Es soku tev – napalīc vaca!
Lai dīnas kai guojputni steidz.
Ja dzīdi, to dzīdi nu placa
I aicynoj cytus sev leidz!
Ar šādiem Ontona Matvejāna dziesmas vārdiem Dricānu sieviešu vokālais ansamblis “Almus” uzrunāja visus klātesošos, kuri 3. novembra pēcpusdienā Dricānu KN izdziedāja ansambļa 30 gadus.
“Almus” saknes meklējamas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Sākoties garīgajai atmodai, O.Matvejāns sāka spēlēt ērģeles Dricānu baznīcā un izveidoja baznīcas kori. Pamazām, lai piedalītos dažādās kultūras dzīves norisēs, no kora izkristalizējās mobila četru dziedātāju vienība, ko dzejniece Emīlija Kalvāne mīļi nosauca par “Brilleitem”. Ansamblis bija pieprasīts, jo sasēdušas O. Matvejāna “golfiņā”, dziedātājas varēja nokļūt gan Rēzeknē, gan Sakstagalā, gan Lubānā, gan Rīgā un daudz kur citur.
Pēc kādiem gadiem desmit, kad ansamblis bija kļuvis kuplāks dziedātāju skaita ziņā, Maestro mums piešķīra “Almus” vārdu. Mēs bijām O. Matvejāna ansamblis, jo pirmās iemācījāmies un izpildījām viņa muzikālos darbus. Ansambļa repertuārs sastāvēja no divām daļām – dziesmas ar garīga un dziesmas ar laicīga satura vārdiem. Paplašinājās mūsu draugu loks. Jāņa Streiča uzrunāti, sagatavojām apjomīgu koncertu un kopā ar Gaigalavas “Aismu” 2003. gadā koncertējām Rīgas Latviešu biedrības namā, ciemojāmies pie Rīgas latgaliešiem biedrībā “Trešuo Zvaigzne”. Kopā ar dzejnieci E. Kalvāni izveidojām literāri muzikālu kompozīciju un viesojāmies Mērdzenē, Rīgā un Kalnciemā. Tieši viņu abu kompozīcija “Kreit vysi keizari…” nodrošināja “Almus ” godalgotu vietu Latgales reģiona vokālo ansambļu skatē Balvos.Vēl līdz šim emocionāli uzrunā sirsnīgā tikšanās ar Sibīrijas latgaliešiem seminārā «Latgalīši Sibirī, sibirīši Latgolā» Latgales Kultūrvēstures muzejā 2007. gadā. Ar laiku kļuvām neatņemama sastāvdaļa Vl.Lõča Latgalīšu rakstnīceibas muzeja un Fr.Trasuna muzeja “Kolnasāta” rīkotajiem pasākumiem. 2006. un 2007. gadā ierakstījām divus kompaktdiskus “Ļaun Tovā duorzā īīt” un “Dzīsme Latgolai”.
Pēc O. Matvejāna aiziešanas mūžībā piecus gadus “Almus” kopā saturēja Gaigalavas baznīcas ērģelniece, skolotāja Inta Birķe. Inta mums bija kā bezatlīdzības “ātrā palīdzība”, atsaucās pēc savām iespējām un varēšanas. Ceram, ka Dievs viņu atalgos par šo pašatdevi.
Pēdējos piecus gadus ansambli vadīja Jānis Trūps – jauns, talantīgs ērģelnieks. Šie gadi raksturīgi ar pietiekami sarežģīta garīgās mūzikas repertuāra apgūšanu un izpildīšanu daudzos dievnamos Latgalē, kā arī Ogrē, Jelgavā, Rīgā u.c.
Pārfrāzējot filmas varoni Cepli, varu teikt, ka mēs – “Almus ” – bijām, esam un būsim, jo nu jau mēnesi ansambli vada jauns mūzikas skolotājs Jānis Veļičko, kura ģimeni jau divus gadus mēs pilntiesīgi saucam par dricāniešiem. Ir jauni plāni, idejas un repertuārs, kas jāapgūst, kā arī jauni dziesmu draugi.
Pateicamies visiem par ziediem, dāvanām, labiem vārdiem, sirsnīgiem vēlējumiem un emocionālo klātbūtni! Paldies Lāsmas Inkinas vadītajiem viesu kolektīviem – Strūžānu kultūras nama vokālajiem ansambļiem “Ziemeļmeitas” un “Sidrabrasa”, Mežvidu tautas nama vīru vokālajam ansamblim “Ozoli” par mums radītajiem svētkiem!
Kur tik mums atbilstošu ansambļa nosaukumu atrada mūsu pirmais vadītājs?! “Almus” – tas nozīmē, “labticīgas, pašpietiekamas”.
Ināra Orlova,
ansambļa “Almus” dalībniece
0
0
0
