibliotēkas daudzajiem stāviem, kuros glabājas grāmatas, bet arī ar jau minētajiem Baltkrievijas rubļiem un Minskas panorāmas skatu no 23. stāva. Pirmā diena noslēdzās ar brīvo laiku un vakariņām, kur skolēni nogaršoja tādu neierastu ēdienu, kā šaurma, kas garšo tāpat kā mums vairāk ierastais kebabs.
Otrā diena tika iesākta, steigā brokastojot viesnīcas restorānā, lai paspētu nokļūt līdz Minskas centram ar metro. Braucienam sekoja Minskas centra izpēte kājām. Jauniešus sagaidīja gan vēsturiskais pilsētas centrs, gan daži mūsdienīgi muzeji. Pastaigājāmies Baltkrievijas vēstures parkā ‘’Sula’’, kas nav nosaukts dzēriena vārdā, kā varētu likties, bet gan upes vārdā. Sulas upe ekskursantiem nesa mierīgu, bet patīkamu pārsteigumu – vizināšanos 12.gs. vikingu kuģī. Lai varētu kāpt uz kuģa klāja, zēniem nācās parādīt drosmi, mērojoties spēkiem ar vikingu un metot mērķī smagus cirvjus, ko meitenes nevarēja pat pacelt!
Dienas noslēgumu skolēni pavadīja tirdzniecības centrā, kas atrodas pilsētas laukumā un zem zemes.
Trešās dienas rīts nesa atkal tikpat garšīgas brokastis viesnīcas restorānā un garu ceļu mājas virzienā – braucām uz Polocku. Tur mūs sagaidīja vecā Polockas Universitāte. Gide izrādīja izglītības iestādi un pastāstīja studentu teikas par savu augstskolu. Ekskursijai sekoja darbiņš, jo skolēniem tika piedāvāts katram pašam izveidot savu dizainu Polockas magnētiņam, kuru pēc tam varēja ņemt līdzi kā suvenīru.
Braucot mājās, neviens autobusā negulēja, kāds ļoti emocionāli un krāšņi dalījās savos iespaidos, bet cits, savukārt, to visu nepārtraukti klausoties, vienkārši nespēja iemigt. Noguruši, bet gandarīti pēc interesantās un piepildītās ekskursijas ceļotāji nokļuva Kaunatā ap desmitiem vakarā, bet sarakste par braucienu turpinājās visu nakti, un arī nākamajā dienā skolā vēl joprojām skanēja nebeidzamie un emociju pilnie stāsti par Baltkrieviju!