Nemanot ir paskrējuši pieci gadi, un 4. maija pēcpusdienā mīļā, labā Feimaņu skola atkal pulcina savu kuplo skolotāju un absolventu saimi. Kāds neviltots prieks un sirsnība lasāma visu klātesošo acīs! Kā mainījusies ir mūsu pirmā skola! Šķiet, gaiteņi kļuvuši īsāki un klases šaurākas… Taču skola ir kļuvusi arī krāšņāka – skaisti izremontētas telpas, ik uz soļa jūtams pedagogu radošums; skola ir mājīga un skolēnam draudzīga.
Pasākuma svinīgajā daļā ar dziesmām un dejām ciemiņus priecē skolas audzēkņi. Īpaši aizkustinoša ir sagatavošanas klasītes bērnu uzstāšanās. Un kā gan citādi – uz šīs skatuves savulaik kāpuši gan mūsu vecāki, gan mēs paši un nu arī mūsu bērni! Koncerta turpinājumā seko Feimaņu skolas ansambļa “Zvārgulīši” skanīgā dziedāšana, mazās vijolnieces Annas Marijas Elksnes un jaunās flautistes Evas Kužmas uzstāšanās, absolventes Emijas Verčinskas muzikālais sveiciens ģitāras pavadījumā un mūsdienu dejas Feimaņu kultūras nama deju grupas “Ilgrozītes” izpildījumā. Talantīgi bērni un jaunieši nāk no Feimaņu skolas! Ar skolotāju kori vienojamies kopdziesmā “Krāsaini sapņi” (A. Virga/ G. Račs). Skan lieliski!
Pasākuma vadītāji, aktīvi un atraktīvi jaunieši, Feimaņu skolas absolventi Ervīns Vilcāns un Laura Livdāne piešķir pasākumam humora dzirksti, uzdodot gan absolventiem, gan viens otram āķīgus jautājumus par viņu skolas dzīvi. Un atmiņu slūžas ir vaļā – kādam uzstāšanās laikā bijis tik liels uztraukums, ka sajukuši dziesmas vārdi, cits dabūjis ar karoti pa pieri, vēl kāds aizmirsis skolā mazāko brāli; kāda klase bija tik aktīvi iesaistījusies pagasta sabiedriskajā dzīvē, ka stundu laikā aizgājuši uz pensionāru balli…. Tā, nemanot, pasākuma saviesīgā daļa beigusies un absolventu tikšanās turpinās nepiespiestā gaisotnē klašu telpās sarunās ar bijušajiem klašu audzinātājiem, skolasbiedriem.
Šī diena – 4. maijs – ir dubulta svētku diena, jo svinam arī Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Tāpēc pēc saviesīgās daļas visi pulcējamies pie baltos galdautos klātiem galdiem, dziedam latviešu spēka dziesmu “Pi Dīveņa gari goldi” un cienājamies ar skolas pavāru ceptajiem pīrāgiem. Paldies par garšīgo cienastu!
Izskanēja daudz pateicības vārdu un laba vēlējumu skolotājiem, skolai, esošajiem un bijušajiem audzēkņiem. “Mēs nākam no mazas vietas”, saka absolvente Antra Pētersone, “taču tikai mēs šo vietu varam darīt lielu”. Vai nav trāpīgi teikts? Tieši tādās sanākšanas reizēs mēs apzināmies sevi kādai vietai, kādam laikam piederīgu. Esam vienoti un saliedēti, pozitīvu emociju un entuziasma pilni.
Teic, ka vislabākā dāvana, ko vari kādam sniegt, ir tavs laiks, jo tu dod ko tādu, ko nekad nespēsi atgūt. Paldies jums, skolotāji, skolasbiedri, klasesbiedri, par šo brīnišķīgo dāvanu, par jūsu laiku, ko jauki pavadījām kopā šajā absolventu salidojumā!
Ērika Grigorjeva,
Feimaņu pamatskolas 1997. gada absolvente
0
0
0
