Septembra sākumā divas Rēzeknes novada saimniecības cietušas no Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma – 1. septembrī bīstamā slimība tika konstatēta zemnieku saimniecībā „Zelmeņi” Griškānu pagastā, kur iznīcinātas 144 cūkas, savukārt 10. septembrī slimība atklāta kādā piemājas saimniecībā Nagļu pagastā, kurā likvidētas 12 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) abās saimniecībās nekavējoties veicis slimības apkarošanas pasākumus – cūku novietnes dezinficētas, savukārt 13 kilometru rādiusā ap cūku mēra skartajām saimniecībām noteikta karantīnas zona.
Lai novērstu infekcijas izplatīšanās risku, karantīnas zona uz 40 dienām noteikta Rēzeknes pilsētas teritorijā, Rēzeknes novada Griškānu, Ozolaines, Ozolmuižas, Sakstagala, Audriņu, Vērēmu, Lendžu un Čornajas pagastā, kā arī Ludzas novada Cirmas pagastā, savukārt saistībā ar slimības atklāšanu Nagļu pagastā karantīnas zona noteikta Rēzeknes novada Nagļu, Rikavas un Gaigalavas pagastā, kā arī Viļānu novada Dekšāres un Viļānu pagastā. Par iebraukšanu karantīnas zonā informēs brīdinājuma zīmes, kas izvietotas uz lielākajiem ceļiem, tāpat šo teritoriju uzraudzīs policija, kas pārbaudīs automašīnas un sabiedrisko transportu, lai no karantīnas zonas netiktu izvesta gaļa vai gaļas izstrādājumi. „Aizliegts izvest nemarķētu gaļu,” uzsver PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītājas vietniece, vecākā pārtikas inspektore Inese Atmane, „ja gaļa vai gaļas produkti ir pirkti veikalā un uz tiem ir skaidri saprotams marķējums, kā arī līdzi ir pirkumu apstiprinošs čeks, pēc policijas pārbaudes varēs turpināt ceļu, tomēr, ja cilvēks nespēs apliecināt gaļas izcelsmi, tā tiks konfiscēta.” Veikalā pirktai gaļai vai gaļas produktiem lielākoties ir etiķetes, tikmēr tirgū, kur reizēm gaļa ir bez marķējuma, obligāti jāprasa pirkuma čeks, lai spētu apliecināt, ka gaļa ir rūpnieciski ražota un pārstrādāta.
Karantīnas zonā arī cūku turētājiem ir jāievēro dažādi ierobežojumi, piemēram, no vienas saimniecības uz citu aizliegts pārvest sivēnus vai cūkas, savukārt citu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana, piemēram, liellopu vešana uz kautuvi, var notikt tikai ar PVD veterinārā inspektora izdotu atļauju. Turklāt visiem cūku turētājiem obligāti jāievēro biodrošības noteikumi.
Karantīnas zonā savām vajadzībām cūkas kaut drīkst. “Vienīgi ieteicams pirms tam izsaukt veterinārārstu, kurš izmērītu temperatūru, lai pārliecinātos, ka slimībai jau nav sācies inkubācijas periods un gaļa nav ar vīrusu – klīniskās pazīmes vēl var nebūt redzamas, bet ķermeņa temperatūra jau ir maksimāli augsta,” uzsver PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša. Tomēr nokauto cūkgaļu no saimniecības izvest nevar: “Ja saimnieks, piemēram, Griškānu pagastā nokauj ruksi un gaļu grib iedot līdzi bērniem uz Rīgu, to darīt nedrīkst. Ja policija apturēs, gaļa tiks konfiscēta,” skaidro Mārīte Ņukša.
PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja stāsta, ka šobrīd PVD strādā pastiprinātā režīmā. “Karantīnas zonā PVD speciālisti apmeklēs katru cūku novietni. Ja cūkas nebūs reģistrētas, tiks izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols un saimniecības īpašnieks saukts pie atbildības. Ja ievēro biodrošību un cūkas ir reģistrētas, tad tikai pārbaudīs, vai dzīvnieki ir veseli. Turklāt no PVD inspektoriem varēs arī saņemt izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem par cūku turēšanu un ierobežojumiem karantīnas zonā.”
Ja mājas cūkas no slimības var pasargāt, ievērojot biodrošības prasības, tad mežacūkām inficēšanās risks ir daudz augstāks, piemēram, Rēzeknes novada teritorijā jau teju visos pagastos ir atrasta kāda slima mežacūka.
Ļoti daudz bija gadījumu, kad graudu tīrumos atrastas beigtas mežacūkas, līdz ar to slimības vīruss var būt arī graudos un pakaišos. „Vīruss iet bojā 70 grādu temperatūrā, tāpēc visdrošāk cūkām ir barot savārītus miltus. Ja tikai samaļ miltus un ieber cūkai silē – tas nozīmē, pa tiešo savai cūkai mutē iebērt slimību,” brīdina Mārīte Ņukša. Mēra vīrusam, tāpat kā visiem dzīviem organismiem vajag dzert. Ja ir ļoti sauss, tad kādu laiku vīruss vēl izdzīvo, bet pēc tam iet bojā, tāpēc drošāk cūkām ir barot pērnā gada ražu – nav pierādījumu, ka vīruss gadu varētu izdzīvot sausos graudos. Tikmēr mitrā vidē tas var dzīvot gadiem ilgi, piemēram, pat sasalušā gaļā pēc vairākiem gadiem vīruss vēl ir atrodams.
„Jāuzsver, ka cūku novietnē mēri ienes cilvēks. Vai tas būtu ar barību vai ar pakaišiem, taču bez cilvēka līdzdalības mājdzīvnieki slimību nevar dabūt– cilvēks ir tiešais slimības izplatītājs. Situācija ir ļoti nopietna, tāpēc cūku turētājiem jāievēro vislielākā piesardzība,” teic PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja.
Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
