Pašā svelmainajā vasaras viducī, Annas dienā, uz sešdesmit dziesmotiem gadiem atskatījās viens no vecākajiem Latvijas folkloras kolektīviem – etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”. Latvijā nav daudz tādu pašdarbības kolektīvu, kuri bez pārtraukuma būtu darbojušies tik garus gadus. Ir nomainījušās paaudzes, ansamblī tagad dzied pirmo tā dalībnieku mazbērni un mazmazbērni, taču “Rikava” – tā ir nemainīga vērtība, Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma zelta grauds, kas spodrināts gadiem ilgi.
Tikai pašas vecākās ansambļa dalībnieces – Janīna Mičule un Leokādija Spale – vairs atceras 1954. gada vasaru, kad uz Rikavu atbrauca toreiz jaunais folkloras pētnieks Jānis Rozenbergs, kas kļuva par ansambļa krusttēvu. “Tajā laikā pie mums bija daudz jaunatnes, sanācām kopā, dziedājām, Rozenbergs mūs noklausījās un teica – jūs nedrīkstat turēt savu bagātību pūrā, kur to neviens neredz,” – stāsta Janīna Mičule. J. Rozenbergs, kā arī skolotājs Jāzeps Liepiņš un kluba vadītāja Tekla Ikauniece bijuši pirmie, kas rūpīgi izloloja un kopa mazo etnogrāfiskā kolektīva sēkliņu, no kuras gadu desmitos tagad sakuplojis spēcīgs ozols. Pēc Teklas Ikaunieces ansambli vadīja Tekla Teicāne, kuru ansambļa dalībnieks Aleksandrs Špundžāns dēvē par ansambļa māmuliņu, kas iemācījusi folkloras vērtības izjūtu. Svinībās Rikavas kultūras namā ar milzīgu cieņu tika pieminēti visi bijušie ansambļa vadītāji un dalībnieki, kuri šobrīd jau dzied mūžības dārzos. Taču pirms tam rikavieši, kā jau tas parasts, savus skatītājus iepriecināja ar jaunu uzvedumu “Sīna tolka Rikavā”, kurā ne tikai dziedāja, dejoja un ticējumus par siena laiku stāstīja, bet arī paši čakli darbojās ar grābekļiem, sametot smaržīga siena kaudzi. Talkā bija aicināti tālāki draugi – folkloras kolektīvi no Viļānu, Dagdas, Kārsavas un Baltinavas novada, kā arī sābri no Dricāniem, Ozolmuižas, Kaunatas un Rogovkas.
Etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” jau daudzus gadus cītīgi kopj etnogrāfiskā uzveduma žanru, pateicoties viņiem, skatītāji ir varējuši vērot gan senos amatus, gan to, kā agrāk Latgalē svinēti ģimenes godi. Ģimene ir lielākā ansambļa vērtība, kolektīvā šobrīd vienlaikus darbojas četras paaudzes.
Ansambli 60 gadu jubilejā sveica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un Rikavas pagasta vadība, par devumu nacionālās savdabības apzināšanā un popularizēšanā etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” saņēma Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pateicību. Pateicības rakstus no LNKC saņēma arī pašreizējā kolektīva vadītāja Aija Dundure, kā arī Janīna Mičule un Leokādija Spale.
Atzinīgus vārdus par etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” sniegumu teica LNKC folkloras eksperte Gita Lancere, tostarp minot, ka ansambļa dzirkstošie, asprātīgie,labā latgaliešu valodā veidotie uzvedumi varētu droši stāties līdzās Latvijas Nacionālā teātra kases gabalam “Latgola.lv”.
Pasākuma noslēgumā uz skatuves tika salikts etnogrāfiskā kolektīva simboliskais pūrs – Janīnas Mičules dziesmu burtnīciņas, satītas ansambļa dziedātājas Teklas Spalevas lielajā, rūtainajā lakatā, un ansambļa ilggadējā dalībnieka Vitolda Mičuļa ceļa spieķis – kā simbols tiem garajiem ceļiem, kuri vēl būs jāizstaigā rikaviešiem, apliecinot dziesmās savu latgalisko latvietību, savas tautas gara neizsmeļamās bagātības.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
