Piektdien, 22. augustā, jau no agra rīta, Rēzeknes pašvaldības ēkas vestibilā valdīja neparasta gadatirgus noskaņa. Lai mudinātu iedzīvotājus uzturā lietot kvalitatīvu vietējās izcelsmes produkciju, vienlaikus atbalstot savus zemniekus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes nodaļa, sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, divas dienas organizēja daudzpusīgu pasākumu “Izvēlies novadā audzēto”, kura laikā bija iespēja apmeklēt izglītojošus seminārus par netradicionālo augu audzēšanu, apskatīt pašmāju audzēto tomātu un dažādu augu stādu izstādi. Savukārt otrajā semināra dienā (22. augustā) aicināja apmeklēt lauku labumu tirdziņu, kur varēja iepazīties, degustēt un iegādāties pašmāju produkciju, kas audzēta vai izgatavota Rēzeknes un Viļānu novadu zemnieku saimniecībās.
Pircēju rinda jau drīz vien izveidojās pie dekšārietes Vinetas Knappes sietajiem sieriem un Ozolmuižas pagasta Lukstiņmāju tomātiem, kas pārsteidza ar krāsu un formu daudzveidību. Pircējus vilināja gan sulīgās, melnās kazenes no Tālivalža Kopela bioloģiskās zemnieku saimniecības „Strauti” Bērzgales pagastā, gan rubīniem līdzīgās rudens avenes, ko savā piemājas saimniecībā „Silavas” audzē Jānis Klepers un Inta Rancāne no Nautrēnu pagasta. Inta stāsta, ka ar aveņu audzēšanu nodarbojas jau septiņus gadus, taču produkcijas noiets sokas palēnītēm. “Pārdodam tirgū, arīmēģinām piedāvāt kafejnīcām un restorāniem. Labprāt piedāvātu savas ogas pircējiem pa tiešo, saimniecībā, tas būtu ērtāk mums un arī lētāk viņiem.”
Z/s „Lapsiņas” no Sakstagala pagasta pārdeva gan diētiskās paipalu olas, gan cepumus, kas gatavoti pēc senajām latgaliešu receptēm – rozītes un žagariņus. Visiem jau labi pazīstama ir Lendžu pagasta zemnieku saimniecība „Ķirši”, kura tirgoja kāpostus, burkānus, bietes, sīpolus, ābolus, bumbierus.
Dārzkopis Guntars Skudra piedāvāja neparasto priežu čiekuru ievārījumu un padalījās ar atspirdzinošā piparmētru sīrupa dzēriena recepti. “Trīs litru burkā ieliek buntīti piparmētras vai melisas, pielej vārītu atdzesētu ūdeni, vai avota ūdeni un pieber cukuru – uz litru ūdens 1 kg cukura. Diennakti nostāv, tad vēl pievienoju nedaudz citronskābi vai citronsulu, tas darbojas arī kā konservants, lai ilgāk glabātos. Jāuzvāra līdz uzmet pirmo burbuli, bet nevārīt. Labi uzglabājas un ir veselīgs.” Savukārt priežu čiekuru ievārījuma recepti, kā smejas Guntars, priekšā pateikušas priedes, kas augot turpat pie mājdurvīm. “Tas ir dabas resurss, kuru vajadzēja izmantot, tāpēc es meklēju visādas iespējas, kā to darīt. Čiekuri jāvāc jūnija mēnesī, kamēr tie vēl nav sveķaini. Ļoti veselīgs dažādām kaitēm un arī garšīgs.”
Šobrīd, kad tirgus pārblīvēts ar Polijas dārzeņiem, Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst tiešā tirdzniecība, kad lauksaimnieki apvienojas un piedāvā savu izaudzēto un saražoto produkciju tieši patērētājiem, Rēzeknes novadā šāda tiešās tirdzniecības kustība vēl ir tikai iedīgļos, taču zemnieki uzskata, ka tā varētu būt vērtīgs atspaids. Tā domā arī zemnieku saimniecības “Ezerzeme” īpašniece Staņislava Igaune no Bērzgales pagasta, kura tirdziņā piedāvāja bioloģiski audzētus ziemas ķiplokus. Viņasprāt, ķiploku audzēšana Latgalē būtu ienesīga nodarbošanās, ja rastos drošība, ka izaudzēto varēs pārdot. “Es domāju, ka tas būtu labs pamats, lai mazais ražotājs attīstītos. Te būtu sava iniciatīva jāparāda pašvaldībai. Piemēram, kāpēc nevarētu produktu iepirkumā skolām priekšroku dot vietējo zemnieku izaudzētajam? Tagadējais iepirkumu likums šādiem maziem uzņēmējiem kā mēs nemaz neļauj iet tirgū. Tanī pašā laikā Rēzeknes tirgū pa 25 centiem var nopirkt spāņu ķiplokus, un cilvēks, kas īsti neorientējas precē un meklē lētāko, nopērk to pašu.” Dekšāres pagasta zemniece Vineta Knippa uzskata, ka Rēzeknē būtu nepieciešams veikals, kur vietējais ražotājs varētu aizvest pārdošanai savu preci. “Lai man nav pašai tirgū jāstāv, jo tas aizņem ļoti daudz laika, bet zemniekam jau tā laika parasti nav.”
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes nodaļas vadītāja Inta Nagle par pasākumu ir gandarīta. “Ceram šādu tirdziņu atkārtot vēl vismaz nedēļas četras, kamēr zemnieku dārzos nobriest raža. Skatos, ka pircēji tomēr ir, ka viņiem ir svarīgi izvēlēties savā novadā izaudzēto, te ir arī lētāk.”
“Noteikti nākšu uz šejieni, ja šāds tirdziņš notiks arī nākamnedēļ,” – atzīst pircēja Vija. “Tomēr te tu redzi zemnieku, kurš to visu izaudzējis, saražojis. Tirgū ne vienmēr tā ir. Savējie ir noteikti jāatbalsta, piemēram, es pazīstu Intu, kas audzē rudens avenes, ikdienā redzu, kā viņa, nostrādājusies no rīta līdz vakaram, vēl lietū un vējā sēž tirgū. Ja būtu tāda iespēja to darīt normālā, siltā telpā, kur cilvēks atbrauc ar savu preci, tas nu būtu ļoti atbalstāmi.”
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
