Lai arī tradicionāli par gada īsāko nakti un garāko dienu saucam 23. jūniju jeb Līgo svētkus, tomēr īstie vasaras Saulgrieži ir 21. jūnijā, kad daba piedzīvo savu pilnbriedu, pārejot no pavasara uz vasaru. Tieši šo dienu uzskata par vismaģiskāko un enerģētiski bagātāko. Tāpēc arī mēs Ozolainē nolēmām Ielīgošanas pasākumu rīkot īstajā saulgriežu laikā.
Diena sākās ar Jāņu vainagu pīšanu, jāņuzāļu pušķu veidošanu un ozollapu virtenes vīšanu, lai to visu vēlāk nogādātu uz svinību vietu – Līgo kalnu.
Nu jau kļuvis par tradīciju Ielīgošanas pasākumu sākt ar brīvdabas teātra izrādi. Šogad ciemos uzņēmām Rogovkas amatierteātri, ar tā vadītājas Marutas Miščenko oriģinālizrādi “Sovā saimī”, kuras tematika piederas Līgosvētkiem – par mīlestību, par sava īstā pāra atrašanu, un to visu papildina ne viena vien kurioza situācija.
Ielīgošanas pasākumu turpinājām ar svētku koncertu, ko atklāja folkloras kopa “Zeiļa” ar skanīgām dziesmām akordeona pavadījumā. Viedās kolektīva sievas dalījās ar Līgo un Jāņu dienas ticējumiem, sniedzot padomus līgotājiem. Bet tautas deju kopa “Dziga” fokloristisko ievadu padarīja vēl krāšņāku ar skaistām dejām, ar daiļajiem taututērpiem un greznajiem ziedu vainagiem.
Iepriecināt skatītājus ar saviem priekšnesumiem bija ieradušās meitenes no Feimaņiem horeogrāfes Ilgas Smanes vadībā, – deju kolektīvs “Fazira” un mazo dejotāju klubiņš “Karameles”. Mazās dejotājas priecēja ar tematisko deju “Ziedu pļavā”, kā arī deju priekšnesumu par pirts tēmu. Savukārt jaunietes no kolektīva “Fazira” uzstājās ar jautru un amizantu deju priekšnesumu “Ganos”, uz brīdi pārceļot visus uz Austrijas Alpu pļavām, ko papildināja jodelēšanas skaņas un nepaklausīgas Alpu pļavu raibaļas uzvedība.
Paralēli dziesmām, dejām un dažādām nopietnākām un nenopietnākām svētku aktivitātēm, svētku svinētāji varēja iesaistīties arī radošajās darbnīcās. Ozolaines Tautas nama jaunatnes lietu speciālistes un floristes Veronikas Lazarevas vadībā ikviens varēja izveidot sev krāšņu ziedu vainagu vai arī iemācīties izveidot vainagu mazāk ierastā – bizes izskatā. Tautas nama rokdarbu pulciņa vadītāja Nellija Kotebo un Jeļizaveta Marjanova veidoja hennas tetovējumus – latvju spēka zīmes. Folkloras kopas “Zeiļa” dalībnieces, dažādu zāļu un ārstniecības augu zinātājas Jūlijas Kolesnikovas vadībā uz ugunskura tika vārīta smaržīga, veselīga un garšīga zāļu tēja, uzklausījām padomus zālīšu vākšanā, jo, kā zināms, tieši saulgriežos ievāktajiem augiem ir visspēcīgākās īpašības. Bet Ozolaines Tautas nama senioru kluba “Uguntiņa” dalībnieces Gaļina Filipova un Eleonora Prokofjeva parūpējās par to, lai ikviens varētu savām acīm redzēt, kā top Jāņu siers un kā senāk ikvienā mājā gatavoja īstu lauku sviestiņu. Sviesta kulšanas jeb, kā daudzviet senāk to sauca, sviesta nīšanas procesā iespēja līdzdarboties bija ikvienam.
Sanākušos svētku svinētājus aicinājām dalīties ar Līgo pantiņu un tautasdziesmu zināšanām, kā arī atbildēt uz dažādiem Līgo viktorīnas jautājumiem, pretī saņemot ielīgošanai un līgošanai noderīgas balvas. Pasākuma laikā arī noskaidrojām, ka Latvijā dzīvo vai ir reģistrētas 10 102 Līgas un 51 549 Jāņi, bet Līgo kalnā pasākumā bija ieradusies viena Līga un seši Jāņi! Tad nu aicinājām visus lepno vārdu nesējus uz skatuves, lai suminātu un iepriecinātu ar īpaši viņiem veltītu uzmanību un svētku dāvanām.
