Tiesības uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības (ES) līgumos un ir saistošas visiem ES iedzīvotājiem, savukārt izpratnes veicināšana, kā arī iedzīvotāju izglītošana par šiem jautājumiem ir viena no savienības prioritātēm, tāpēc novembra vidū Europe Direct Informācijas centrs (EDIC) Austrumlatgalē uz semināru par datu aizsardzību Eiropas Savienībā un Latvijā aicināja Rēzeknes novada pagastu pārvalžu lietvežus, kā arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas topošos un jau esošos juristus – cilvēkus, kuri ikdienā, savā darbā cieši saskaras ar jautājumiem par personas datu aizsardzību.
Semināru vadīja Māris Ruķers – fizisko personu datu aizsardzības likuma izstrādes darba grupas dalībnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, juridisko pakalpojumu uzņēmuma “E-sabiedrības risinājumi” valdes loceklis, kā arī vairāku grāmatu un publikāciju autors.
Iesākumā lektors pastāstīja par jauno ES regulējumu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un datu apriti, kā arī aktuālajiem Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, no 2018. gada bankām vajadzēs speciāli akreditēties, lai tās varētu strādāt ar personas datiem. Tāpat no 2018. gada katram Latvijas iedzīvotājam tiks piešķirta oficiāla elektroniskā pasta adrese, kas juridiskām personām sarakstē ar valsts pārvaldes institūcijām būs jālieto obligāti, savukārt iedzīvotāji – fiziskas personas – varēs izvēlēties, vai korespondenci no valsts institūcijām vēlas saņemt vēstulēs pa pastu vai elektroniskajās vēstulēs jaunajā e-pasta sistēmā.
“Jo plašāka datu aprite, jo vairāk problēmu rodas,” uzsvēra Māris Ruķers, “piemēram, nereti rindas uz bērnudārzu tiek liktas internetā, tāpat ļoti grēko dažādu sporta sacensību organizatori, kas internetā publicē dalībnieku datus, kā arī datus par rezultātiem, ko patiesībā datu aizsardzības nolūkos nedrīkstētu darīt.”
Runājot par personas datu aizsardzību, īpaša uzmanība jāpievērš sava personas koda neizpaušanai: “Ja kāda negodprātīga persona zina jūsu vārdu, uzvārdu un personas kodu, tā var jūs pieņemt darbā, lai gan jūs to pat nezināsiet, tādā veidā norakstot uz jums “pelēkos” līdzekļus, ko jūs, protams, nesaņemsiet. Tāpat, zinot jūsu personas kodu un sadarbojoties ar negodprātīgiem līzinga kompāniju darbiniekiem, uz jūsu vārda var tikt paņemts līzings,” par biežākajiem krāpšanās veidiem ar personas koda datiem pastāstīja Māris Ruķers.
Kā norādīja lektors, uzņēmumiem, kas strādā ar personas datiem, par likumu un normatīvu neievērošanu var tikt piemērots ievērojams sods, tomēr visupirms par savu datu aizsardzību esam atbildīgi mēs katrs pats, tāpēc zināt savas tiesības uz datu privātuma aizsardzību ir mūsu pašu interesēs, turklāt, ja kāds uzņēmums izmanto iedzīvotāja datus, tostarp, lai sūtītu uzņēmuma reklāmas piedāvājumus, ikvienam ir tiesības atteikties no šāda pakalpojuma un viņa datu izmantošanas.
Madara Bērtiņa,
EDIC Austrumlatgalē vadītājas asistente
0
0
0
