Beidzūt ir tei seņgaideituo reize, kod muni piersti grib raksteit latgaliski, deļtuo, ka viņ tai variešu pasaceit tū, kas laužās iz uoru! (Ir sajiutys, kurys varim izsaceit tikai tamā volūdā, kurā dūmojūt aizmīgam i mūstomēs…)
Storp goda skaistuokūs i reizē stresainuokūs svātku klopotom vysim gribīs apsastuot i ni par kū nadūmuot. Itūgod maņ tys izadeve, i par tū paļdis Baļtinovys amaterteatra “Palādys” izruodei “Ontans i Zīmyssvātki”. Cik pateikamai beja pasuokumu smecerī (kai scenareju nūsauce mynātuo kompaneja) jau pyrms loba laika rezervēt i gaideit tū 29. decembra 18. stuņdi, lai brauktu iz Sylmolys pogosta Sylmolys kulturys nomu Gornicā, kur jau trešu reizi baļtinavīši ir gaideiti gosti!
Gornica, lai ari puorsvorā ir vacticeibnīku i krīvyski runojūšūs puse, bet te latgaliskais vysod ir bejs daļa nu cylvāku ikdīnys i sadzeivis. Te pat krīvvolūdeigais nikod napasaceis, ka nasaprūt, kū latgalīts runoj… I lai ari zālē beja breivys vītys, bet, asu drūša, ka tys tikai nu tuo, ka itymā vokorā daudz kur beja “egleitis i karnevali”, i bārnu vacuokim byuteibā nabeja izvēlis storp pīnuokumim i sirdspīcys šaļti… Bet prīcej, ka beja ari godūs vysai cīnejami skateitōji, kuri ar viezeņom i mozbārnu daturāti atguoja iz itū izrōdi i saceja, ka īt vērtīs baļtinavīšus jau na pyrmū reizi.
Tai saguoja, ka braucem pa taisnū nu cyta pasuokuma i deļtuo leidza beja muna septeņgadeiguo meiteņa, bet niu varu viņ prīcuotīs, ka juos pyrmuo tikšonuos ar myusu, latgalīšu, slovonū teatri beja tik emocionalai eista. Juos vaicuojumi līcynuoja, ka jei maņ blokus nažuovoj, bet dūmoj par tū, kas nūteik iz skotuvis. I, kai jau bārnam, vysleluokuo bāda beja, voi tik tys Solavecs ir eists? I pi vysa tuo – apbreinojamuo bārna spieja pamaneit detalis, kurom mes, lelī, napīvieršam uzmaneibys, bet tuos myus uzrunoj. Vaca ustoba… Nav cepļa… Tualetis papeira ruļļs (naz kur iz greidys)… Speiduli iz Syvāna astis gola… I lai ari juos acs vysu uztvēre gona nūpītnai, vystik tuos vēļ naspiej atškiert, kur beidzās spēle i suocās dzeive, bet zynu, ka jai ituos gondreiž divejis stuņdis deve kū daudz palīkūšuoku nakai juos vīnaudžim, kas itū laiku pavadēja sātā pi datora…
Bet runojūt par akteru talantu, juopīmiņ jūs prasmeigums savīnuot skotuvi i zalu vīnā vasalumā. Ari deļ ituo izmontuotuos detalis – teicieja lūma, dzīsmis, tradicionalais gastiņča pīduovuojums, maizis kukuļa “izsūle”, kurā itūreiz kaids skateituojs napažāloja i 10 eiro – tys vyss nav scenarejs, bet talants – byut eistam, vīsmīleigam, byut latgalīšam iz i aiz skotuvis…
Lai nuokušais gods nas bīžuokys tikšonuos i veseleibu, ļaunūt atguodynuot, ka myusu dzeivē ir daudz ari prīceiga i smīkleiga. Lai “Palādom” Gaiļa godā vēļ vaira draugu! Storp cytu, kai uzzynōjom, tod ir kaidi uzticeigi ituos izruodis skateituoji i Baļtinovys akteru talanta cīneituoji, kas izruodi izbauda jau catūrtū vokoru i kotru reizi pasnādz gordu pateiceibu! Bet itam amaterteatram seneji i dedzeigi pīlyudzieji ir ari Sylmolys pogostā – Ināra Belova Baļuckūs (gostim beja sacapuse vasalu kolnu kekseņu) i ari Prezmūs Jeļena Rumjanceva i Nizinu saime. I, kai saceja Sylmolys KN vadeituoja Nataleja Stafecka, tod iz cyta gods nūteikti aicynuos i gaideis baļtinavīšus otkon… Lels paļdis Natalejai par organizatoriskū dorbu i ryupem par leidzcylvāku kulturizgleiteibu!
Svecis izdag, čajs izadzer, egleitem nūbierst skujis, vysi svātki paīt… Palīk sajiutys i “Ontons i Zīmyssvātki” ir nu tūs, kas atsabolsoj sirdī, i deļ tuo itei jau cauri godim ejūšuo izruode byutu vītā i laikā gon Leldīnē, i ari Vosorys svātkūs, viņ egleitis vītā nūlīkūt smuordeigu bārzu…
Pībiļde ar smaidu. Kai moza eglis skuja plykā kuojā, tai maņ drupeti īsadyure, ka izruodē muns vuords tyka izmontuots moderniskuo, čyulyskuo apzeimiešonai, bet itei muna suope i tyvai nastuov naboga Ontona dubultdyurīņam kuojā (nu vepra svora i vadaklys osuo papīža). I gols golā – munu vuordu jau da “Palādu” izkiezēja, kai zinit, čyulyskais duets ar tū parodiskū Miļdeņu sūpluok. Tai ka – vyss kuorteibā i itaidu breineigu storpsvātku nūtykumu es vysod pīminiešu ar lobim vuordim.
Pateiceibā i cerūt iz jaunu sasatikšonu iz cyta gods –
Skaidreite Svikša,
(“Vītejuo Latgolys Avīze”)
N. Stafeckys i S. Svikšys foto
0
0
0