Tāpat šogad pirmo reizi izsludinājām arī krāšņākā vainaga konkursu, aicinot meitenes, dāmas, sievas rotāties ar krāšņu dabas sarūpēto ziedu rotu, kas ir gan saules simbols, gan tradicionāls Līgo svētku rekvizīts, gan arī, neapšaubāmi, krāšņa galvas rota. Katrai vainags bija citādāks- te peoniju lielie krāšņie ziedi, te sulīgi sarkanas rozes, te rūtas, margrietiņas, ozola lapas un sarkanie āboliņi, pat meža zemeņu zariņi ar veselām ogām- tik krāšņs un daudzveidīgs skats bija vērojams vainagu parādē. Defilējot ap ugunskuru dziesmas “Meitene zeltene” pavadījumā, meitenes atrādīja savus vainagus klātesošajiem, un tieši ar skatītāju ovācijām arī tika noteikts, ka viskrāšņākā vainaga īpašniece šoreiz ir Malēna Careva, folkloras kopas “Zeiļa” jaunākā dalībniece. Savukārt vīri tika aicināti piedalīties alus dzeršanas sacensībās, kam sekoja folkloras kopas “Zeiļa” ticējumi par alu un, protams, alus dziesma, jo Līgo un Jāņu diena nav iedomājama ne bez siera, ne arī bez alus.
Kad svētku koncerts bija izskanējis, stafeti pārņēma Aldis Kise, priecējot ar savu muzicēšanas prasmi un aicinot visus ļauties lustīgai dancošanai zaļumballē.
Bet, kad kājas zaļumballē bija iesildītas, aicinājām piedalīties vēl kādā nebēdnīgā pasākumā ar nosaukumu “Uznes sievu Līgo kalnā!”. Kā vēsta viena no Līgo tradīcijām, tad senāk svinību vietas atzīmēja ar trim vārtiem (sakrustotām meijām) – pirmie Jānim un jāņubērniem, otrie- saulrietam, bet trešie – saullēktam. Lai arī Līgo kalnā ir tikai vieni vārti, toties tie ir skaisti un simboliski spēcīgi- ikviens, kurš kāpj kalnā, iziet cauri Jumīša vārtiem. Sievu nešanas sacensībās uzvarēja tas pāris, kurš pirmais izskrēja caur šiem vārtiem. Uzvaras laurus šoreiz plūca Jūlija Borisova un Guntis Dunčs.
Agrākajos laikos viena no Līgo tradīcijām bija ratu riteņa ripināšana no kalna, ko papildināja līgotāju skriešanās ar to. Ratu ritenis, saukts arī par Saules ratu, tradicionāli tika apsiets ar pērno sienu un sagatavots aizdedzināšanai un ripināšanai no kalna saulrietā. Šoreiz priekšroku dalībai sacensībās deva jaunākā paaudze, ar lielu entuziasmu mēģinot pārspēt ne tikai pretiniekus, bet arī pašu degošo riteni. Šajā sacīkstē, skrienot pārī, uzvarēja Annija Gutāne un Martins Ostašs.
Saulei rietot, bija laiks iedegt svētku uguskuru. Sanākušos līgotājus aicinājām sadoties rokās un kopīgi doties simboliskā saules aplī apkārt ugunskuram. Šim brīdim neaizmirstamu skanējumu deva folkloras kopas “Zeiļa” vadītājas Ināras Blinovas spēcīgais a’capella dziedājums un svinīgā ugunskura iedegšana, ko veica Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs. Tas viss kopā veidoja ļoti īpašu atmosfēru, ko vēlējāmies sagādāt ikvienam, kurš tovakar bija atnācis.
Caur tradīcijām, humoru, spēka dziesmām, dejām un zīmēm, interesantām radošajām darbnīcām un nostaļģiju par seniem rituāliem un kulināro mantojumu – ar to visu vēlējāmies ikvienam radīt iedvesmu saturīgai Līgo svinēšanai, jo saulgriežu patiesā nozīme un agrākās to svinēšanas paražas arī mūsdienu svētkos spēj ienest daudz prieka un padarīt tos īpašus.
Paldies visiem, kuri pielika savu roku, lai šie svētki izdotos- gan Ozolaines Tautas nama kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, gan brīvprātīgajiem, gan pagasta pārvaldes darbiniekiem. Paldies visiem svētku apmeklētājiem un aktivitāšu dalībniekiem! Spēks ir mūsu pašu rokās, spēks ir mūsu pašu darbos, spēks ir mūsu pašu garā un spēks ir vēlmē darīt! Kamēr vien būs cilvēki, kuri vēlēsies svētkus svinēt skaisti, interesanti un saturīgi, tikmēr dzīvos arī svētku gars, būtība un, neapšaubāmi, skaistās mūsu gadskārtu svētku tradīcijas!
Līgo svētki nosvinēti, bet nu jau nav aiz kalniem arī Ozolaines pagasta svētki, kas notiks 10. augustā, bet sāksies jau iepriekšējās dienas vakarā ar filmas par Ozolaines pagastu prezentāciju. Pagasts šogad svin savu 80 gadu jubileju, tāpēc ir īstais brīdis, lai šķirtu vēstures lappuses, rādītu un stāstītu par to, kas mūsu pagasts ir šodien un kāds tas bija agrāk. Vēl joprojām aicinām visus iesaistīties vēstures izzināšanā, daloties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video, leģendām un teikām – ar visu, kas palīdzēs izpētīt pagasta vēsturi jo pamatīgāk! 10. augustā, kad dienas darbi būs apdarīti, pulcēsimies kopā, lai sportotu, baudītu kultūras programmu, iesaistītos radošajās darbnīcās, kā arī iepirktos Rēzeknes novada amatnieku un mājražotāju tirdziņā.
Santa Ostaša,
Ozolaines pagasta Tautas nama vadītāja
0
0
0
