Dedzat, meitas, gaišu guni,
Pušķojat istabiņu:
Tilti rīb, vadži skan,
Metens brauca pār kalniņu
Saules groži rociņā.
Īsajām ziemas dienām stiepjoties garākām, senie latvieši ticēja dabas spēkam, tāpēc svinēja Aizgavēni jeb Meteņus. Tas tika darīts skaļi un jautri, ar dejām, dziesmām, rotaļām un maskām. Kaut arī pārdienas ziema vēl mums cenšas parādīt savu spēku, taču jaušams, ka gada tumšais laiks pamazām atkāpjas, un dienas kļūst garākas un siltākas.
Meteņi ir pēdējie ziemas laika svētki. Ar Meteņiem sākas jauns Saules gads.
Šos pavasara svētkus pazīst visos Latvijas novados, arī kaimiņu tautas tos svin, daudzās Eiropas tautās tas ir karnevālu laiks, taču neskatoties uz to dažādajiem nosaukumiem un formām, svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana, pavasara sagaidīšana.
Senie latvieši šais svētkos gāja ciemos viens pie otra. Tāpēc savus Meteņdienas ciemiņus sagaidīja arī Franča Trasuna muzejs “Kolnasāta”. Šogad to bij kupls pulks – sākot no pašiem mazākajiem Uļjanovas PII “Skudriņa” bērniem un beidzot ar Sakstagala J. Klīdzēja pamatskolas 4. klases skolēniem, skolotājām, auklītēm un vecākiem.
Paldies folkloras kopas “Kolnasāta” dalībniecēm, kuras modināja pavasari līdz ar bērniem, iedamas rotaļās, skanīgi dziedādamas un skaistās maskās dejodamas!
Kad bij gana lekts rotaļās un spēlēs, izskandētas tautas dziesmas un ticējumi, smiets un jautri diets, savākti visi sliktie aizvadītā gada darbiņi un sadedzināti ugunī, visi sanākušie ciemiņi kuplā pulkā sēdās pie svētku galda.
Atlika vien novēlēt – lai saulains pavasaris, bagāta vasara, ražīgs rudens un pārticīga nākamā ziema!
Ilona Akmentiņa,
F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktore
Foto: Inta Deksne
0
0
0
