Nevar pazust tas, ko mīli,
Nezūd darbs, kas krietni veikts,
Arī tad, ja mūža gājums
Šķiet pārāk negaidīti beigts…
Aust balta 13.decembra diena, šoreiz lakatā melnā. Raud debesis, raud dvēseles un mūsu sirdis par skaudru un neaptveramu ziņu – pa varavīksnes tiltu devies Maltas pagasta pārvaldes un Pušas pagasta pārvaldes zemes ierīkotājs Viktors Šmaukstelis. Projām, projām pār aizsaules slieksni dzīve aizsāktā lēni mūžībā kāpj. Un nav mums vārdu, kas izsacīt spētu, ko jūt sirdis…
Viktors Šmaukstelis piedzima tieši Ziemassvētkos – 1955. gada 25. decembrī, pirms 63 gadiem, Paulīnas un Vladimira Šmauksteļu ģimenē.
Savas skolas gaitas viņš uzsāka 1962. gadā Maltas vidusskolā, kur arī ir ieguvis vidējo izglītību. Tam sekoja mācības Latvijas profesionālās izglītības Rēzeknes Tehniskajā skolā Nr.4., kur apguvis Pienrūpniecības iekārtu uzstādītāja un regulētāja prasmes.
Savas darba gaitas viņš uzsāka 1978. gadā – divus gadus bija kluba “Garkalnu klubs” direktors. Tam sekoja mākslinieka un noformētāja darbs Maltas Kultūras namā.
Paralēli šiem darbiem Viktors strādāja arī Maltas pienotavā, kur pavisam kopā nostrādāti 15 gadi. Tieši šajā darba vietā viņš arī satika savas dzīves lielo mīlestību Mārīti, kuru apprecēja 1985. gada 29. jūnijā. Ģimenē piedzimuši divi bērni – meita Gunta un dēls Armands.
2017. gada 28. jūlijā oficiāli ģimenē ienāca vēl viena meita – dēla sieva Ilze, bet 2018. gada 30. jūnijā Viktors kļuva par vectētiņu burvīgam puisēnam vārdā Kristers.
Kopš 1994. gada Viktors sāka strādāt Latvijas Republikas Valsts Zemes dienesta Rēzeknes nodaļā. No 2013. gada līdz sava mūža beigām strādāja Rēzeknes novada pašvaldības Maltas pagasta pārvaldē.
Viktors aktīvi piedalījās pagasta sabiedriskajā dzīvē. Bija viens no nodibinājuma “Futbola klubs “Saules puikas”” dibinātājiem un atbalstītājiem.
Visu savu dzīvi viņš bija ļoti mākslinieciska un radoša personība, kaislīgs makšķernieks un dārzkopis. Viņa mājās vienmēr tika gaidīti ciemiņi, iekoptajos dārzos allaž bija atrodamas visskaistākās un viskošākās puķes, augi un dārzeņi, bet izlolotajā piemājas dīķī – dažnedažādas zivis.
Viktors bija ļoti komunikabls, izpalīdzīgs un atsaucīgs cilvēks, mīlošs un rūpīgs vīrs un tētis; pārlaimīgs un ārkārtīgi lepns vectētiņš – “dzediņš”. Viņš bija cilvēks, kas daudz smaidīja un smējās, mīlēja dabu un atpūtu kopā ar ģimeni un draugiem. Viņam patika ceļot un iepazīt pasauli!
Tu paliksi mūsu sirdīs, atmiņās ar savu nenogurdināmo optimismu un dzīvesprieku… Nu Tu raugies no mākoņa maliņas. Lai augšā silti Tavai dvēselei!
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Viktora Šmauksteļa tuviniekiem.
Maltas pagasta pārvalde
0
0
0
