Septembris ir notikumiem bagāts mēnesis. Skolās tas ir jauna mācību gada sākums. Rudenī visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Mūsu skolā ir izveidojusies jauka tradīcija – Dzejas dienu saistīt ar rakstnieka Jāņa Klīdzēja ozolu, kas iestādīts 1992. gada 16. septembrī. Tā ir iespēja apliecināt savu cieņu un mīlestību Latvijai, Latgalei, J. Klīdzējam un skolai, norādot savu piederību dzimtajai vietai.
Dzejas dienas pasākums ikreiz ir veltīts dzejniekiem – jubilāriem, kas ir kļuvuši par latviešu dzejas meistariem. Vilis Plūdonis ir spilgtākais dabas liriķis, kam raksturīga klasiskās dzejas forma. Pamatskolēni lasīja V. Plūdoņa dzeju gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. 5. klase draiski improvizēja “Zaķīšu pirtiņu”.
Zīmīgs ir Jāņa Baltvilka vārds latviešu literatūrā. Viņa dzejas krājumos ir sastopama spēle ar skaņām un savdabīgs dabas tēlu atveidojums. J. Baltvilka skandētās dzejas rindas izcēlās ar vieglu humoru un rotaļīgu vārdu spēli, kurā slēpās dziļa doma – patiesas jūtas, attieksme, kas nav pērkama itin ne par kādu naudu. Pārsteigums un jaunatklājums – tik pazīstamās un jaukās dziesmas “Lielā zive”autors ir Jānis Baltvilks!
Trešā Dzejas dienas pasākuma jubilāre ir mūsdienās populārākā Latgales dzejniece Anna Rancāne, kuras dzeju var raksturot kā dziļi filozofisku pārdomu vēstījumu, kas izstaro mīlestību, cilvēcību, ticību un patriotismu. Pacilāti un izjusti 9. klases skolēni lasīja A. Rancānes dzeju un spēja aizkustināt smalkākās dvēseles stīgas. Latgalē dzimušiem jāuzņemas atbildība par tās nākotni.
Jauno vārda mākslinieku pulks nebija visai liels, taču bērnišķīgajās vārsmās izskanēja atkalredzēšanās prieks skolā, rudens krāsu bagātība, ko mums piedāvāja 5 .klases skolnieces: Anastasija Nevedomaja un Katrīna Zeltiņa. Taču īpašu atzinību ieguva Agneses Doroščonokas dzejolis ar nosaukumu “Rotā”. Tas kļuva par tēlainu un trāpīgu moto Dzejas dienu pasākumam.
Rotā rudens ozoliņu
Brūnganās(i) krāsiņās.
Lai tik rotā,
Lai tik rotā,
Lai tik ozols diži aug!
Izrotājām ozoliņu
Ar pīlādžu krellītēm,
Mēs palīdzam rudenim,
Lai tas ātri nenogurst.
Katrs vārds, kas izskanēja Dzejas dienā, piepildīja apkārtni ar gaismu un labestību. Tieši to visu mūžu bija darījis J. KLīdzējs. Sārtās pīlādžu krelles- putnu laime un acu prieks, kuras darināja čaklās rokas, kļuva par ozola rotu un aizsargu no ļaunuma un nelaimēm. Arī spēcīgam kokam, kāds ir ozols, ir nepieciešama gādība un mīlestība. Tā stumbrs glabā atmiņā rakstnieka roku siltumu. Un kas gan cits, ja ne mēs – cilvēkbērni saglabāsim un vairosim gara gaismu un sirdssiltumu!
Paldies 5.-9. klašu skolēniem – aktieriem un skatītājiem un klašu audzinātājiem, mūzikas skolotājai Aijai Cīrulei- Leidumai, valodu mācību priekšmetu MK skolotājiem par Dzejas dienas pasākuma organizēšanu, līdzdalību un atbalstu.
Sanita Ivanovska,
latviešu valodas un literatūras skolotāja
Foto: Ineta Strucinska, krievu valodas skolotāja
0
0
0
