Trešdienas pēcpusdienā Ilzeskalnā skanēja jautras bērnu balsis. Mazuļi kopā ar vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem pulcējās pie ciema centrā uzstādītās egles, lai ar skaļiem saucieniem: “Eglīte, iededzies!” sveiktu mirkli, kad zaļajos zaros iemirdzējās krāsainu virteņu guntiņas šim aizejošajam gadam par godu. Skanēja dziesmiņas, priecīgas čalas un smiekli, mazajās rokās paslēpās smaržīgi mandarīni, bet sirsniņās ielija prieks par gaidāmo svētku tuvumu…
Ziemassvētku laiks ir lielo, labo darbu, vēlējumu un brīnumu laiks. To visu cits citam spējam dāvāt mēs paši, ja vien izdodas neļauties steigai, nevaļai un nogurumam. Skaisti sapņi un ticība brīnumiem taču mājo ne vien bērnu, bet arī pieaugušo sirdīs, tikai, mēs pieaugušie, to visu slēpjam, no tā baidāmies un kaunamies.
Gada baltākos svētkus gaidot, Ilzeskalnā, kā parasti, spožas gaismas mirdz daudzu māju logos, bet pirmo reizi ciema centrā ir izgaismoti kāda īpaša namiņa logi. Sapņu rūķiem ir savs nams, kurā klusajās nakts stundās viņi var sanākt kopā, lai pārrunātu un lemtu gaidāmo svētku plānus, lai dalītu adreses, uz kurieni nogādāt dāvanas.
Lai ikvienam no mums, šajā baltajā laikā, par īstenību kļūst kaut viens kluss sapnis, lai katrai dienai tiek kaut neliela dzirkstelīte prieka, ticība labajam lai met drošu tiltu pāri ikdienas rūpju straumei!