Sagaidot Latgales kongresa (2017) un Latvijas valsts (2018) simtgadi, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija sadarbībā ar Latgaliešu Kultūras biedrību rīko virkni pasākumu, godinot pirmās latgaliešu atmodas redzamākos pārstāvjus: Franci Trasunu, Nikodemu Rancānu, Franci Kempu.
Latgalistikas konferences līdz šim ir bijušas: Sanktpēterburgā (Krievija, 2008), Rēzeknē (Latvija, 2009), Greifsvaldē (Vācija, 2010), Poznaņā (Polija, 2011), Rīgā (Latvija, 2012), Ačinskā (Krievija, 2013), Rēzeknē (Latvija, 2014), Viļņā (2015, Lietuva). Turpinot tradīciju, 2016. gadā konference notiks Rēzeknē, 30. novembrī – 1. decembrī, un būs veltīta Franča Kempa 140 gadu jubilejas atcerei.
Konferences tēmas:
- Latgales kongresa simtgade, sabiedrisko un kultūras darbinieku devums valstiskuma idejas tapšanā
- etniskā, teritoriālā, nacionālā u. c. identitātes, to atspoguļojums pierobežas kultūrā un valodā
- pierobežas kultūru mijiedarbe: ietekmes, tipoloģiskas līdzības un atšķirības folklorā, literatūrā, plašsaziņas līdzekļu telpā, muzeju darbībā
- IT un muzeja darbības, humanitārās jomas modernizēšanas iespējas
- latgaliešu valoda citu pierobežas valodu ietekmē
- latgaliešu valodas, novadmācības metodoloģiskie aspekti
Pieteikums konferencei (dalībnieka anketa un referāta anotācija līdz 1500 rakstu zīmēm, ieskaitot atstarpes) tiek gaidīts līdz 2016. gada 20. septembrim uz adresi: ilga.suplinska@ru.lv.
Konferences laikā notiks datorspēles par Latgales kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem “Īsapazeisim!” prezentācija, literāri muzikāls Andrejdienu pasākums, tikšanās ar pierobežas jaunajiem māksliniekiem: mūziķiem, dzejniekiem. Sīkāka kultūras pasākumu programma tiks pievienota konferences programmai.
Konferences darba valodas: latviešu, latgaliešu, angļu, krievu.
Uzziņai:
Francis Kemps (1876–1952), publicists, kultūras un sabiedriskais darbinieks, izdevējs, dzimis Makašānu pagasta Sprūževā (tag. Griškānu pagastā). Pirmās latgaliešu atmodas darbinieks, viens no Pēterpils Latviešu muzikāliskās biedrības (1903) dibinātājiem, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” (1905–1906), žurnāla „Austra” (1908), kalendāra „Daugava” (1905–1914) izdevējs un redaktors. Grāmatu par Latgales latviešu pagātni: „Latgalieši” (1910), „Latgales likteņi” (1938, 19912) un citu vēsturisku, publicistisku, reliģisku, literāru darbu autors.
1917. gadā ir piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā (26.–27.04, pēc jaunā stila – 9.–10.05), kopā ar domubiedru grupu kongresu atstājis, jo nav bijis skaidras vienošanās un garantiju prasības Latgales latviešu pašnoteikšanās tiesību nodrošināšanai valodas, ticības un administratīvās pārvaldes jautājumos.
Ir bijis pirmais Rēzeknes pilsētas galva Latvijas Republikas laikā, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs. 1949. g. deportēts uz Sibīriju, miris Tomskas apgabala Mihailovkā, 1991. gadā pārbedīts dzimtenē, Zvirgzdenes kapos.
Konferences organizēšanas komiteja:
Dr. philol. Ilga Šuplinska (koordinatore, Rēzekne)
Dr. philol. Lidija Leikuma (Rīga)
Dr. hab. phil. Nikole Naua (Nicole Nau) (Poznaņa)
Dr. philol. Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga)
Sīkāka informācija un pieteikuma anketa sk. pielikumā, latviešu, latgaliešu un angļu valodā:
Konference_9_LG
Konference_9_LV
Latgalistic_9_EN
0
0
0
